Eiropas finanšu politiku veido arī Latvija

Vakar Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksmē Luksemburgā Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pauda mūsu valsts oficiālo nostāju, kas pirms tam apstiprināta Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā. Interesanti varētu šķist tādi sanāksmē izskatītie jautājumi kā eiru monētu nacionālās puses kopējās vadlīnijas un monētu kopējās puses dizaina maiņa, valstu attīstības finansēšana un nodokļi procentu un honorāru maksājumiem.

Jaunajā eiru monētu kopējā pusē būs atainotas visas ES dalībvalstis Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Eiru monētu nacionālā puse

Eiru monētu nacionālo pušu dizainā vienmēr jāiekļauj daži kopīgi elementi: divpadsmit aplī izvietotas zvaigznes un gada skaitlis – tā pirms diviem gadiem nolēma Eiru monētu apakškomiteja. Pašlaik tiek spriests par papildu kopīgu elementu iekļaušanu eiru monētu nacionālajās pusēs, lai vēl vairāk palielinātu to kopējo saskaņotību.
Šie noteikumi turpmāk būs jāievēro, izgatavojot tiklab parastās, kā arī jubilejas monētas. Nolemts, ka apgrozībā jau esošo monētu nacionālajām pusēm izmaiņas nav nepieciešamas.
Latvijai visi nosacījumi ir pieņemami, un atbilstoši tiem tiek gatavotas Latvijas eiru monētu dizaina skices. Speciālisti atzinīgi vērtē arī to, ka nacionālajā pusē nedrīkst vēlreiz norādīt monētas nominālvērtību, jo tas varētu radīt pārblīvētības iespaidu monētas dizainā.

Monētu kopējās puses dizaina maiņa

Tā kā pašlaik apritē esošo divkrāsu viena un divu eiru monētu un “Nordic gold” monētu kopējās puses prezentē Eiropu, ietverot tikai piecpadsmit vecās ES dalībvalstis un neņemot vērā Savienības paplašināšanos, šā gada maijā tika nolemts, ka eiru monētu kopējā puse ir jāmaina. Ņemot vērā Eiropas Komisijas iesniegtos jaunos dizaina projektus, Eiropas Padome nolēmusi, ka nepieciešamie tehniskie sagatavošanās darbi jāveic tā, lai, mainot minēto monētu kopējās puses, tiktu atainotas visas ES dalībvalstis. Tajā pašā laikā viena, divu un piecu centu monētu dizainu ES paplašināšanās neietekmēs, jo to kopējās puses ataino Eiropu pasaulē.
Laikus pieņemot lēmumu par eiru monētu kopējās puses dizaina maiņu, Eiropas Padome vēlas pārliecināties, ka valstis, kuras jau pavisam drīz gatavojas pievienoties eiras zonai, varēs kalt monētas ar jauna dizaina kopējām pusēm.
Monētu kopējās puses mainīs arī pašreizējās eiras zonas dalībvalstis, kaļot jaunas monētas. Vienlaikus visas pašlaik apritē esošās monētas saglabās savu vērtību un netiks aizvietotas. Arī Latvija atbalsta eiru monētu kopējās puses dizaina maiņu.

Attīstības finansēšana

Sanāksmē ES dalībvalstu finanšu ministri apmainījās viedokļiem arī par ES kopējo nostāju attīstības finansēšanas jautājumos.
Lai sasniegtu izvirzītos attīstības finansēšanas mērķus un uzlabotu sniedzamās palīdzības plānošanu un efektivitāti, ES kopējās nostājas projektā tiek piedāvāti divi priekšlikumi – Lielbritānijas valdības priekšlikums par starptautisko finanšu instrumentu un aviobiļešu nodevas iniciatīva.
Starptautiskajam finanšu instrumentam līdzīgu instrumentu nepieciešamību Latvija atbalsta, taču neplāno tajā iesaistīties finansiāli. Atgādināsim, ka šā gada martā Pasaules bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas sēdē Latvijas delegācija, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas pārstāvji, pauda viedokli, ka Latvija nevarēs pievienoties minētajam starptautiskajam finanšu instrumentam. Savukārt aviobiļešu nodevas ieviešanu mūsu valsts neatbalsta ne brīvprātīgu, ne arī obligātu iemaksu veidā.
Lai gan Latvijas iemaksas ES budžetā pērn ir palielinājušās, mūsu valsts objektīvu ekonomisku apsvērumu dēļ nespēj sasniegt pat ES jaunajām dalībvalstīm noteikto attīstības finansējuma līmeni. Šai ziņā būtisks papildu pieaugums prognozējams, sākot ar 2008.gadu, un to nodrošinās Latvijas iemaksas Eiropas Attīstības fondā. To paredz saistības, ko Latvija uzņēmusies, parakstot līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr savu iespēju robežās mūsu valsts pakāpeniski kāpinās attīstības finansējuma apjomu arī uz divpusējo palīdzības programmu rēķina.

Nodokļi procentu un honorāru maksājumiem

ES valstu finanšu ministri izskatīja arī priekšlikumu grozīt pirms diviem gadiem pieņemto Eiropas Padomes direktīvu par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs.
Grozījumu projekts paredz, ka grozījumu veikšanai dalībvalstīm līdz 2006.gada 31.decembrim jāizdara visas nepieciešamās izmaiņas to nacionālajos tiesību aktos. Šis termiņš gan ir kompromisa variants.
Astoņu gadu pārejas laikā mūsu valstij nav jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas procentu un honorāru maksājumiem. Šis atbrīvojums visā pilnībā būs piemērojams tikai 2013.gadā. Līdz tam laikam varēsim ņemt vērā dalībvalstu praktisko pieredzi par atbrīvojuma piemērošanu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv