Ar 2006.gada 1.janvāri minimālā alga Latvijā pieaugs par desmit latiem, sasniedzot 90 latus Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tā kā pedagogu darba alga vēl joprojām ir piesaistīta minimālajai, tad skolotāju darba samaksa pieaugs par 20 latiem. Jāatgādina, ka aprīlī Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais iztikas minimums ir 104 lati un 77 santīmi. Tāpat no nākamā gada, kā jau tika plānots, palielinās ar nodokli neapliekamo minimumu par 6 latiem, tam sasniedzot 32 latus. Nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām tiks palielināti par 4 latiem. Kā informēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, no valsts budžeta tas prasīs 33 miljonus latus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), konceptuāli atbalstot minimālās algas palielināšanu, protestēja pret pielikumu tikai 10 latu apmērā. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sašutis atgādināja, ka 2003.gadā NTSP sēdē sociālie partneri pieņēma koncepciju par minimālās darba samaksas palielināšanu, tai 2007.gadā sasniedzot 50% no vidējās darba algas valstī, un jautāja, vai šis dokuments ir atcelts. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis norādīja, ka koncepcija ir attīstības vīzija, redzējums, bet tai nekādā gadījumā nav normatīvā akta spēka, jebkura koncepcija tiek īstenota samērā ar valsts finansiālajām iespējām.
Arodbiedrību pārstāvji arī lūdza finanšu ministram paskaidrot, vai minētais algas palielinājums sedz inflāciju. O.Spurdziņš atbildēja, ka tautsaimniecības attīstība nav tik strauja, lai pilnībā būtu iespējams kādā nozarē to kompensēt. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns minēja, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 42% no ES vidējā rādītāja, algas – 12%, bet cenas – 55%. O.Spurdziņš uzsvēra, ka Finanšu ministrija ļoti labi apzinās, ka šādas “šķēres” patiešām ir, taču to nevar novērst viena gada laikā. Finanšu ministrs arī norādīja, ka šā gada budžets, salīdzinot ar pagājušo, ir pieaudzis par 250 – 260 miljoniem latu, taču ministriju iesniegtie pieprasījumi nākamā gada budžetam ir pāri par 725 miljoniem latu. Turklāt valdībai ir apņēmība nākamā gada budžeta deficītu nepieļaut lielāku par 1,5%. Šajos apstākļos, kā uzsvēra O.Spurdziņš, mēs nevaram atļauties visus līdzekļus “noēst”, neko neatstājot attīstībai un investīcijām. Tam piekrita arī labklājības ministre Dagnija Staķe, uzsverot, ka viņas vadītās ministrijas specifika ir tā, ka tai naudas attīstībai vispār nav, visi līdzekļi aiziet patēriņam un “mums tā ir traģēdija”.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzsvēra: tas, ka Latvijā ir zemākais ar nodokli neapliekamais minimums visā Baltijā, nemaz nerunājot par ES, padara mūsu darba devējus par mazāk konkurētspējīgiem. To palielinot, pieaugtu arī iedzīvotāju pirktspēja, kas veicinātu ekonomisko attīstību. E.Egle uzskata, ka ar nodokli neapliekamajam minimumam būtu jābūt 60% no minimālās darba samaksas. Finanšu ministrija uzskata, ka šādu proporciju izdosies sasniegt vien 2010.gadā.
Tā kā NTSP sēdes dalībnieki pieņēma lēmumu par minimālās algas palielināšanu no nākamā gada par 10 latiem, Finanšu ministrija tam atvēlētos līdzekļus iestrādās nākamā gada budžeta bāzes izdevumos.