Latvijas pagasti – karalauks

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Otrā pasaules kara beigu posmā postošā karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus. Tajā stipri cieta vietējie iedzīvotāji – Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Valmiera, kā arī citas Latvijas pilsētas. Taču vislielākie postījumi tomēr tika nodarīti Latvijas pagastiem. Karadarbības rezultātā daudzas zemnieku saimniecības bija palikušas kā bez dzīvojamām mājām, tā arī bez saimniecības ēkām, lopiem un lauksaimniecības inventāra.
Un, lai arī drīz pēc kara beigām tika pieņemti svarīgi lēmumi par palīdzības sniegšanu karā cietušo pagastu dzīves atjaunošanai, dzīvojamo māju un saimniecības ēku celtniecībai, situācija uz labo pusi tomēr mainījās nepiedodami gausi.
Kā liecina karadarbībā sevišķi cietušo Latvijas pagastu sarakstā ietvertās ziņas, Tukuma apriņķī no 4909 saimniecībām bija cietušas 1933, bet 776 bija iznīcinātas visas ēkas. Liepājas apriņķī no 4748 saimniecībām cietušas 2941, pavisam nopostītas 1982. Aizputes apriņķī šie rādītāji karadarbības skartajos pagastos bija: 1147; 757; 607, Cēsu apriņķī: 819; 472; 265, Daugavpils apriņķī: 7657; 1022; 650, Jēkabpils apriņķī: 1160; 223; 101. Šķiet, visbargāk karš bija skāris Jelgavas apriņķi, kur no 4021 saimniecības bija cietušas 2293, bet 437 pavisam nopostītas. Kopumā Latvijā pagastos, kur risinājās karadarbība, no 71 432 saimniecībām bija cietušas 20 476, 10 058 nopostītas pavisam.

LPSR Tautas komisāru padomes
Lietu pārvaldes lauksaimniecības daļas priekšnieka vecākā palīga Tiščenko
izziņa par karā izpostīto pagastu atjaunošanas neapmierinošo gaitu

Latvijas PSR TKP Lietu pārvaldes Izziņa

lauksaimniecības daļa 1946.gada 26.janvārī

Saskaņā ar LK (b)P CK un LPSR TKP 1945.gada 25.septembra lēmumu Nr.129 “Par LPSR TKP un LK (b) P CK 1945.gada 3.jūlija lēmuma “Par neatliekamiem pasākumiem, lai sniegtu palīdzību no vācu okupācijas cietušajiem zemniekiem” izpildi” visiem tautas komisariātiem un resoriem tika uzdots sniegt Tautas komisāru padomes lauksaimniecības daļai informāciju par šā lēmuma izpildi, kā arī nodrošināt telefona sakarus ar apriņķiem, lai saņemtu informāciju par šo jautājumu.
Neraugoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, izņemot Latvijas Patērētāju biedrību, oficiāla informācija nav iesniegta.
Lēmuma galvenie izpildītāji – Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts un Latvijas PSR Valsts plāna komisija – arī nav iesnieguši informāciju.
Visi izpildu komiteju priekšsēdētāji, ar kuriem notika saruna (Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Kuldīgas, Jēkabpils, Ilūkstes, Liepājas un citu), informāciju nevarēja sniegt, jo nebija lietas kursā un atrunājās ar to, ka neesot sagatavojušies sarunai par šiem jautājumiem.
Galvenais kavēklis, kas traucē sniegt palīdzību tiem zemniekiem, kuri cietuši no vācu okupācijas, atjaunojot viņu dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, ir pilnīgs celtniecības materiālu trūkums.
Ar Latvijas PSR TKP 1945.gada 2.septembra lēmumu Nr.843 celtniecības materiāli ir piešķirti šādā daudzumā:
čaglas – 19 tonnas;
čuguna lējumi – 15 tonnas;
cements – 150 tonnas;
alebastrs ģipsis – 970 tonnas;
kaļķis – 900 tonnas;
stikls – 15 tūkst. m².
Taču zemnieki patērētāji to pilnībā nav saņēmuši, jo nav bijis iespējams orderus segt ar precēm. Piegādātājiem šo materiālu nav bijis, un uz apriņķiem ir nosūtīts:
šķirnes dzelzs – 7 tonnas;
čuguna lējumi – 15 tonnas;
celtniecības naglas – 1.3 tonnas;
stīpas dzelzs – 0,6 tonnas;
kaļķis – 250 tonnas;
pape – 1000 ruļļi.
Tajā milzīgajā celtniecības programmā, kura zemniekiem ir jāizpilda, šo materiālu ir mazāk par pilienu jūrā.
Ar tādu celtniecības materiālu materiāli tehnisko apgādi zemnieku māju atjaunošana un saimniecības ēku celtniecība nevar tikt īstenota.
Neraugoties uz šā lēmuma ļoti svarīgo politisko un saimniecisko nozīmi, tautas komisariātu lielais vairākums pret to izturas visai necili un, ja arī nodarbojas ar tā izpildi, tad tikai no gadījuma uz gadījumu, bet apriņķos, ņemot vērā, ka apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāji šajos jautājumos izrāda pilnīgu nezināšanu, ja arī šī lieta virzās uz priekšu, tad tikai – starp citu, pilnīgā pašplūsmā.
Līdz pat šim laikam pat LPSR Valsts plāna komisija nav sagatavojusi un iesniegusi apstiprināšanai Tautas komisāru padomē un LK(b)P Centrālajā komitejā celtniecības materiālu ražošanas plānu.
Celtniecības materiālu ražošanas iespējas nav izpētītas un aprēķinātas, to ražošanas pasūtījumi nav izvietoti un to izlaides grafiku nav.
Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariāts, kuram būtu jāvada un jāvirza palīdzības sniegšana zemniekiem, šajā virzienā neko būtisku nedara, neizvirza pat jautājumu par visbūtiskākajām vajadzībām šajā lietā, trūkst šā darba uzskaites, pat nav zināms, kas un kā faktiski tiek darīts. (..)
Uzskatu, ka Tautas komisāru padomei un Centrālajai komitejai ir jāsarīko atbildīga apspriede par šo jautājumu, jānoklausās tautas komisariātu un resoru vadītāju, kā arī atsevišķu apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju ziņojumi un jāsagatavo tādi pasākumi, kuri patiešām spētu izkustināt no vietas palīdzības sniegšanu zemniekiem.

Latvijas PSR Tautas komisāru padomes Lietu pārvaldes daļas priekšnieka vecākais palīgs Tiščenko

LVA, 270.f., 2.apr., 5108.l., 107., 108.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums sekos

Lēmumu par palīdzību karā cietušo saimniecību atjaunošanu bija daudz, bet ar papīriem vien neko atjaunot nevarēja