Valsts sekretāru 2005.gada 16.jūnija sanāksmē

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par Limbažu 18.arodvidusskolas un Ozolu arodvidusskolas reorganizāciju”.
Saskaņā ar Izglītības likumu paredzēts reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes – Limbažu 18.arodvidusskolu un Ozolu arodvidusskolu – un uz to bāzes ar 2006.gada 1.janvāri izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi – Limbažu profesionālo vidusskolu.
Limbažu profesionālā vidusskola ir Limbažu 18.arodvidusskolas un Ozolu arodvidusskolas tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Abas profesionālās izglītības iestādes atrodas Limbažu rajonā 30 kilometru attālumā viena no otras. Abām skolām ir dienesta viesnīca, un abām ir kopēja izglītības programma kokapstrādē. Ozolu arodvidusskolu Izglītības un zinātnes ministrija 2004.gadā pārņēma no Zemkopības ministrijas, un izglītības iestādei ir problēmas ar audzēkņu kontingentu.
Limbažu 18.arodvidusskola (7125 m², t.sk. dienesta viesnīca 1000 m², 49 darbinieki, no tiem 30 pedagogi, 280 audzēkņi – uz 01.01.2005.) īsteno otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas kokapstrādē (galdnieks), būvdarbos (apdares darbu strādnieks), autotransportā (automehāniķa palīgs), kā arī trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītības programmu komerczinībās (mazumtirdzniecības komercdarbinieks), kurās uzņem audzēkņus ar pamatizglītību. Izglītības iestāde ir iekļauta Nacionālajā programmā “Profesionālās izglītības iestāžu renovācija un mācību aprīkojuma modernizācija” (Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts “Galdnieku darbnīcas renovācija un tehnoloģisko iekārtu modernizācija”).
Ozolu arodvidusskola (15 990 m², t.sk. dienesta viesnīca 3600 m², 54 darbinieki, no tiem 30 pedagogi, 225 audzēkņi – uz 01.01.2005.) īsteno otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas kokapstrādē (galdnieks) un ēdināšanas servisā (pavārs, pavāra palīgs), kā arī trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa programmas pakalpojumos (aukle) un lauku mājamatniecībā, kurās uzņem audzēkņus ar pamatizglītību (izņemot pedagoģiskās korekcijas grupā – pavāra palīgs).
Lai valsts profesionālās izglītības iestāžu absolventi darba tirgū būtu konkurētspējīgi, šobrīd valsts finansējums ir nepietiekams. Valsts budžeta programmā “Profesionālā izglītība” un Valsts investīciju programmā trūkst līdzekļu abu iepriekšminēto profesionālās izglītības iestāžu telpu renovācijai un iekārtu modernizācijai. Lai ekonomētu esošos līdzekļus, ieteikts abas izglītības iestādes apvienot, tās reorganizējot. Ir nepieciešams atteikties no vairākām ēkām un būvēm (t.sk. no skolas bilancē esošās elektropārvades līnijas). Reorganizācijas rezultātā ieekonomētos līdzekļus (telpu uzturēšanas izdevumi, administratīvie izdevumi) turpmāk novirzāmi mācību kvalitātes uzlabošanai un izglītības programmu modernizēšanai.
Kopējais audzēkņu skaits abām profesionālās izglītības iestādēm netiek samazināts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu segšanas kārtību un apmēru”, kuri paredz noteikt Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu segšanas kārtību un apmēru.
Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi tiek segti, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.
Paredzēts noteikt, ka Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normas (diennaktī uz vienu cilvēku): spēka sporta veidu grupas pārstāvjiem Ls 11,20; izturības–spēka sporta veidu grupas pārstāvjiem Ls 7,60; izturības–spēka sporta veidu grupas pārstāvēm Ls 6,00; tehnisko sporta veidu grupas pārstāvjiem Ls 5,80.
Noteikumu projektā minētajām izmaksām tām noteikto normu ietvaros ir kompensācijas raksturs, un saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par tām nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Konkrēta sporta veida iekļaušanu kādā no noteikumu projektā minētajām grupām pēc saskaņošanas ar Latvijas Sporta federācijas padomi nosaka Sporta pārvalde un līdz kārtējā gada 15.jūnijam informē par to Finanšu ministriju.
Paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumus Nr.24 “Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu izdevumiem” (Latvijas Vēstnesis 1996, 11.nr.).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Par neizīrēta valsts dzīvokļa nodošanu pašvaldības īpašumā”, kuri noteiks kārtību, kādā neizīrēts valsts dzīvoklis tiek nodots tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas šis dzīvoklis. 
Neizīrētā valsts dzīvokļa valdītājs nosūta attiecīgajai pašvaldībai piedāvājumu pārņemt tās īpašumā valsts neizīrēto dzīvokli.
Pašvaldība piedāvājumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu savā īpašumā izskata domes (padomes) sēdē mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas un lēmumu nosūta neizīrētā valsts dzīvokļa valdītājam.
Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt savā īpašumā neizīrētu valsts dzīvokli, tas tiek nodots pašvaldības īpašumā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.
Neizīrēts valsts dzīvoklis tiek nodots pašvaldībai īpašumā ar nodošanas–pieņemšanas aktu. Aktu paraksta neizīrētā valsts dzīvokļa valdītājs un attiecīgā pašvaldība.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumiem, kuros noteikts, ka ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli, kas privatizējams likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par ločiem”, kuri noteiks kārtību, kādā tiek sniegti loču pakalpojumi Latvijas ostās, ietverot arī loču apmācību, sertifikāciju un loču kvalifikācijas pārbaudes.
Locis savā darbībā ievēro starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas normatīvo aktu un attiecīgās ostas noteikumu prasības.
Loča pieņemšanas un izsēdināšanas veids uz kuģa un tā aprīkojums atbilst 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija) V nodaļas 23.noteikuma prasībām. Loča pieņemšanas un izsēdināšanas kārtību nosaka attiecīgās ostas noteikumi.
Par loci var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: Liepājas, Rīgas un Ventspils ostās – vecākā stūrmaņa vai kapteiņa uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem sertifikāts; pārējo ostu ločiem – vecākā stūrmaņa vai kapteiņa uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, sertifikāts; Liepājas, Rīgas un Ventspils ostās – piecu gadu darba stāžs kapteiņa vai vecākā kapteiņa palīga amatā uz kuģiem ar tilpību ne mazāk par 3000 BT, pārējo ostu ločiem – piecu gadu darba stāžs kapteiņa amatā uz kuģiem ar tilpību ne mazāk par 500 BT; ir derīgs medicīnas komisijas slēdziens par atbilstību darbam uz kuģa jūrā kuģa vadītāja vai loča amatā; ja locis atgriežas darbā pēc slimības vai traumas, kas ietekmē medicīniskā slēdziena atbilstību, tam ir jāiziet atkārtota medicīniskā pārbaude, kas apliecina medicīnas sertifikāta derīgumu. Kā arī apliecība par radara navigācijas un radara automātisko mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas sistēmas (ARPA) kursu apgūšanu atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas modeļu kursa “Paraugkurss 1.07” 2.daļas rekomendācijām un 1978.gada Starptautiskās konvencijas “Par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu” (STCW konvencija) A-II/1 sadaļas prasībām; valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” (Jūras administrācija) Jūrnieku reģistra (Latvijas Jūrnieku reģistrs) izdota radiotelefonista apliecība vai globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) operatora kvalifikācijas sertifikāts; loča sertifikāts.
Noteikumi paredz, ka, ievērojot attiecīgās ostas specifiku un saskaņojot ar Jūras administrāciju, šajos noteikumos norādītās prasības locim var samazināt.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Loču asociācijā.

Zemkopības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtība, Latvijas nacionālā standarta piemērošana, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālā summa un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību; uzskaiti, darījumu un personisko patēriņu apliecinošos dokumentus, to reģistrācijas kārtību un glabāšanas noteikumus; apaļo kokmateriālu uzmērīšanā obligāti piemērojamo standartu; akreditācijas prasības organizācijām, kuras darbojas koku un apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā, un šo organizāciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālo summu; kārtību, kādā personai tiek atmaksāti ieņēmumi no tai izņemto apaļo kokmateriālu realizācijas, ja persona pierāda īpašuma tiesības uz izņemtajiem un realizētajiem kokmateriāliem.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likuma “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos” 5.panta otro daļu, 6.panta trešo daļu un 10.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.¹panta trešo daļu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs