
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Lai atceltu grozījumus Zvejniecības likumā, Satversmes tiesā
vērsties nolēmusi Latvijas Zivsaimnieku asociācija. Grozījumi minētajā likumā
paredz labvēlīgākus nosacījumus mencu nozvejai Baltijā jūrā piekrastes zvejniekiem,
samazinot atļauto mencu nozveju aiz piekrastes joslas strādājošajiem. Grozījumi
stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī. Asociācijas prezidents Inārijs Voits
norādījis, ka patlaban tiek gatavots prasības pieteikums un meklētas pareizākās
atsauces uz tiesību aktiem. Prasību Satversmes tiesā varētu iesniegt šā gada
augustā. Līdztekus asociācija sākusi cīņu arī ekonomiski. Zvejnieki ir nolēmuši
izņemt licences zvejai piekrastes joslā, tādējādi “iespiežoties” citā sektorā
un radot papildu spriedzi starp tur jau strādājošajiem uzņēmumiem.
Saeimas pieņemtās izmaiņas Zvejniecības likumā paredz, ka Baltijas jūras piekrastē
mencu nozvejas kvota nevarēs būt mazāka par 3%, bet reņģu nozvejai – mazāka par 4%
no Latvijai ik gadu atļautā šo zivju nozvejas apjoma. Likumā arī noteikts, ka
piekrastes zvejniekiem iedalītais nozvejas apjoms nevar būt mazāks kā iepriekšējā
gadā.
Menca ir viena no komerciāli izdevīgākajām zivju sugām Baltijas jūrā. Zivju
krājumi jūrā nav lieli, tādēļ atļautais mencu zvejas apjoms ik gadu tiek
samazināts. Savukārt mencu nozveja piekrastes zonā ir palielinājusies tikai pēdējos
gados, līdz tam piekrastē mencas zvejotas nelielos daudzumos. Piemēram, pērn
piekrastes zvejnieki no kopējās Latvijas mencu kvotas – 5078 tonnām – nozvejoja
0,9% jeb 46 tonnas mencu. Tā arī bija vēsturiski lielākā mencu nozveja jūras
piekrastē.
Zvejas kvotu sadale Eiropas Savienības valstīs notiek, ņemot vērā vēsturiskos zivju
nozvejas datus. Latvijas Zivsaimnieku asociācija iebilst, ka šis princips Latvijā ir
ignorēts. Tādēļ asociācija jau iepriekš paudusi gatavību vērsties Satversmes
tiesā, lai apstrīdētu Zvejniecības likuma grozījumus.
“LV” informācija