Itālijas māksla zem Latvijas debesīm

Ekspozīcijas atklāšanas svētkos piedalījās pats mākslinieks, Itālijas vēstnieks Latvijā Ferdinando Dzeca (Ferdinando Zezza) un Itālijas starptautiskā mākslas centra direktors Enco Fornāro (Enzo Fornaro), ar kura gādību uz Rīgu atceļojusi jau otra itāļu mākslas izstāde.
Masimo Gjoti dzimis 1938.gadā Turīnā. Te viņš pabeidzis Mākslas akadēmiju, vadījis Valsts mākslas liceja tēlniecības katedru, bet kopš 1994.gada ir Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs. Turīnas ielās un laukumos uzstādītas piecas viņa monumentālās skulptūras. Dažas – Pjemontā. Iepazīstoties ar Aspazijas un Raiņa vietām Šveicē, skaistu Masimo Gjoti metāla skulptūru var apskatīt Lugāno pilsētas parkā. Mākslinieka darbi atraduši mājvietu daudzos muzejos un privātkolekcijās.
Rīgā izstādītie darbi tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Šī zināmā mērā ir ceļojošā izstāde. Pagājušajā vasarā tā bija skatāma Viļņā – M.K.Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā un brīvdabas muzejā “Eiropas parks”. No Rīgas izstāde ceļos uz Maskavu un Sanktpēterburgu.
Ekspozīcijai dots nosaukums “Kārtība. Telpa. Ritms”. Šķiet, secība varētu būt arī otrāda, jo tieši ritms, spriegums, dinamika visvairāk piesaista Masimo Gjoti skulptūrās un plastiskajās kompozīcijās. Meistars vienlīdz virtuozi izmantojis tēraudu, bronzu, marmoru, koku un pat papīru. Un var tikai apbrīnot, cik dažādi mākslinieks izjūt katru materiālu. Ekspozīcijas tematiskais diapazons ir plašs, un mākslinieciskās izteiksmes formas – visdažādākās. No filigrāniem kalumiem, griezumiem un krāsu pludinājumiem līdz robustām ķēdēm un riteņiem, kas rāda detalizētu “mašīnu civilizācijas” ainu. Ne vien no lielajām, apjomīgajām skulptūrām, bet arī no kamerstila darbiem jūt strāvojam enerģiju, kādu iekšēju spēku.
Masimo Gjoti ekspozīciju nekomentē, jo “mākslinieks visu pasaka ar saviem darbiem”. Tam, ka izstādes vienojošā stīga ir spriegums, spēks un dinamika, viņš pilnīgi piekrīt: “Spriegums ir jebkuras mākslas izpausme. Īsta māksla nav iespējama bez iekšēja sprieguma un dinamikas. Bez radoša sprieguma nerodas un nepastāv ne literatūra, ne mūzika, ne tēlotāja māksla.”