
Otrā pasaules kara beigu posmā postošā karadarbība Latvijas
teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus. Tajā stipri cieta vietējie
iedzīvotāji – Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Valmiera, kā arī citas Latvijas
pilsētas. Taču vislielākie postījumi tomēr tika nodarīti Latvijas pagastiem.
Karadarbības rezultātā daudzas zemnieku saimniecības bija palikušas kā bez
dzīvojamām mājām, tā arī bez saimniecības ēkām, lopiem un lauksaimniecības
inventāra.
Un, lai arī drīz pēc kara beigām tika pieņemti svarīgi lēmumi par palīdzības
sniegšanu karā cietušo pagastu dzīves atjaunošanai, dzīvojamo māju un saimniecības
ēku celtniecībai, situācija uz labo pusi tomēr mainījās nepiedodami gausi.
Kā liecina karadarbībā sevišķi cietušo Latvijas pagastu sarakstā ietvertās ziņas,
Tukuma apriņķī no 4909 saimniecībām bija cietušas 1933, bet 776 bija iznīcinātas
visas ēkas. Liepājas apriņķī no 4748 saimniecībām cietušas 2941, pavisam
nopostītas 1982. Aizputes apriņķī šie rādītāji karadarbības skartajos pagastos
bija: 1147; 757; 607, Cēsu apriņķī: 819; 472; 265, Daugavpils apriņķī: 7657; 1022;
650, Jēkabpils apriņķī: 1160; 223; 101. Šķiet, visbargāk karš bija skāris
Jelgavas apriņķi, kur no 4021 saimniecības bija cietušas 2293, bet 437 pavisam
nopostītas. Kopumā Latvijā pagastos, kur risinājās karadarbība, no 71 432
saimniecībām bija cietušas 20 476, 10 058 nopostītas pavisam.
LPSR Tautas komisāru padomes
Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļas priekšnieka vecākā palīga Tiščenko
izziņa par karā izpostīto pagastu atjaunošanas neapmierinošo gaitu
Latvijas PSR TKP Lietu pārvaldes Izziņa
lauksaimniecības daļa 1946.gada 26.janvārī
Saskaņā ar LK (b)P CK un LPSR TKP 1945.gada 25.septembra lēmumu
Nr.129 “Par LPSR TKP un LK (b) P CK 1945.gada 3.jūlija lēmuma “Par neatliekamiem
pasākumiem, lai sniegtu palīdzību no vācu okupācijas cietušajiem zemniekiem”
izpildi” visiem tautas komisariātiem un resoriem tika uzdots sniegt Tautas komisāru
padomes lauksaimniecības daļai informāciju par šā lēmuma izpildi, kā arī
nodrošināt telefona sakarus ar apriņķiem, lai saņemtu informāciju par šo
jautājumu.
Neraugoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, izņemot Latvijas Patērētāju biedrību,
oficiāla informācija nav iesniegta.
Lēmuma galvenie izpildītāji – Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts un
Latvijas PSR Valsts plāna komisija – arī nav iesnieguši informāciju.
Visi izpildu komiteju priekšsēdētāji, ar kuriem notika saruna (Rīgas, Rēzeknes,
Bauskas, Kuldīgas, Jēkabpils, Ilūkstes, Liepājas un citu), informāciju nevarēja
sniegt, jo nebija lietas kursā un atrunājās ar to, ka neesot sagatavojušies sarunai
par šiem jautājumiem.
Galvenais kavēklis, kas traucē sniegt palīdzību tiem zemniekiem, kuri cietuši no
vācu okupācijas, atjaunojot viņu dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, ir
pilnīgs celtniecības materiālu trūkums.
Ar Latvijas PSR TKP 1945.gada 2.septembra lēmumu Nr.843 celtniecības materiāli ir
piešķirti šādā daudzumā:
čaglas – 19 tonnas;
čuguna lējumi – 15 tonnas;
cements – 150 tonnas;
alebastrs ģipsis – 970 tonnas;
kaļķis – 900 tonnas;
stikls – 15 tūkst. m2.
Taču zemnieki patērētāji to pilnībā nav saņēmuši, jo nav bijis iespējams orderus
segt ar precēm. Piegādātājiem šo materiālu nav bijis, un uz apriņķiem ir
nosūtīts:
šķirnes dzelzs – 7 tonnas;
čuguna lējumi – 15 tonnas;
celtniecības naglas – 1.3 tonnas;
stīpas dzelzs – 0,6 tonnas;
kaļķis – 250 tonnas;
pape – 1000 ruļļi.
Tajā milzīgajā celtniecības programmā, kura zemniekiem ir jāizpilda, šo materiālu
ir mazāk par pilienu jūrā.
Ar tādu celtniecības materiālu materiāli tehnisko apgādi zemnieku māju atjaunošana
un saimniecības ēku celtniecība nevar tikt īstenota.
Neraugoties uz šā lēmuma ļoti svarīgo politisko un saimniecisko nozīmi, tautas
komisariātu lielais vairākums pret to izturas visai necili un, ja arī nodarbojas ar tā
izpildi, tad tikai no gadījuma uz gadījumu, bet apriņķos, ņemot vērā, ka apriņķu
izpildu komiteju priekšsēdētāji šajos jautājumos izrāda pilnīgu nezināšanu, ja
arī šī lieta virzās uz priekšu, tad tikai – starp citu, pilnīgā pašplūsmā.
Līdz pat šim laikam pat LPSR Valsts plāna komisija nav sagatavojusi un iesniegusi
apstiprināšanai Tautas komisāru padomē un LK(b)P Centrālajā komitejā celtniecības
materiālu ražošanas plānu.
Celtniecības materiālu ražošanas iespējas nav izpētītas un aprēķinātas, to
ražošanas pasūtījumi nav izvietoti un to izlaides grafiku nav.
Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts, kuram būtu jāvada un jāvirza palīdzības
sniegšana zemniekiem, šajā virzienā neko būtisku nedara, neizvirza pat jautājumu par
visbūtiskākajām vajadzībām šajā lietā, trūkst šā darba uzskaites, pat nav
zināms, kas un kā faktiski tiek darīts. (..)
Uzskatu, ka Tautas komisāru padomei un Centrālajai komitejai ir jāsarīko atbildīga
apspriede par šo jautājumu, jānoklausās tautas komisariātu un resoru vadītāju, kā
arī atsevišķu apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju ziņojumi un jāsagatavo
tādi pasākumi, kuri patiešām spētu izkustināt no vietas palīdzības sniegšanu
zemniekiem.
Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Lietu pārvaldes daļas priekšnieka vecākais palīgs Tiščenko
LVA, 270.f., 2.apr., 5108.l., 107., 108.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Turpinājums sekos
Lēmumu par palīdzību karā cietušo saimniecību atjaunošanu bija daudz, bet ar papīriem vien neko atjaunot nevarēja |