Saskaņā ar LK (b)P CK un LPSR TKP 1945.gada 25.septembra lēmumu Nr.129 “Par LPSR TKP un LK (b) P CK 1945.gada 3.jūlija lēmuma “Par neatliekamiem pasākumiem, lai sniegtu palīdzību no vācu okupācijas cietušajiem zemniekiem” izpildi” visiem tautas komisariātiem un resoriem tika uzdots sniegt Tautas komisāru padomes lauksaimniecības daļai informāciju par šā lēmuma izpildi, kā arī nodrošināt telefona sakarus ar apriņķiem, lai saņemtu informāciju par šo jautājumu.
Neraugoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, izņemot Latvijas Patērētāju biedrību, oficiāla informācija nav iesniegta.
Lēmuma galvenie izpildītāji – Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts un Latvijas PSR Valsts plāna komisija – arī nav iesnieguši informāciju.
Visi izpildu komiteju priekšsēdētāji, ar kuriem notika saruna (Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Kuldīgas, Jēkabpils, Ilūkstes, Liepājas un citu), informāciju nevarēja sniegt, jo nebija lietas kursā un atrunājās ar to, ka neesot sagatavojušies sarunai par šiem jautājumiem.
Galvenais kavēklis, kas traucē sniegt palīdzību tiem zemniekiem, kuri cietuši no vācu okupācijas, atjaunojot viņu dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, ir pilnīgs celtniecības materiālu trūkums.
Ar Latvijas PSR TKP 1945.gada 2.septembra lēmumu Nr.843 celtniecības materiāli ir piešķirti šādā daudzumā:
čaglas – 19 tonnas;
čuguna lējumi – 15 tonnas;
cements – 150 tonnas;
alebastrs ģipsis – 970 tonnas;
kaļķis – 900 tonnas;
stikls – 15 tūkst. m².
Taču zemnieki patērētāji to pilnībā nav saņēmuši, jo nav bijis iespējams orderus segt ar precēm. Piegādātājiem šo materiālu nav bijis, un uz apriņķiem ir nosūtīts:
šķirnes dzelzs – 7 tonnas;
čuguna lējumi – 15 tonnas;
celtniecības naglas – 1.3 tonnas;
stīpas dzelzs – 0,6 tonnas;
kaļķis – 250 tonnas;
pape – 1000 ruļļi.
Tajā milzīgajā celtniecības programmā, kura zemniekiem ir jāizpilda, šo materiālu ir mazāk par pilienu jūrā.
Ar tādu celtniecības materiālu materiāli tehnisko apgādi zemnieku māju atjaunošana un saimniecības ēku celtniecība nevar tikt īstenota.
Neraugoties uz šā lēmuma ļoti svarīgo politisko un saimniecisko nozīmi, tautas komisariātu lielais vairākums pret to izturas visai necili un, ja arī nodarbojas ar tā izpildi, tad tikai no gadījuma uz gadījumu, bet apriņķos, ņemot vērā, ka apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāji šajos jautājumos izrāda pilnīgu nezināšanu, ja arī šī lieta virzās uz priekšu, tad tikai – starp citu, pilnīgā pašplūsmā.
Līdz pat šim laikam pat LPSR Valsts plāna komisija nav sagatavojusi un iesniegusi apstiprināšanai Tautas komisāru padomē un LK(b)P Centrālajā komitejā celtniecības materiālu ražošanas plānu.
Celtniecības materiālu ražošanas iespējas nav izpētītas un aprēķinātas, to ražošanas pasūtījumi nav izvietoti un to izlaides grafiku nav.
Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts, kuram būtu jāvada un jāvirza palīdzības sniegšana zemniekiem, šajā virzienā neko būtisku nedara, neizvirza pat jautājumu par visbūtiskākajām vajadzībām šajā lietā, trūkst šā darba uzskaites, pat nav zināms, kas un kā faktiski tiek darīts. (..)
Uzskatu, ka Tautas komisāru padomei un Centrālajai komitejai ir jāsarīko atbildīga apspriede par šo jautājumu, jānoklausās tautas komisariātu un resoru vadītāju, kā arī atsevišķu apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju ziņojumi un jāsagatavo tādi pasākumi, kuri patiešām spētu izkustināt no vietas palīdzības sniegšanu zemniekiem.

Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Lietu pārvaldes daļas priekšnieka vecākais palīgs Tiščenko

Turpinājums sekos