
Foto: Eiropas Komisijas Audiovizuālā bibliotēka |
1. Kādā gaisotnē jūsu valsts šos
svētkus atzīmē šogad – dienās, kas bagātas ar spraigiem notikumiem
starptautiskajā dzīvē?
2. Kā vērtējat mūsu valstu divpusējo attiecību jaunāko attīstību kopš
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO?
3. Kā vērtējat Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācijas gaitu, un
kādas, jūsuprāt, ir šā procesa perspektīvas?
Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Ians Endrū Mintons Bonds (Ian Andrew
Minton Bond),
Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks
1. Šogad valsts svētku dienu mēs atzīmējām ļoti īsi pēc jaunas valdības
izveidošanas. Valsts politikas prioritātēs lielas izmaiņas nav gaidāmas, jo kabinetu
atkal vada leiboristu partija un tas pats premjerministrs. Arī ārlietu ministra postenī
atkal ir Strova kungs. Gaisotne ir darbīga un pozitīva. Lielbritānijas ekonomika
joprojām atrodas uzplaukuma fāzē, Lielbritānija Eiropas Savienībā (ES) sadarbojas ar
jaunajām dalībvalstīm, atbalstot konkurētspējīgas, dinamiskas ekonomikas veidošanu
un Lisabonas stratēģiju. Lielbritānijas valdībai pavisam drīz būs jāpārņem ES
prezidentūras groži. Labvēlīga ekonomiskā vide līdz ar ilgtspējīgu attīstību
būs arī mūsu gaidāmās prezidentūras pamatmotīvi.
2. Kā jau teicu savā uzrunā karalienes dzimšanas dienas svinībās, esmu ļoti
apmierināts ar mūsu valstu sadarbību šajā pirmajā Latvijas dalības gadā ES un
NATO. Man prieks ne tikai par to, ka mūsu valstis sadarbojas valdību kontaktu līmenī,
bet arī par kopdarbu Lielbritānijas politisko pašpārvalžu un Latvijas pašvaldību
līmenī. Sevišķi aktīvi sadarbībā bijuši Velsas un Latgales reģioni. Jomas, kurās
mēs noteikti vēl padziļināsim divpusēju sadarbību, ir cīņa pret starptautisko
organizēto noziedzību: mēs plānojam Latvijai kā jaunai dalībvalstij sniegt atbalstu
tālākā tiesnešu apmācībā ekonomikas un finanšu jautājumos, tātad tiesu varas
kapacitātes palielināšanā. Mums ir stabilas sadarbības tradīcijas aizsardzības
jomā, regulāri notiek kopīgi manevri NATO un arī ārpus tās ietvariem (tikko esmu
atgriezies no Liepājas, kur seši britu kuģi liela starptautiska kontingenta ietvaros
piedalījās BALTOP mīnu likvidēšanas operācijās). Mēs augstu novērtējam Latvijas
militārā kontingenta darbu Irākā.
3. Lielbritānija nopietni strādāja pie ES konstitucionālā līguma un
gatavojās referendumam par tā ratificēšanu. Briti bija paredzējuši aicināt tautu
paust savu viedokli 2006. gadā, kad vairums ES valstu jau būs izdarījušas savu
izvēli. Taču šobrīd, pēc Francijas un Nīderlandes vēlētāju izvēles,
ratifikācijas procesā iestājušās grūtības, kas Eiropas politiķiem jārisina.
Lielbritānijas ārlietu ministrs vakar paziņoja valdības jauno pozīciju –
pagaidām tiek atlikta gatavošanās referendumam.
Foto: Juris Krūmiņš |
Arnolds Kristians
de Fine Skibsteds
(Arnold Christian de
Fine Skibsted), Dānijas
Karalistes vēstnieks
1. Pasaulei pašlaik ir grūti laiki. Jauni izaicinājumi un draudi – terorisms,
enerģijas trūkumus un klimata izmaiņas – nākuši klāt jau ierastajām drošības
problēmām kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās starptautiskajā arēnā.
Daudzviet pasaulē cilvēkiem vēl aizvien nav nodrošinātas pamatvajadzības, netiek
ievērotas cilvēka tiesības, daudzus apdraud slimības un epidēmijas. Visās sfērās
mums jārod kopēji risinājumi, lai tiktu galā ar kopīgajām problēmām. Uzdevums ir
rast efektīvas un visaptverošas ANO atbildes uz jaunās tūkstošgades draudiem un
izaicinājumiem, vai tā būtu konfliktu novēršana, atrisināšana vai miera
iedibināšana, cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču pavairošanu vai
cieņa pret cilvēka tiesībām un starptautiskajiem likumiem.
Dānija stingri atbalsta ANO ģenerālsekretāra centienus veikt šajā organizācijā
reformas, arī palielinot Drošības padomes lomu. Šiem centieniem ir jāturpinās, lai
ANO varētu stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem.
2. Latvijas dalība ES un NATO palīdzējusi tālāk attīstīt Dānijas un
Latvijas divpusējās attiecības. Tagad Latvija ir dabīgs partneris un sabiedrotais.
Latvijas jaunais statuss arī stiprinājis saites starp Ziemeļvalstīm un Baltijas
valstīm. Daudzi Baltijas valstis pēc to mentalitātes pielīdzina ziemeļu zemēm.
Kopējie uzskati, veidojot biznesu, un daudzās kultūras līdzības veido dabisku pamatu,
lai strādātu kopā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministri un ārlietu
ministri tagad tiekas bieži. Tādēļ arī politiskā sadarbība ziemeļu reģiona tiek
veidota uz savstarpējas uzticēšanās un personisko attiecību pamata. Šī tendence
noteikti turpināsies arī nākotnē.
3. Konstitucionālais līgums stāsies spēkā tikai tad, kad to būs
apstiprinājušas visas 25 ES dalībvalstis. Situācija, kad divas ES dibinātājvalstis
noraidījušas ES konstitūcijas līgumu referendumā, radījusi nedrošību pārējās
dalībvalstīs, no kurām desmit līgumu jau atzinušas. Tādēļ Dānijas valdība cer,
ka ES galotņu tikšanās reizē Briselē 16. un 17.jūnijā tiks rasts pietiekams
pamatojums situācijai, lai Dānijā 27.septembrī plānotais referendums notiktu.
Svarīgi, lai Francijas un Nīderlandes valdības rastu iespēju izvirzīt savus
priekšlikumus konstitūcijas līguma procesa tālākai virzībai.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Ferdinando Dzeca (Ferdinando Zezza),
Itālijas Republikas
vēstnieks
1. Tradicionāli valsts svētku diena Itālijas tautai ir pārdomu brīdis par savu
pagātni, kā arī par šīsdienas un nākotnes izaicinājumiem. Gan tagad, gan arī
turpmāk Itālija vienmēr būs iesaistīta visās svarīgākajās starptautiskas dzīves
jomās. Es minēšu tikai dažas no tām: Itālijas ieguldījumu ANO institūciju reformu
procesa gaitā, Eiropas Savienības saikņu un darbspējas nostiprināšanu un
attīstību, līdzdalību miera uzturēšanas operācijās. Attiecībā uz pēdējo tematu
es nevaru nepieminēt to, ka valsts svētku visnotaļ priecīgo gaisotni šogad aizēnoja
četru drosmīgo Itālijas karavīru traģiskā bojāeja Irākā, pildot dienesta
pienākumu.
2. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO pavēra jaunas, daudzsološas
iespējas mūsu valstu attiecībām politikā, ekonomikā un kultūrā, kuru pamatā vēl
kopš neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas sākuma ir patiesa un konstruktīva
draudzība. Un Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas plānotā vizīte
Itālijā jūnija beigās vēl vairāk nostiprinās šīs attiecības. Itālijā ir labi
zināma Vairas Vīķes–Freibergas popularitāte savā valstī un neapstrīdama
autoritāte starptautiskajā mērogā.
Es vēlētos uzsvērt vēl vienu aspektu: Latvijas un Itālijas militāras vienības plecu
pie pleca kopā dienē Irākā, lai uzturētu mieru un nostiprinātu demokrātisko
institūciju pastāvēšanu. Es domāju, nav iespējams iedomāties vēl spilgtāku
piemēru divu valstu mērķu kopībai un uzskatu vienotībai par kopīgo mērķu
sasniegšanas līdzekļiem.
3. Faktam, ka Latvijas Saeima ratificējusi Eiropas konstitucionālo līgumu uzreiz
pēc referendumu negatīvajiem rezultātiem Francijā un Nīderlandē, ir simboliska
nozīme. Šeit var saskatīt ES jaunās dalībvalsts ticību Eiropas Savienības
institūcijām. Liekas, šīs ticības trūkst dažās ES dibinātājvalstīs. Būtībā
es nedomāju, ka Francijas un Nīderlandes vēlētāji tiešām gribēja nobalsot pret
konstitūciju. Drīzāk viņu balsojuma iznākumu ietekmēja iekšpolitiskie apsvērumi,
kā arī neapmierinātība ar Savienību, kuru cilvēki arvien biežāk uztver kā
birokrātisku, no ikdienas dzīves atrautu vienību. Es uzskatu, ka tā ir sazināšanās
problēma, kas jāapzinās un ko varēsim atrisināt vien kopīgiem spēkiem.
Taču savu interviju es gribētu pabeigt uz optimistiskas nots: Francijas un Nīderlandes
“nē” nebūt nav pirmā aizķeršanās Eiropas integrācijas procesā. Kavēkļi bija
arī agrāk, bet pēc katra no tiem Eiropa allaž turpinājusi savu gaitu ar vēl lielāku
ticību un apņēmību. Esmu pārliecināts, ka tā notiks arī šoreiz.
Jānis Ūdris, “LV”