
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Savienība kā pārnacionāla institūcija ir attīstījusies no
atsevišķu jautājumu kopīgas lemšanas līdz vienotai politikai un valūtai. Eiropas
padziļināta integrācija bija likumsakarīgi un nepieciešami soļi, bet par to
pareizību ne vienmēr tika jautāts pašiem eiropiešiem. Francijas pilsoņu negatīvā
attieksme pret ES uzņemto kursu norāda uz to, ka Briselei ir zudis kontakts ar ES
pilsoņiem. Francijas referenduma rezultāti vēsta, ka vismaz daļai eiropiešu vairs nav
pieņemams tas, cik daudz varas tiek nodots pārnacionālajai institūcijai. Iespējams,
Eiropa sasniegusi savas integrācijas robežas, uzskata H.Ksirohakiss.
Vienlaikus profesors arī norāda, ka Francijas pilsoņi balsoja pret
ES konstitūciju, ne tikai tādēļ, lai paustu savu nepatiku pret pašu dokumentu, bet
galvenokārt tāpēc, lai parādītu savu neapmierinātību ar dzīvi. Iespējams, ka
eiropieši nenovērtē priekšrocības, ko sniedz Savienības paplašināšanās un
dziļāka integrācija. Miers, labklājība un brīvība joprojām ir ES pamatvērtības,
kas var zust, ja starp dalībvalstīm nav savstarpējas vienošanās. “Cilvēki
nesaprot, ko var pazaudēt, kamēr nav to zaudējuši,” pauda H.Ksirohakiss, piebilstot,
ka Eiropa, iespējams, ir uzsākusi šķiršanās procesu.
Viss dalībvalstu rokās
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu teic, ka ES
konstitūcijas nākotne ir atkarīga no citu dalībvalstu attieksmes pret šo dokumentu.
Ja citas valstis to atbalstīs, tad Francijai varētu būt problēmas savas negatīvās
attieksmes dēļ, bet ES turpinātu savu līdzšinējo ceļu. Turpretī, ja citas ES
valstis, īpaši Nīderlande un Lielbritānija, neatbalstīs konstitucionālo līgumu, tad
tas būs miris.
H.Ksirohakiss paredz, ka īstenosies negatīvais scenārijs, un tas
savukārt nozīmē, ka Eiropai būs jāpārdomā sava nākotnes attīstības vīzija.
“Mēs nevaram vienlaikus doties uz priekšu un stāvēt, mums ir jāizvēlas,” viņš
uzsvēra. Nākotnes Eiropa var būt vienota un stipra, bet katrai dalībvalstij tā
vārdā ir jāatsakās no kaut kā, vai arī dalībvalstis var īstenot savas nacionālās
intereses. Tomēr, viņaprāt, Savienība kopumā būs vāja starptautiskās sabiedrības
locekle. Izdarot izvēli, jāatceras, ka pasaule neuztvers Eiropu nopietni, ja tā nebūs
vienota.
ES konstitūcijas noraidīšana arī citās valstīs liks lemt par alternatīviem
scenārijiem. Visticamāk, tas nozīmē atpakaļceļu jeb “deeiropeizāciju”. Tā būs
mazāka integrācija, mazāka dalīšanās ar naudu un turpmākas paplašināšanās
apstādināšana uz nenoteiktu laiku. Šāds process noteikti nav Latvijas interesēs,
uzsvēra H.Ksirohakiss.
Jāgaida Austrijas prezidentūra
Darbs pie jaunas ES konstitūcijas varētu sākties tikai nākamā gada
janvārī, kad Austrija kļūs par prezidējošo valsti. Lielbritānijas prezidentūras
laikā, kas sāksies pēc mēneša, visdrīzāk, nenotiks nekādi ar ES tālāku
integrāciju saistīti pasākumi. Tā kā Nicas līguma darbība beigsies 2008.gada
31.decembrī, ES būs tikai trīs gadi laika cita pamatdokumenta izstrādāšanai.
Pasaule ir piedzīvojusi neskaitāmas krīzes, bet pārsvarā tās
nemaz tik daudz nemaina, cerīgi saka H.Ksirohakiss. “Mums ir jāatrod risinājums, un
mēs to atradīsim.”
Ieva Ušča