Jautājums. Ko Latvijai dos lata nomaiņa ar eiru?

Atbilde. Pirmkārt, eiropeiskās integrācijas padziļināšanos. Kļūs izdevīgāk izvērst darba dalīšanu, ārējo tirdzniecību, gan eksportu, gan importu, jo neatkarīgi no valūtas kursa vienotā kopējās naudas izteiksmē kļūst acīm redzams, kur un kas tiek ražots lētāk, kur – dārgāk, ko lietderīgāk izvest, ko – ievest.
Otrkārt, tiks sekmēta ārējo investīciju piesaiste.
Treškārt, jebkuri ārējie darījumi palētināsies, jo atkritīs valūtu konvertācija un meslu maksāšana naudas mijējiem (bankām, valūtas maiņas kantoriem).
Ceturtkārt, kļūs vienkāršāki starptautiskie norēķini. Pārvest naudu no Liepājas uz Minheni, Strasbūru, Amsterdamu, Salonikiem vai Turku būs tikpat neapgrūtinoši kā no Rīgas uz Valmieru, Daugavpili, Kuldīgu, Jelgavu.
Piektkārt, tiks atslogots banku un citu kredītiestāžu darbs, paaugstināsies norēķinu, kredītu, investīciju apkalpošanas atdeve.
Sestkārt, vienkāršosies abos virzienos jebkuri ārzemju braucieni, tiks veicināts tūrisms.
Septītkārt, tiks mazināta citu valūtu, t.sk. ASV dolāra, loma.
Astotkārt, Latvijai būs sava brīvi konvertējamā valūta – eira, lats ir tikai iekšēji konvertējamā valūta, ko pasaules tirgū ar dažiem izņēmumiem nepieņem, nemaina.
Devītkārt, eira sekmēs vispārējo stabilitāti tautsaimniecībā, noguldījumu drošību, pienācīgi aizsargāti būs arī līdzekļi, kas uzkrāti sociālo maksājumu fondos.
Desmitkārt, pie pareizās monetārās un fiskālās politikas, noteiktu ierobežojumu ievērošanas, ECB antiinflācijas politikas, eira spēj pasargāt no patēriņa cenu pārmērīgā pieauguma, augstas inflācijas posta.
Tikai nav jābūt aizrautīgiem eirooptimistiem, kas uzskata, ka otrajā dienā, pārejot uz eiru, jaunās valūtas it visas priekšrocības būs redzamas kā uz delnas. Ir nepieciešams noteikts laika sprīdis, kamēr eira iesakņosies Latvijas ekonomikā un būs skaidri izjūtami eiras ieviešanas augļi.

Jautājums. Kāpēc ES dalībvalstis – Zviedrija, Dānija, Lielbritānija nav EMU locekļi un saglabājuši savu nacionālo valūtu?

Atbilde. Šo trīs ES dalībvalstu lēmums neieviest eiru brīžiem kalpo kā paraugs citām valstīm sekot to piemēram. Zviedrijas sociāldemokrātu valdība uzskata, ka ir nobrieduši apstākļi, lai šī Skandināvijas valsts pievienotos EMU un pārietu uz eiru. Referendumā Zviedrijas iedzīvotāju vairākums savu valdību neatbalstīja un nobalsoja “pret”. Šā balsojuma negatīvais rezultāts saistās ar iedzīvotāju augsto dzīves līmeni, sociālo nodrošinātību, bailēm no pārmaiņām, vēlētāju daļas noteiktu konservatīvismu. Īsi Zviedrijas pilsoņu nostāju var raksturot ar vārdiem: “Mums ar savu kronu bez eiras tāpat ir labi.” Vēl jāpiebilst, ka krona ar savu relatīvi zemo maiņas kursu nodrošina Zviedrijas eksportam labas pozīcijas konkurencē pasaules tirgū. Zviedrijas valdošie politiķi cer, ka pēc zināma laika vēlētāji uzklausīs savas valdības viedokli un nākamais referendums dos pozitīvu rezultātu, līdzinās ceļu eirai.
Līdzīga situācija ir arī Dānijā. Šeit referendums, pretēji valdības vēlmei, neļāva šai valstij pāriet uz eiru. Cēloņi tie paši kā ziemeļu kaimiņam. Arī šeit Dānijas kronas saglabāšana tiek uzskatīta kā pagaidu parādība, ka nākamais referendums iededzinās zaļo uguni eirai.
Lielbritānija pagaidām neuzskata par lietderīgu atteikties no savas nacionālās valūtas – sterliņu mārciņas. Angļus var saprast: gadu simteņiem mārciņa kalpoja kā droša saikne starp salu valsti un tās daudzajām kolonijām pārējos kontinentos. Britu impērijas vairs nav, bet ciešas ekonomiskās saites ar angļu mārciņas starpniecību ar kādreizējām kolonijām saglabājušās. Konservatīvisms pret eiru balstās uz atziņu, ka nav vērts stabilas valūtas attiecības mainīt pret kaut ko pēc principa: “labākais ir labā ienaidnieks”.
Leiboristu valdība sāk apsvērt problēmu kaut kad nākotnē pāriet uz eiru. Tiek atzīts, ka tam soli pa solim (step by step) labi jāsagatavojas, lai valdībai un vēlētāju vairākumam būtu vienota proeiras pozīcijā.
Var gaidīt, ka tuvākajā desmitgadē visas ES dalībvalstis būs arī EMU locekles ar kopējo valūtu – eiru. Tas tālāk nostiprinās Eiropas integrāciju. Eiropas Savienība reāli kļūs ne tikai ekonomiskā, bet arī monetārā apvienība.

LU dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks