Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam 9.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu Brigmaņa, Kāposta, Strazdiņa, Breša un Šķestera iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut izskatīšanai divus likumprojektus.
Tātad pirmais – likumprojekts “Radio un televīzijas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Un otrs – likumprojekts “Sabiedrisko raidorganizāciju likums”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu grozīt šā gada 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un 19.darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” – izskatīt pēc 21.darba kārtības jautājuma – likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 9.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Šmita, Brigmaņa, Lagzdiņa, Stalidzānes, Nagļa, Jaundžeikara, Šadurska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Manās rokās tiešām ir nonācis ļoti nopietns dokuments, neapšaubāmi, pilnīgi un galīgi atbalstāms dokuments. Un, kā var saprast, iesniedzēji – Sociālo un darba lietu komisija – pie šī dokumenta ir ilgi un pamatīgi strādājuši. Pagājušajā sēdē deputāts Klementjevs, kurš patlaban neklausās kārtīgi, apsolīja, ka mūsu iesniegtais ierosinājums, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nekur neder un Sociālo un darba lietu komisija nopietni strādāšot pie cita. Tad, kad es izlasu tekstu – to tekstu, par kuru mēs tagad balsosim, – man gan nāk prātā citas domas. Paldies Sociālo un darba lietu komisijai par padarīto darbu, kura rezultātā ir pieņemts tas dokuments, par kuru mēs cīnījāmies vairāk nekā vienu mēnesi!
Nu labi, opozīcijas liktenis ir tāds, kāds tas ir. Bet jāsaka paldies pozīcijai, ka viņi šad un tad ievēro to, ko opozīcija piedāvā.
Es jau teicu: tad, kad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nolēma strādāt konstruktīvajā opozīcijā, ka mēs bieži atbalstīsim un vairāk atbalstīsim nekā neatbalstīsim to, kas nāk no koalīcijas. Un mēs to turpināsim darīt arī uz priekšu, neapšaubāmi, izņemot visādas muļķības kā izrēķināšanos savā starpā vai kaut ko tamlīdzīgu.
Līdz ar to paldies komisijai, ka šis dokuments tik tālu ir ticis. Es ceru, ka, tā kā 1.jūlijs nav aiz kalniem un šis priekšlaicīgās pensijas pagarināšanas jautājums ir ļoti svarīgs, tad šodien mēs varbūt pat varam paiet vēl dažus soļus uz priekšu un pieņemt šo dokumentu tik ātri, cik ātri vien iespējams. Savukārt apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvās vēl jaunus papildvariantus, kā sakārtot pensiju lietas un kā palīdzēt mūsu pilsoņiem – tiem, kam šī palīdzība visvairāk ir vajadzīga. Un arī uz priekšu uz ceru uz Sociālo un darba lietu komisijas un deputāta Klementjeva sirsnīgu atbalstu un strādāšanu pie šādiem dokumentiem. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! 1991.gadā, speciāli atkārtoju: 1991.gadā pieņemtais likums par presi nosaka, ka aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas. Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē.
Aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas. Katrā preses izdevuma laidienā jānorāda izdevējs, pilsoņa vārds, uzvārds. Žurnālista pienākums ir ievērot pilsoņu tiesības un likumīgās intereses.
Mūsuprāt, augšminētais ir atavisms. Kas bija pilsoņi 1991.gadā – gan tagadējie Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi, gan daži ārvalstnieki un bezvalstnieki.
Atgādināšu, ka Satversmes 95.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. 96.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tādējādi garantējot pamattiesību ievērošanu katrai personai neatkarīgi no pilsonības.
Līdz ar to ir nepieciešams novērst pretrunu ar Satversmi, tāpēc lūdzu nodot mūsu projektu komisijai. Mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs: aizstāt visā likumā vārdu “pilsonis” attiecīgajā skaitlī un locījumā ar vārdu “persona” attiecīgajā skaitlī un locījumā.
Laipni lūdzu balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 25, atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu un frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš atsauc savu parakstu par likumprojektiem, kas ir iekļauti darba kārtībā ar 10. un 11.numuru, tādēļ šie darba kārtības jautājumi nav izskatāmi.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Augusta Brigmaņa, Anda Kāposta, Jāņa Strazdiņa, Viļņa Edvīna Breša un Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu “Radio un televīzijas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Augusta Brigmaņa, Anda Kāposta, Jāņa Strazdiņa, Viļņa Edvīna Breša, Staņislava Šķestera iesniegto likumprojektu “Sabiedrisko raidorganizāciju likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Jāņa Šmita, Dzintara Jaundžeikara, Augusta Brigmaņa, Kārļa Šadurska, Jāņa Lagzdiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP).
Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Latvijas Pirmā partija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu iepriekš iesniegtajam pagājušajā nedēļā un ierosina nodot komisijām grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt bargākus sodus satiksmes noteikumu pārkāpējiem par braukšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā un bez autovadītāja apliecības, paredzot arī automašīnas konfiskāciju.
Pēc LPP frakcijas pārraudzībā esošās Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas ministru iniciatīvas jau pagājušā gada septembrī grozījumus ir izstrādājusi Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Iekšlietu ministrijas, Ceļu policijas speciālisti un eksperti. Šo likuma grozījumu galvenais mērķis ir divu gadu laikā vismaz uz pusi samazināt bojāgājušo un sakropļoto cilvēku skaitu. Statistika par pagājušo, 2004., gadu ir ļoti skarba: 516 bojāgājušo un 6416 ievainoto. Neskatoties, ka šie skaitļi liecina par to, ka mūsu Latvijas autoceļi jau sen ir pārvērtušies par asiņainu kaujas lauku, kur diemžēl saimnieko dzēruši slepkavas un narkomāni, kuri nekad nav ieguvuši autovadītāja tiesības vai par braukšanu reibumā tās ir zaudējuši, no pērnā gada jūlija vien ir aizturēti par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā 8885 transportlīdzekļu vadītāji, no kuriem 3309 vadītāji, tas ir, 37 procenti, bez vadīšanas tiesībām.
Neskatoties uz acīmredzamajiem faktiem, par kuriem plaši, kā mēs zinām, ir ticis debatēts sabiedrībā, Tieslietu ministrija jau gandrīz gada garumā vairākkārt ir bloķējusi šī likumprojekta virzību valdībā. Tāpēc mēs aicinām Saeimas deputātus atbalstīt grozījumu pieņemšanu šeit, Saeimā.
Kādi tad ir Tieslietu ministrijas iebildumi? Izrādās, ka transportlīdzekļa aizturēšana vai konfiskācija ir cilvēktiesību pārkāpums. Bet rodas pamatots pretjautājums: “Vai citu satiksmes dalībnieku cilvēktiesības dzīvot un netikt sakropļotam dzērāja vai narkomāna izraisītā avārijā nav ko vērtas?”
Izrādās, ka noziedzniekiem, kuri pārkāpj likumu, ir cilvēktiesības, bet nevainīgam cilvēkam tādu nav. Ir dzirdēts arī viedoklis, ka soda palielināšana rezultātu nedos, un arī šie priekšlikumi esot šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem. It kā cilvēku bojāeja vai sakropļošana uz mūžu būtu kaut kāds nevainīgs joks! Tā ir apzināta patiesības sagrozīšana, kas runā pretī Dieva dotajam 5.bauslim, kas skan: “Tev nebūs nokaut”, kā arī starptautiskajai Cilvēktiesību deklarācijai, kurā 3.pantā, starp citu, ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.”
Mēs varam tikai minēt, kādi ir patiesie iemesli šiem politiķiem, aizstāvot savas šaurās ambīcijas. Varbūt tā ir vēlme aizstāvēt savu tuvinieku biznesa intereses? Vai varbūt smagās sirdsapziņas mokas par kādreiz izdzēsto dzīvību, kas notikusi īsu brīdi pirms viņu deputātu pilnvaru uzsākšanas?
Lai kādi būtu šie patiesie iemesli, es aicinātu kolēģus būt atbildīgiem un nepieļaut, ka dažu mazākuma šauro interešu dēļ ciestu vairākuma Latvijas iedzīvotāju tiesības dzīvot un tikt nesakropļotiem, ko aizstāv un tik bieži piesauc šeit, no Saeimas tribīnes, deklarētās starptautiskās cilvēktiesības, kā arī mūsu pašu Latvijas Satversme.
Es varu piekrist tam, ka soda bardzība viena pati neko nedos. Bet tieši tāpēc Latvijas Pirmās partijas ierosinātie priekšlikumi radīs soda neizbēgamību. Kā citādi kā vien ar nozieguma ieroču konfiscēšanu mēs varēsim novērst, ka jaunietis, kas nekad nav mācījies autoskolā un ir bez tiesībām, turklāt vēl dzērumā, tiek apturēts, bet jau vakarā atkal sēdies pie automašīnas stūres un uz gājēju pārejas sabrauc jaunu ģimeni ar bērniem, būdams vēl lielākā alkohola reibumā? Šādi piemēri nav tālu jāmeklē.
Cik vēl bojāgājušo un cik sakropļoto likteņu ir vajadzīgs, lai paštaisnus smīnus un muļķīgu gvelšanu par zvirbuļiem un lielgabaliem nomainītu reāla rīcība? Kurš uzņemsies atbildību par tiem upuriem, kas kopš pagājušā gada septembra cietuši no dzērušiem šoferiem? Ir pienācis laiks beidzot pārtraukt dzērušu autovadītāju turpmāku saimniekošanu uz Latvijas ceļiem.
Esmu pārliecināts, ka arī šajā balsojumā netrūks tādu, kas nobalsos par dzērāju un narkomānu šoferu cilvēktiesībām. Bet mēs balsosim par mūsu pašu, mūsu ģimeņu un mūsu bērnu tiesībām dzīvot un netikt sakropļotiem.
Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt šos likuma grozījumus!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Tāpēc lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 19.punkta – likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” – iekļaut likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Rībenas, Jaunupa, Strēļa, Krastiņas, Kampara, Strazdiņa, Lagzdiņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 9.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi ... Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir – Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Astrīdas Kazārovas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Astrīdas Kazārovas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” un atbalstīja to.
Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Astrīdas Kazārovas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jāņa Muižnieka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Jāņa Muižnieka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.
Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Jāņa Muižnieka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Žanetes Žimantes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Žanetes Žimantes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Žanetes Žimantes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Kitijas Garās iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Kitijas Garās iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Kitijas Garās iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Daces Riekstiņas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja lēmuma projektu “Par Daces Riekstiņas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Daces Riekstiņas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ineses Ziediņas iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja lēmuma projektu “Par Ineses Ziediņas iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzam Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Ineses Ziediņas iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” tika gatavoti pie Labklājības ministrijas izveidotā speciālā darba grupā, kurā piedalījās arī Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji. Šie grozījumi, kopējie grozījumi, 31.martā tika iesniegti jau Ministru kabinetā, bet diemžēl situācija ir tāda, ka 18.aprīlī, izskatot šos grozījumus Ministru kabineta komitejas sēdē, tika nolemts, ka šie grozījumi Latvijas Republikas Saeimā tiks iesniegti vienlaikus ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2006.gadam”.
Ņemot vērā to, ka priekšlaicīgās pensionēšanās termiņš ir beidzies, tas ir, beidzas 1.jūlijā, tad Sociālo un darba lietu komisija nolēma sagatavot grozījumu likumā “Par valsts pensijām” ar vienu priekšlikumu: tas ir, par priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanu. Un pēc tam, kad ienāks pārējie grozījumi no Ministru kabineta, skatīt šos pārējos grozījumus.
Latvijas Pirmā partija un arī citu partiju frakcijas atbalstīja minēto priekšlikumu, un analīze arī rāda, ka priekšlaicīgajā pensionēšanās vidēji gadā aiziet apmēram 5000 cilvēku, kas nekādā veidā neapdraud sociālā budžeta stabilitāti. Sakarā ar šo izmaiņu Pensiju likumā no sociālā budžeta būs jāizmaksā 2005.gadā papildus apmēram 1 miljons latu, 2006.gadā – apmēram 3 miljoni latu, 2007. gadā – apmēram 3,3 miljoni latu un 2008.gadā – apmēram 1,8 miljoni latu. Tas ir – kopā no sociālā budžeta pa šiem trim gadiem būtu nepieciešams apmēram 9 miljoni latu.
Pēdējo gadu situācija liecina arī par to, ka panika cilvēkos ir beigusies un absolūtais vairākums no tiem cilvēkiem, kuriem ir darbs, izprot, ka izdevīgāk ir strādāt un saņemt lielāku vecuma pensiju. Un, pieņemot šādus grozījumus, mēs radām cilvēkiem vienkārši drošības sajūtu tajā brīdī, ja viņi patiešām nevar atrast šo darbu.
Latvijas Pirmās partijas frakcija arī uzskata, ka cilvēki šādu drošību ir pelnījuši ar savu ilgstošo, godprātīgo darbu un nomaksātajiem nodokļiem.
Bet es šeit gribētu piebilst pie tā, ka mēs varētu tā ar vieglu roku un droši pieņemt ļoti daudzus šos grozījumus Pensiju likumā, un tad būtu ļoti apmierināti ar to. To es negribu apgalvot. Sociālo un darba lietu komisija, sīki analizējot arī iepriekšējo situāciju, ir konstatējusi, ka 1999.gada pieredze rāda, ka bez pamatotiem ekonomiskiem aprēķiniem tika paaugstināti... tika veikti grozījumi Pensiju likumā un tika veiktas izmaksas uz aizdevuma rēķina. Tā rezultātā līdz 2004.gada 15.jūnijam aizdevuma procentos apmaksai sociālais budžets vien bija iztērējis 26 miljonus latu. Un tas, protams, ir diezgan labs bizness budžetam, bet katastrofāli zaudējumi sociālajam budžetam. Un, ja mēs atceramies, ka sociālais budžets ir pašfinansēšanās budžets, tad vieglprātīgi nekādus tādus grozījumus, protams, pieņemt nevar.
Un tieši tāpēc arī Sociālo un darba lietu komisija, ļoti rūpīgi izsverot un aprēķinot, ir secinājusi, ka šoreiz šos grozījumus var pieņemt, jo šajā gadā sociālais budžets pildās ļoti labi, pašreiz pārpalikums – ieņēmumi pret izdevumiem – ir ar plusa zīmi par 46 miljoniem, un, protams, šīs papildu izmaksas nekādas grūtības sociālajam budžetam neradīs.
Viens no argumentiem, lai nepaaugstinātu priekšlaicīgo pensionēšanos, ir arī tas, ka tiek iedalīti 22 miljoni eiro programmai “Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai”, kas, protams, dos lielāku iespēju atrast darbu. Taču te pretī ir liekami divi visai svarīgi argumenti: pirmkārt, pārmaiņas darba tirgū nenotiek tik ātri, kā tas ir nepieciešams, un, otrkārt, ne jau visi godājama vecuma cilvēki spēj adaptēties jaunajos darba tirgus apstākļos un izmantot dotās iespējas. Tas, protams, var pavairot to cilvēku skaitu, kas dzīvos uz sociālo pabalstu rēķina un kurus ļoti bieži būs jāatbalsta pašvaldībām.
Tāpēc mēs ļoti... tāpēc arī komisija izlēma, ka šis termiņš ir jāpagarina, lai tie cilvēki, kuri ir šajā bezizejas situācijā un paliek bez darba, lai viņi nepaliktu bez dzīvokļiem un nebūtu viņiem jānostājas lūdzēju lomā arī pašvaldībās.
Tāpēc aicinām likumprojektu atzīt par steidzamu. Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Juris Dobelis vēlas runāt par steidzamību? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nē!”) Nē? Labi. Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Atklājam debates par pirmo lasījumu. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu, ja mēs te sākam runāt par to, kurai partijai ir kādi nopelni, tad šoreiz to nevajadzētu darīt, jo runa ir par mūsu tiem cilvēkiem, kuriem ir materiālas grūtības un kuri vēlas aiziet priekšlaicīgi pensijā. Un tā diezgan amizanti klausīties, ka tur ir ilgi un dikti kāds strādājis un kaut ko analizējis, šķiet, ka ir jāatgādina tomēr, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pirms vairākiem mēnešiem pievērsa uzmanību šim jautājumam, ka tuvojas šis 1.jūlijs, 2005.gada 1.jūlijs, datums, pēc kura vairs nebūtu bijis iespējams aiziet priekšlaicīgi pensijā. Cik reizes šeit tas ir skanējis jau no Saeimas tribīnes! Ne vienreiz vien – ar visiem mūsu skaitļiem, ar visiem mūsu argumentiem.
Bija nedzirdīgas ausis, izlikšanās, ka nekas nav noticis un dzelžaini daži kolēģi balsoja “pret”. Varam paskatīties šīs balsošanas izdrukas.
Es nebūtu nācis šeit tagad runāt, ja man nebūtu bijis jāklausās, ka vienai partijai tur ir kaut kādi nopelni, otrai partijai un trešajai. Tad izejam hronoloģiski cauri, kā mēs pie šā jautājuma strādājam. Un vai vispār strādājam?
Ir ļoti smieklīgi klausīties, ka šādus grozījumus būtu bijis jāpieņem reizē ar budžetu. Jo tikai vasarā labi ja tas budžets taps valdībā, un būs vēl gari un plaši strīdi, saistīti ar dažādām populistiskām ierosmēm, un tas ir pavisam cits jautājums. Šeit ir konkrēts jautājums, un ir jāpalīdz konkrētiem cilvēkiem. Un tāpēc, kas attiecas uz šo grozījumu pieņemšanu, ne tikai tos vajag pieņemt šodien pirmajā lasījumā. Šodien tos vajag pieņemt galīgajā lasījumā, jo tuvojas šis 1.jūlijs, un nākamā ceturtdiena būs diezgan saspringta, iespējams, nāk atkal tās pēdējās sēdes, un tad var būt tikai ārkārtas sēdes. Un tāpēc nevajag te grozīties un locīties, un mēģināt kādam te kaut ko vēl pateikt. Ir jāpieņem pirmajā lasījumā, un nevajadzētu nekādus citus ierosinājumus. Es ceru, ka neviens tos neiesniegs, un pieņemt arī otrajā lasījumā. Un pieņemt šodien, lai cilvēki nomierinās.
Tāds ir mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ierosinājums. Un to mēs varam izdarīt burtiski tūlīt, es ceru, ka neiebildīs arī Sociālo un darba lietu komisija.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums tiešām ir nopietns. Zaļo un Zemnieku savienībā, frakcijā šis jautājums ir diskutēts. Mēs esam runājuši kopā ar labklājības ministri. Un tiešām es gribu teikt, ka esam analizējuši šo jautājumu un esam vienbalsīgi atbalstījuši to, ka priekšlaicīgai pensionēšanai jānotiek, un jāpieņem ir tagad pirms... starp vasaras starplaiku. Un es negribētu teikt to, kurš pirmais... Ja jau visi šeit nāks un uzstāsies, un teiks... Neapšaubāmi, tas ir labi, ka visas partijas, gan pozīcijā un opozīcijā, ir tās, kas atbalsta šo priekšlaicīgo pensionēšanos.
Bet es gribētu pateikt, kāpēc. Ir divas... Pirmām kārtām, tā ir iespēja, ko te jau kolēģi teica – izvēles iespēja. Vai nu cilvēks ir nolēmis to, ka viņš redz, ka viņš darbu nevarēs atrast un viņam ir iespēja tomēr priekšlaicīgi pensionēties. Tā tomēr ir izvēle, un zināmā veidā viņam ir kaut kāda garantija, ka viņš saņem naudas summu.
Otra ir tā saucamās subsidētās darbavietas, kura sāk pašlaik tikai darboties, šī sistēma. Es domāju, ka tā darbosies efektīvi. Un varbūt tad, kad beigsies pirmslaicīgās pensionēšanās pagarināšanas termiņš, kurš ir domāts līdz 2008.gadam, tad subsidētās darbavietas sāks funkcionēt normāli, un tie cilvēki, kuri ir jau pirmspensijas vecumā, varēs šīs darbavietas atrast, un līdz ar to šis dokuments jau būs novecojis. Uz šodienu, es domāju, ir nepieciešams atbalstīt steidzamības kārtā pieņemt šo dokumentu. Pretējā gadījumā es piekrītu arī Dobeļa kunga izteicienam uzstāšanās laikā, ko viņš teica, ka mēs varētu nokavēt. Un varbūt mēs varētu arī mēģināt šodien steidzamības kārtā pieņemt šo dokumentu uzreiz divos lasījumos un pielikt punktu, nepārnesot šo jautājumu uz nākamo plenārsēdi.
Es vēlreiz gribu akcentēt, ka mēs esam atraduši vienošanos pozīcijā, esošajā koalīcijā, un atbalsta šo jautājumu visas partijas, un ZZS ir kopā, tā kā mūsu ministre ir labklājības ministre, tad pilnīgi atbalstām šā dokumenta pieņemšanu steidzamības kārtībā jau šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti skumji bija dzirdēt no Dobeļa kunga, cik prātīgi strādā viņu frakcija, ka divus mēnešus atpakaļ viņi iesniedza kaut kādu likumprojektu ar skaitļiem un kaut ko līdzīgu.
Dobeļa kungs, jūs ļoti labi zināt, ka jebkurš jautājums, kurš skar budžetu un tā virzīšana tajā pašā gadā, tas ir populisms. Jā? Šo priekšlikumu mēs izvirzījām jau gadu atpakaļ, lai deputātiem būtu iespēja iepazīties un, izstrādājot budžetu, mainīt likumu.
Jūsu uzruna, cik es sapratu, tika orientēta uz tiem radioklausītājiem, kuri nezina, kā strādā Saeima un kā strādā komisijas jau no... un to, ka jūs nodarbojaties ar populismu, ir ļoti vienkāršs piemērs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tas nav par tēmu!”)
Tad, kad mēs skatījām grozījumus budžetā par černobiliešiem, uz mūsu komisiju atnāca jūsu deputāte Anna Seile ar priekšlikumu palielināt pabalstu, un uz manu jautājumu, cik černobiliešu ir Latvijā, cik ir uzskaitē un cik būs vajadzīgs naudas, viņa nevarēja atbildēt.
Tad nevajag nodarboties ar populismu! Tie ir... (No zāles deputāts J.Dobelis: Runā par jautājumu!”) sākot ar to, ka jums ir vajadzīgi balsti... Tajā, kas notika Labklājības ministrijā veselības jomā, vainojama ir tieši jūsu apvienība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Jā, godātie kolēģi! Labdien. Es domāju, ka deputāts Orlovs novirzījās no tēmas. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nu viņš tāds ir!”)
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Stalidzānes kundzei informācija.
Tātad Satversme un, protams, arī Kārtības rullis nosaka termiņus, kādos Valsts prezidentam, prezidentei, mūsu gadījumā, tiek nodots likums izsludināšanai, un nosaka termiņu, cik dienu laikā stājas spēkā konkrētais likums. Pat, ja mēs pieņemam šodien šo likumu, tas nevarēs stāties spēkā, ja mēs neierakstīsim uz otro lasījumu šādu normu: likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Jo, summējot tās dienas kopā, sanāk apmēram kaut kur dažas dienas pēc 1.jūlija.
Tā ka es ierosinu uz otro lasījumu šo normu iekļaut: stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs piekrītam pieņemt steidzīgi šo likumprojektu tieši šodien, un mēs kopā ar ierosinātājiem, ar TB/LNNK frakciju, trīs reizes pēc kārtas jau balsojām par šo likumprojektu. Mums ir daudz iebildumu pret likumu “Par valsts pensijām” esošajā redakcijā. Mēs esam gatavi jebkurā brīdī sagatavot attiecīgās izmaiņas, kas skar pirmkārt nepilsoņu jautājumu, jo nepilsoņi nesaņem pensiju par gadiem, kurus viņi strādāja ārpus Latvijas, bet pilsoņi tajos pašos apstākļos šo pensiju saņem. Un šodien mēs esam gatavi to nedarīt un nobalsot par esošo likumprojektu.
Bet es tomēr nevaru saprast valdošās koalīcijas rīcību. Kāpēc mēs nevarējām atbalstīt to pašu tekstu divus mēnešus iepriekš? Kādi bija iebildumi? Jo tomēr pensionāri ir diezgan jutīgs sabiedrības slānis, un darīt viņiem tādu dāvinājumu pēdējā brīdī... Tad var būtiski samazināt viņu skaitu, ņemot vērā šo nejaušo prieku.
Un es aicinu valdošo koalīciju strādāt drusciņ profesionālāk un izdarīt visus savus labos dāvinājumus. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Kāpēc šis likumprojekts ir jāskata... šie grozījumi ir jāskata atsevišķi, es jau teicu, tāpēc, ka ir sagatavoti Ministru kabinetā grozījumi, kur ir šajā likumā paredzēts grozīt arī citas normas. Bet diemžēl, tā ka Ministru kabineta komiteja lēma, ka tas šobrīd uz Saeimu neatnāks, tieši tāpēc tagad mēs bijām spiesti šo likumprojektu grozīt tikai vienā šajā normā.
Otrs jautājums. Tātad, ja mēs skatāmies šāgada budžetu, tātad šāgada ieņēmumi budžetā ir plānoti 714 miljoni latu, izdevumi ir plānoti 668 miljoni latu, bet tai skaitā vēl joprojām 21,9 miljoni ir jāatdod valsts budžetam kādreiz paņemtais aizdevums. Un, kā jau es teicu, 26 miljoni jau ir nomaksāti tikai par aizdevuma procentiem. Tā ka šajā likumā vieglprātīgas normas mēs tiešām pieņemt nevaram.
Arī komisija bija lēmusi lūgt šo likumprojektu, par cik tas ir atzīts par steidzamu, izskatīt šodien tālākā dienas kārtībā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz pulksten 10.15. Pulksten 10.30 komisija sanāks uz sēdi un izskatīs vai nu iesniegtos grozījumus vai arī pati pievienos šo grozījumu par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un to, ka likumprojekts tiek izskatīts šodien šajā sēdē arī otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu vēlreiz tad otrajā lasījumā.
J.Stalidzāne (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 10.15 šodien, un izskatīšana pēc pulksten 11.00 tuvākā iespējamā brīdī.
Sēdes vadītāja.
Tad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.jūnijs pulksten 10.15, izskatīšana – šīsdienas plenārsēdes laikā. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad, lūdzu, ņemiet vērā priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu trešajā lasījumā, iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad mēs esam spiesti atgriezties pie tās diskusijas, kas notika pirms mēneša, kad mēs apspriedām šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Es atgādināšu, kāda ir lietas būtība. Tātad valdība ziemas pārtraukumā pieņēma 81.panta kārtībā Ministru kabineta noteikumus un būtiski izmainīja kārtību, kādā atsavināms nekustamais īpašums valsts vai pašvaldību vajadzībām.
Līdz tam brīdim bija sekojoša sistēma, ka, ja valstij vai pašvaldībai ir vajadzīga zeme, ēkas vai citas būves, tad viņi no sākuma piedāvā īpašniekam pēc viņu uzskatiem taisnīgu atlīdzību, taisnīgu kompensāciju. Un, ja īpašnieks nepiekrīt šīs kompensācijas apmēram, tad valstij vai pašvaldībai jāgriežas tiesā, un tiesa noteiks šo taisnīgo atlīdzību. Un tikai pēc tam, kad tiesa pieņem lēmumu par atlīdzības apmēru un šis īpašnieks šo naudu var saņemt, tikai tad šo nekustamo īpašumu atsavina un tas pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā.
Kāda situācija ir tagad? Tagad situācija ir sekojoša. Tātad valsts vai pašvaldība piedāvā īpašniekam kompensāciju. Ja kompensācijas apmērs neapmierina īpašnieku, tad tātad valsts vai pašvaldība var uzreiz pārņemt savā valdījumā un savā īpašumā šo nekustamo īpašumu. Tātad cilvēks nesaņem taisnīgu atlīdzību, un viņš būs spiests griezties tiesā un tiesāties. Tiesa gan, mēs izmainīsim šodien arī Civilprocesa likumu un pateiksim, ka šīs lietas būs izskatāmas ārpus kārtības, bet tomēr tas varētu aizņemt diezgan ilgu laiku. Un par šo laiku ko darīs cilvēks? Cilvēkam nebūs izmaksāta taisnīga atlīdzība, bet nekustamais īpašums būs atņemts. Viņš būs izlikts no sava dzīvokļa, un nezin kur viņš dzīvos. Viņam pašvaldība piedāvās kādu it kā līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Kaut kur tur kopmītnēs dzīvos.
Bet kāda ir situācija? Atcerieties, ka gan es, gan Dobeļa kungs iepriekšējā diskusijā brīdināja, ka, ja mēs pieņemsim šādu normu, ja šāda norma paliks spēkā, tātad cilvēki griezīsies Satversmes tiesā, un ļoti liela varbūtība, ka viņi vinnēs šo tiesu. Tātad mēs brīdinājām.
Tātad pirmais posts jau ir noticis. Cilvēki iesniedza... Tie cilvēki, kuriem atņēma viņu dzīvokļus vai nekustamos īpašumus bibliotēkas gadījumā, viņi jau ir iesnieguši pieteikumus Satversmes tiesai.
Atcerieties par otro posmu, par ko mēs runājām. Kas maksās par tiem zaudējumiem, kurus šie cilvēki... kad viņi vinnēs šo tiesu, viņi varēs griezties parastajā tiesā un piedzīt visus zaudējumus, kas saistīti ar tiesvedību, ar visiem saviem zaudējumiem, un tā tālāk. Kas maksās par to? Mēs runājām, ka maksās atkal nodokļu maksātāji. Ne mēs, šeit sēdošie deputāti, un tie, kuri balso “par”, bet nodokļu maksātāji.
Vēl viens aspekts. Kad bija Juridiskās komisijas sēde, pret šiem grozījumiem iebilda Juridiskais birojs un Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs. Bet paradoksāla situācija, ka viņš tagad būs spiests aizstāvēt mūsu pieņemtos lēmumus Satversmes tiesā, neskatoties uz to, ka viņš bija pret šiem grozījumiem un iebilda pret tiem.
Godātie kolēģi! Tātad valdošajā koalīcijā ietilpst visas partijas, kas pasludina sevi par labējām partijām. Bet labējās partijas viens no tātad galvenajiem stūrakmeņiem ir nekustamā īpašuma aizsardzība. Bet es esmu it kā no kreisās partijas, es esmu spiests jums atgādināt, ka īpašnieka tiesības tātad mūsdienu laikmetā ir svēta lieta.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
J.Sokolovskis.
Jā, es tikai gribētu nocitēt Satversmes 105.pantu, kurā iet runa... Tātad citēju: “Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”. Šinī gadījumā cilvēki nesaņem taisnīgu atlīdzību brīdī, kad viņiem šis nekustamais īpašums atņemts.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 57, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, par 7.priekšlikumu... (Starpsauciens: “Nē, 6!”)
Cienījamie kolēģi! Es atvainojos... Mēs atklājam debates par 6. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
(No zāles deputāts: Dz.Ābiķis: “Ātrāk, Juri, ej! Nekavē laiku!”) Cienītie kolēģi! Es vēl vienu reizi atgādināšu to, ko teicu jau kādreiz, izskatot šos priekšlikumus. Neapkaunojiet sevi! Ja jūs esat labējā partija vai labējās partijas un labēji domājoši politiķi, tad nelietojiet vārdus “bijušais īpašnieks”. Tas jums godu nedara nevienam šeit, absolūti nevienam. Ja mēs sāksim šādi mētāties ar īpašnieka vārdu un kabināt viņam visur klāt “bijušais”, tad tas izskatīsies vairāk nekā nožēlojami. Būs Satversmes tiesas, protams, būs dažādi šādi procesi, un iemācīsimies vienreiz lietot pareizi vārdus.
Un tāpēc es personīgi taisījos jau agrāk runāt, nu diemžēl drusciņ nokavējās tā lieta, bet šeit ir visur viens un tas pats, kas manā skatījumā ir galīgi nepieņemami, kas tiešām liecina par vienu nu.... es teikšu tā, godīgi sakot, pamatīgu bezkaunību. Ja mēs valstī, Latvijas valstī, cienām īpašnieku, tad viņš mums ir jāciena. Ja mēs viņu sākam apsaukāt par bijušo īpašnieku, tad tā ir vienkārši necieņas izrādīšana pret privātīpašnieku kā tādu.
Tā ka es aicinu kaut vai tālāk balsot pret šādu vārdu ieviešanu “bijušais īpašnieks”.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Vaira Paegle... Nav pieteikusies? Nē. Tad debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja deputātiem nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 6. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8. priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 45, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
9. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10. priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12. priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 19, atturas – 7. Likums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” pieņemts. Paldies.
Vai deputāts Valērijs Agešins vēlas runāt par procedūru? Nē? Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 16.priekšlikumā, kurš tika jau atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
20.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – 3. Likums “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Saņemts ir viens priekšlikums, ko Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
1.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Un 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums Civilprocesa likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Žanete Vasaraudze. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei!
Ž.Vasaraudze (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4300. Likumprojekta “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” izskatīšanai trešajā lasījumā priekšlikumi netika iesniegti. Bija viens neliels redakcionāls precizējums, un komisija atbalstīja šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Finanšu konglomerātu likums”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs 4307 – likumprojekts “Finanšu konglomerātu likums”. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Tāpēc komisijas vārdā lūdzam akceptēt likumu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums “Finanšu konglomerātu likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi par šo likumprojektu divus priekšlikumus.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 2. – arī ir komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Tātad izskatāmā dokumenta numurs 4309. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Tātad dokumenta numurs 4310. Komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1.priekšlikumu izstrādājusi pati komisija. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis. Arī 2.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas nr.822) – likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Tautsaimniecības komisija to ir sagatavojusi trešajam lasījumam un priekšlikumi nav saņemti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Mīļā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! (Zālē smiekli.) Aicinu izskatīt dokumentu – 1102.
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Ir saņemti 3 priekšlikumi.
1. – veselības ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 2. – veselības ministra Gundara Bērziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā numur 3.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā, trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Sporta likumā” pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Doma baznīcas un klostera ansambļa likums”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Tagad man arī jāsaka... mīļā priekšsēdētāja...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Varbūt pieturēsimies pie protokola nosacījumiem.
J.Strazdiņš.
Es atvainojos...
Godātie kolēģi! Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr.4041 – likumprojektu “Doma baznīcas un klostera ansambļa likums”.
Tika iesniegti priekšlikumi.
1. – deputāta Šmita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 45, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
2. – deputāta Šmita priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
Tālāk, cienījamie kolēģi, mums jāņem otrs dokuments – nr.4041B, jo par 4.pantu priekšlikumi netika saņemti, bet Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa atsūtīja papildu izziņu, kur parādās nedaudz citas robežas, un tika sasaukta atbildīgās komisijas sēde, kurā ar klātesošajām ieinteresētajām pusēm mēs izskatījām šos labojumus un komisija nobalsoja par šiem labojumiem, tāpēc no otra dokumenta lūdzu atbalstīt 2.A priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Paldies.
Tālāk. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
4. – deputāta Solovjova priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts priekšlikumā nr.7.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
5. – deputāta Solovjova priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
6. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Strazdiņš.
Un 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Paldies. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums “Doma baznīcas un klostera ansambļa likums” pieņemts. Paldies.
J.Strazdiņš.
Godātie kolēģi! Ļoti pateicos par vienbalsīgo atbalstīšanu šim ļoti svarīgajam likumam. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4301. Likumprojektam ir iesniegti vairāki grozījumi uz otro lasījumu.
1.priekšlikums – grozījums, ko iesniedz veselības ministrs Gundars Bērziņš, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir iesniedzis veselības ministrs Gundars Bērziņš, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu arī ir iesniedzis Gundars Bērziņš, un to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Komisija aicina Saeimu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 14.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 14.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam saņēmusi desmit priekšlikumus, par kuriem sniegusi savus atzinumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi ir vēlme piešķirt Latvijas nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās vēlēšanās. Kāpēc to nevar atbalstīt, un kāpēc to neatbalstīs Tautas partija?
Kas ir valsts? Valsts – tā ir zeme, tā ir noteikta teritorija, kurā mēs dzīvojam. Un tā, protams, ir tātad tauta, tie ir pilsoņi, kas šo teritoriju apdzīvo. Kāpēc es saku – “pilsoņi”? Tāpēc, ka nepilsoņiem ir daudz tiesību, bet maz pienākumu. Pilsoņiem ir jāaizstāv sava valsts, vīriešu kārtas pilsoņiem ir jādienē armijā. Nepilsoņiem šī pienākuma nav. Tātad pilsoņiem ir gan privilēģijas, gan arī pienākumi, savukārt nepilsoņiem šo pienākumu ir stipri mazāk.
Ir viens arī ļoti būtisks arguments, kāpēc nevajadzētu dot nepilsoņiem vēlēšanu tiesības vietējās vēlēšanās. Mēs zinām, ka Latvijā ir ļoti liels nepilsoņu skaits, joprojām šis skaits ir tuvs pusmiljonam. Mēs zinām, ka gribam, lai liela daļa, it īpaši gados jauni un vidējās paaudzes cilvēki, pilnvērtīgi iekļautos Latvijas sabiedrībā, iekļautos latviskajā vidē. Bet, lai latviskajā vidē iekļautos, ir labi jāzina valoda. Lai kļūtu par pilsoni, ir jākārto valodas eksāmens. Un, ja mēs dosim nepilsoņiem iespēju vēlēt vietējās vēlēšanās, tad tā būs... tas būs nepārprotami vēl viens no iemesliem, vēl viens no ierobežojumiem, kas tiks atcelts. Un tas nepārprotami mazinās šiem cilvēkiem vēlmi kļūt par pilsoni, par pilsoni, kam ir pienākums pret valsti, par pilsoni, kam ir pienākums iemācīties latviešu valodu.
Kādreiz saka, ka... bieži piemin mums kā piemēru mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kura ir izšķīrusies par soli – piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības. Igaunijā gan, tiesa, nepilsoņiem nav tiesību tikt ievēlētiem vietējās padomēs. Tomēr ir jāatceras fakts, ka Latviju no trīs Baltijas valstīm rusifikācija padomju laikā skāra vissmagāk. Igaunijā pilsoņu, es atvainojos, nevis pilsoņu, bet igauņu īpatsvars iedzīvotāju vidū ir 70 procenti, kamēr mums tas tuvojas tikai 60 procentiem. Igaunijas galvaspilsētā igauņi ir vairākums. Diemžēl Latvijas galvaspilsētā latvieši ir mazākums. Un galvaspilsētai ir ārkārtīgi liela nozīme valsts dzīvē, arī politikā. Un, ņemot vērā to, ka Rīgā dzīvo turpat trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, Rīgas nozīme ir īpaši liela.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, visu iepriekš minēto un ne tikai to, Tautas partija šobrīd ir nelokamās pozīcijās, ka nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldībās piešķirt nedrīkst!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Jūs bieži apgalvojat, ka ar cilvēktiesībām mums viss ir okey! Viss ir kārtībā, ka Latvijas likumi pilnībā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.
To, ka šie apgalvojumi ir nepatiesība, ka tie ir meli, demonstrē piemērs ar apspriežamo likumu par pašvaldību vēlēšanām. Spītīga Latvijas varas pārstāvju nevēlēšanās ļaut nepilsoņiem piedalīties vietējās vēlēšanās nerod sapratni nevienā starptautiskajā organizācijā, kas tā vai citādi nodarbojas ar cilvēktiesību ievērošanas jautājumu regulēšanu. Par šo jautājumu tika minēts 1998.gada Eiropas Padomes Eiropas vietējo un reģionālo varas iestāžu kongresā 47.rekomendācijā “Par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā”.
Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2002.gada “Ziņojumā par Latviju”, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2003.gada oktobra “Ziņojumā par Latviju”, ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada novembra atzinumā atkal par Latviju.
Pērn arī iepriekšējā sasaukuma Eiropas Parlaments rekomendēja uzsākt diskusiju par balsošanas tiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. Ziņojums A5–0111/2004. Tātad 2004.gada 25.februārī.
Pagājušajā nedēļā, kā jums zināms, Latvijā bija EDSO komisārs Rolfs Ekeuss, kurš tieši paziņoja, ka atšķirībā no Saeimas vēlēšanām būtu vēlama un dabīga lieta, ja nepilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo viņš tikai atkārtoja EDSO Parlamentārās asamblejas rekomendācijas, kur pagājušā gada jūlijā ieteica mums ļaut Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tādā veidā asambleja izteica savu sašutumu, kādēļ līdz pat šim laikam nav izpildītas EDSO misijas rekomendācijas. Šī misija, kolēģi, ieradās Latvijā 2002.gada rudenī novērot mums visiem zīmīgās 8.Saeimas vēlēšanas.
Pietiek, godātie kolēģi, baidīties no savas tautas! Ņemsim piemēru no Igaunijas parlamenta. Viņi taču jau sen saviem nepilsoņiem piešķīra tiesības vēlēt. Un vai tam ir nozīme – 70%, 60%, viņi atļāva saviem nepilsoņiem vēlēt, un, kā jums ir zināms, nekas slikts Igaunijā nenotika.
Lūdzu atbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu! Sen ir laiks!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Jums pietiks ar 3 minūtēm, deputāta kungs? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ja nepietiks, runāšu pēc tam!”) Tad turpināsim pēc pārtraukuma.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Asarainie runātāji, kas, protams, ir sagatavojuši skaistas priekšvēlēšanu runas... Tādas te būs vēl.
Jūsu garo un asaraino pļāpāšanu var ietilpināt dažos teikumos, un man liekas, ka šeit vajadzētu vienmēr runāt par to, kas ir mūsu dokumentos.
Ir tāda grāmatiņa – Latvijas Republikas Satversme. Mūsu valsts pamatlikums. Un es atļaušos nolasīt 101.panta tekstu: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Un tagad klausieties īpaši uzmanīgi, cīnītāji no abām pusēm! “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi (..). Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”
Šādu panta redakciju pieņēma 7.Saeima tad, kad mēs grozījām Satversmi dažos nopietnos punktos. Šos grozījumus izstrādāja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēc garām un plašām diskusijām, galvenokārt ar “Latvijas ceļu”. Tā nu tas bija. Un tagad sākt runāt – pilsoņi, nepilsoņi, Ekeuss, van der Stūls un vēl visādi vanderi... jebkurš šis priekšlikums, kurš skar tiesības vēlēt pašvaldības, tiesības tikt ievēlētam pašvaldībās, tas taču ir priekšlikums pret Latvijas Republikas Satversmi, un par to arī šobrīd ir jārunā.
Tātad, kamēr mums ir spēkā šāds Satversmes teksts, par šādiem priekšlikumiem nav gari jādiskutē. Vienkārši, tā kā tie ir pretrunā ar Satversmi, tie jānoraida. Un nav jāsāk te gari un plaši audzināt nepilsoņus un stāstīt, cik labi viņiem būs tad, kad viņi būs pilsoņi. Tas jau kļūst smieklīgi.
Un tiem, kas saka, ka Igaunijā ir tā, Krievijā ir citādāk, Senegālā ir pavisam jauki, lūdzu, draugi mīļie, brauciet uz Krieviju, brauciet uz Igauniju, brauciet uz Senegālu, brauciet pie cilvēkēdājiem, tur, kur jums labāk patīk.
Latvijā ir savi likumi. Latvijā ir savs pamatlikums, un šos likumus ir jāievēro visiem vienādi – vai tie ir pilsoņi, vai nepilsoņi, vai klaidoņi, vai blandoņas, vai labas dzīves meklētāji. Likumi uz visiem attiecas vienādi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpināsim debatēt pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēde tūlīt
Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde – komisijas telpās pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka šodien Saeimas basketbola izlasei ir svarīga spēle ar basketbola senioru klubu pulksten 16.00. Lūdzu ierasties jau pulksten 15.30, lai labi sagatavotos Hanzas vidusskolā netālu no Olimpiskā centra, kuru atklāja pagājušonedēļ, pie reizes var to apskatīt, un jaunajai Multihallei jau esot uzliktas pirmās spāres.
Un gatavojamies spēlei 17.jūnijā ar Iekšlietu ministriju Kandavā.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Vakardien “Dienā” tika publicēts paziņojums, ka seši Saeimas deputāti esot parakstījuši prasību sasaukt ārkārtas sēdi, it kā lai es varētu atkāpties no amata.
Es gribu paziņot sekojošo: nekādas ārkārtas sēdes nav jāsasauc, jo vakar mums notika kārtējā sēde. Visas kārtējās sēdes mums notiek vienmēr tradicionālos laikos. Bet es gribu pateikt vienu lietu, kas ir ārkārtīgi nepatīkama. Šorīt visu rītu tiek izplatīts LETA paziņojums, ka seši Ārlietu komisijas cilvēki ir parakstījuši paziņojumu (tas bija vakardienas “Dienā”, tātad otrdienas vakarā salikts). Es gribu teikt, ka divi no šiem parakstītājiem vakar tikai atbrauca no Rumānijas ar mani kopā. Šis ir ārkārtīgi nepatīkams gadījums, un man nav skaidrs, kāpēc visu laiku ir jāmelo un jāpārkāpj Satversme.
Tagad es izsludinu ārkārtas sēdi saskaņā ar Satversmes pārkāpumiem, un visas kārtējās sēdes mums notiks, kā vienmēr, kārtējā laikā. Lūdzu, neticiet baumām par to, ka kāda ārkārtas sēde vai kārtējā sēde nenotiks vai tiks atlikta. Tā ka nekādi paraksti nav vajadzīgi. Bet es aicinu turpmāk nemelot un neviltot divu cilvēku parakstus, kuri nekādus parakstus nav devuši, neko nav snieguši un nonāk ārkārtīgi nepatīkamā situācijā.
Paldies! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, ja gadījumā jums ir pretenzijas pret plašsaziņas līdzekļiem, jums ir tiesības kā visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem iesūdzēt šos plašsaziņas līdzekļus tiesā.
A.Kiršteins.
Sēde tūlīt Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Paldies!
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Lūdzu Dzeltenajā zālē Šveices sadarbības grupu uz ļoti īsu sēdi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem komisijas sēde tūlīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tiekamies pulksten 11.00. Paldies!
Es atvainojos! Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš... bija?... Anatolijs Mackevičs. Paldies!