ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Ministru prezidenta piedalīšanos Eiropadomes sanāksmē Briselē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2005., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/110930
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas Ministru prezidenta
piedalīšanos Eiropadomes sanāksmē Briselē
Ministru prezidents Aigars Kalvītis 16. un
17.jūnijā piedalījās Eiropadomes sanāksmē Briselē. 16.jūnijā ES valstu un
valdību vadītāji diskutēja par ES konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu.
Aigars Kalvītis, paužot Latvijas nostāju šajā jautājumā, uzsvēra, ka ir iespējami divi tālākie risinājumi: vai nu jāturpina līguma ratifikācija un jāpārceļ mērķa datums, kad ES konstitucionālajam līgumam jāstājas spēkā, vai arī ratifikācijas process jāapstādina un jāparedz pārdomu periods, lai izstrādātu jaunu stratēģiju un rastu risinājumu ratifikācijas turpināšanai. Ministru prezidents atzina, ka nevar ierobežot tās valstis, kuras ir gatavas iet uz priekšu un ratificēt konstitūciju, kas būtu pozitīvs signāls Eiropai.
Pēc darba sesijas un darba vakariņām Eiropadomes dalībnieki vienojās par ES konstitucionālā līguma ratifikācijas turpināšanu, dodot iespēju katrai valstij paust savu attieksmi pret jauno līgumu.
Līdzās ratifikācijas procesam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāveic plašas debates, iesaistot tajās pilsonisko sabiedrību, sociālos partnerus, nacionālos parlamentus un Eiropas Savienības iestādes: Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu.
Eiropadomes sanāksmē 16.jūnijā pārrunāta arī ES tālākā paplašināšanās. Valstu un valdību vadītāji atzina, ka paplašināšanās procesu nevar apstādināt, ES kandidātvalstīm ir jādod skaidrs signāls, ka tām ir nākotne Eiropas Savienībā, īpaši attiecībā uz Rumāniju, Bulgāriju un Balkānu reģiona valstīm.
17.jūnijā Eiropadome galveno uzmanību veltīja kompromisa meklējumiem par ES Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.
Aigars Kalvītis, paužot Latvijas nostāju šajā jautājumā, uzsvēra, ka ir iespējami divi tālākie risinājumi: vai nu jāturpina līguma ratifikācija un jāpārceļ mērķa datums, kad ES konstitucionālajam līgumam jāstājas spēkā, vai arī ratifikācijas process jāapstādina un jāparedz pārdomu periods, lai izstrādātu jaunu stratēģiju un rastu risinājumu ratifikācijas turpināšanai. Ministru prezidents atzina, ka nevar ierobežot tās valstis, kuras ir gatavas iet uz priekšu un ratificēt konstitūciju, kas būtu pozitīvs signāls Eiropai.
Pēc darba sesijas un darba vakariņām Eiropadomes dalībnieki vienojās par ES konstitucionālā līguma ratifikācijas turpināšanu, dodot iespēju katrai valstij paust savu attieksmi pret jauno līgumu.
Līdzās ratifikācijas procesam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāveic plašas debates, iesaistot tajās pilsonisko sabiedrību, sociālos partnerus, nacionālos parlamentus un Eiropas Savienības iestādes: Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu.
Eiropadomes sanāksmē 16.jūnijā pārrunāta arī ES tālākā paplašināšanās. Valstu un valdību vadītāji atzina, ka paplašināšanās procesu nevar apstādināt, ES kandidātvalstīm ir jādod skaidrs signāls, ka tām ir nākotne Eiropas Savienībā, īpaši attiecībā uz Rumāniju, Bulgāriju un Balkānu reģiona valstīm.
17.jūnijā Eiropadome galveno uzmanību veltīja kompromisa meklējumiem par ES Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.
Jana Vektere, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante