Dzīvei, ne skolai mācāmies

Pirmdien, 6. jūnijā, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Pārtikas un veterinārā dienesta Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs (PVD VVMDC) un Latvijas Universitāte (LU) parakstīja sadarbības nodoma protokolu par zinātniski tehniskā atbalsta tīkla veidošanu inovatīvai uzņēmējdarbībai.

Par triju sadarbības partneru līdzšinējo sasniegumu lietojumu un kopprojektā pilnveidojamo runāja OSI direktors akadēmiķis Dr. habil. chem. Ivars Kalviņš, PVD VVMDC direktors Rafaels Joffe un LU zinātņu prorektors akadēmiķis Dr. habil. biol. Indriķis Muižnieks.
Latvijas rūpniecība nav konkurētspējīga pasaules tirgos. Lai sekmētu Latvijas ražotāju, t.sk. mazo un vidējo uzņēmumu, spēju izstrādāt produktus ar augstu pievienoto vērtību, tiem jādod iespēja apmācīt darbiniekus, konsultēties pie augstākās kvalifikācijas speciālistiem, izmantot moderno laboratoriju jaudas organiskās, farmācijas, analītiskās un pārtikas ķīmijas, biotehnoloģijas un inženierfizikas jomā. Tikai tā, nevis ar “apaļkoku eksportu”, kā sacīja OSI direktors akadēmiķis I.Kalviņš, mēs būsim konkurētspējīgi Eiropā.
Sadarbības mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi visos Latvijas reģionos. Tādēļ trīs līgumslēdzējas puses ir izveidojušas kopprojektu PHARE Nacionālajai programmai “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā”. Izmantojot jau esošo zinātniski tehnisko infrastruktūru, modernizēt to un pastiprināti attīstīt reģionālās laboratorijas, aptverot visu Latviju.
Katras dalībinstitūcijas veikums un ieceres pasniegtas uzskatāmajā materiālā. Katra jauna darba iesākums bez prieka un pacilātības raisa virkni jautājumu un pievērš pārdomām. Tā tas bija arī šoreiz.
A/s “Grindeks” valdes priekšsēdētājs LZA goda loceklis Valdis Jākobsons, pamatojis lielās firmas rašanos un saknes OSI, zinātnes saistību ar ražošanu uzsvēra kā pašsaprotamu. Taču trūkst ražotāju, kvalificētu darbinieku. “Nespiediet mūs ievest darbaspēku! Gadā augam par 30 procentiem, kā to izdarīt ar esošajiem cilvēkiem?” – retoriski jautāja pieredzējušais ražošanas vadītājs. Kadri “iegājuši rutīnā”, jaunajām tehnoloģijām vajag jaunus darbiniekus. Iepriecinoši, ka tiek runāts par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet ir jārunā arī par lielajiem, jo mazie nevar vieni paši par sevi eksistēt, atgādināja V.Jākobsons.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Māris Ēlerts šā projekta darbības rezultātu saskatīja visdažādākajās iespējās jauniešiem strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.
Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Dr. habil. med. Jānis Vētra, paredzot jauno zāļu un tehnoloģiju ienākšanu medicīnas praksē, mudināja neaizmirst galveno – galalietotāju. Ja ārstam ir jāizvēlas no trim vai četriem produktiem, nevar pārmest, ka viņš nedod iespēju izmantot Latvijā ražoto. Pārliecībai, ka tas ir labākais, jārodas praksē. Latvijā ienāk medikamenti, milzu masa, arī lēti, nekvalitatīvi. Ārstam ir atbildība par galarezultātu. Augstskola var uzņemt tikai tik nākamo ārstu, cik ir, piemēram, pagājušajā gadā no aptuveni 10 000 vidusskolu beigušo tikai 800 nokārtojuši visus centralizētos eksāmenus. Šogad ir labāk, apmēram 2000 kārtojuši centralizētos eksāmenus. Jāpiebilst, ka te domāti tie absolventi, kuri apguvuši ķīmiju un fiziku.
Rafaels Joffe, apmācības jautājumu atzinis par smagāko problēmu, sacīja, ka šādai kopprogrammai ir jāturpinās, lai mācību iestādes varētu sagatavot speciālistus darbam ar jaunajām iekārtām.
Arī profesors I.Muižnieks, vērtējot programmas novitātes, paredzēja studiju restrukturēšanas iespējas, lai rastos arvien vairāk sociālo zinātņu pārstāvju, kuri “prot sastrādāties ar dabaszinātnēm”.
Jautājums par vispusīgas izglītības nepieciešamību – tas ir pats būtiskākais. Šodien un vēl vairāk rītdienai. Neko nedos zinātnieku labā griba, ja nebūs darba turpinātāju. Atliek skaidrot izredzes, iezīmēt perspektīvas, dot padomus tiem jauniešiem, kuriem paliek neizmantota iespēja apgūt dabaszinātnes vidusskolās. Vitae, non scholae discimus. Dzīvei, ne skolai mācāmies – kā teica senatnē.

Ilga Tālberga