
Sākotnēji EK aprēķināja, ka Latvijā ir 20 000 tonnu cukura
virsnormas krājumi. Latvijai sarunās ar EK izdevās šo apjomu samazināt par 47
procentiem – līdz 10 589 tonnām. Latvijas galvenais arguments – Latvijā pastāvēja
cukura ražošanas kvotu sistēma. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze centās arī
skaidrot, ka cukura apjoma pieaugums Latvijā pēdējos gados ir saistīts ar ražošanas
attīstību. Turklāt tika norādīts, ka Latvija neatzīst EK izmantoto metodoloģiju,
pēc kuras aprēķināti cukura uzkrājumi Latvijā.
Zemkopības ministrs sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” teica, ka EK
aprēķinātais cukura virsnormas krājums “ir nepelnīti liels”. Viņš arī teica,
ka, ja tiks pierādīta negodīgu uzņēmumu vaina cukura uzkrājumu veidošanā, nāksies
pašiem par to maksāt. Lielākais apjoms ir to pārstrādātāju rīcībā, kam cukurs ir
izejviela. Veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu ražošanas pēctecību, ir normāli.
Šos uzņēmumus nav tiesību sodīt, ir pārliecināts ministrs.
M.Roze teic, ka, pēc Latvijā izdarītiem aprēķiniem, būtu jāizved 1,5 tūkstoši
tonnu virsnormas cukura.
Kur likt lieko
Cīņa ar Eiropas Savienību (ES) par to, cik lieli cukura uzkrājumi
ir Latvijā, jau beigusies. Tagad jādomā, kur likt lieko cukuru. Zemkopības ministrija
atzīst, ka ES noteikumi cukura uzkrājumus neļauj izmantot pārtikā. Tāpēc nevar
izmantot izdevību cukuru pārdot par zemāku cenu mazturīgiem iedzīvotājiem, kā to
ierosināja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pagājušās nedēļas sēdē.
Zemkopības ministrijā pašlaik lemj, ko darīt ar uzkrāto cukuru. To
varētu mēģināt izvest no valsts bez eksporta subsīdijām. Turklāt EK ir nākusi
pretī, ļaujot izvest ne tikai balto cukuru, bet arī izstrādājumus ar cukura saturu
virs 10 procentiem. Cits variants – cukuru varētu izmantot lopbarībā kā pārtikas
piedevu, piemēram, biškopībā vai arī novirzīt bioetanola ražošanā. “Ja viss
izdosies, būsim nošāvuši pusotru zaķi ar vienu šāvienu – uzkrājumi likvidēti,
izmantojot tos nozares attīstībā,” optimistiski saka M.Roze.
Liekais cukurs arī citās valstīs
Virsnormas cukura uzkrājumi konstatēti arī citās valstīs.
Igaunijā par virsnormas cukura krājumu atzītas 91 464 tonnas, Kiprā – 40 213,
Slovākijā – 10 225 un Maltā – 2 452 tonnas cukura.
Ja valstis paredzētajā laikā nebūs likvidējušas liekos cukura
krājumus, tām būs jāmaksā sods par to virsnormas cukura apjomu, no kura valsts
noteiktajā laikā nebūs atbrīvojusies. Sods par tonnu cukura ir līdz 500 eiru (351,4
lati). Soda sankcijas tiks piemērotas pēc gada par to cukura virsnormas apjomu, no kura
valsts nebūs laikus atbrīvojusies.
Izmantojot ES regulās noteikto uzņēmēju un valsts pienākumu no tirgus izņemt šos
cukura krājumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Zemkopības ministriju
un Finanšu ministriju līdz 2005.gada 1.jūlijam identificēs uzņēmumus, kuriem bija
neobjektīvi uzkrāti cukura krājumi 2004.gada 1.maijā, kā arī tos, kas krājumus
nebija deklarējuši atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar
nosacījumiem, kādi izvirzīti EK regulā par cukura krājumiem un Latvijas valdības
noteikumos, krājumu turētājiem būs jāizņem no tirgus VID identificētais cukura
daudzums. Tas jāveic līdz šā gada novembra beigām, bet līdz 2006.gada 28.februārim
pierādījumus par cukura krājumu izņemšanas no tirgus Latvija iesniegs EK.
Tikai tad par neizņemtā cukura daudzumu Latvijai tiks aprēķināta finansiāla
kompensācija Eiropas budžetam, ko ieturēs četrus gadus – katru gadu 25 procentus.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv