
Eiropas konstitūcijai pirmais “nē”
Svētdien Francijas iedzīvotāji Eiropas Savienības (ES) konstitucionālajam līgumam teica pārliecinošu “nē”. Pret ES konstitūcijas ratifikāciju balsoja gandrīz 55 procenti balsstiesīgo. Savukārt svarīgo līgumu atbalstīja tikai 45 procenti. Pie balsošanas urnām bija devušies aptuveni 70 procenti Francijas balsstiesīgo iedzīvotāju.Foto: EPA/A.F.I. |
Politiskā zemestrīce
Par galvenajiem tautas nobalsošanas iznākuma iemesliem tiek
uzskatīta iedzīvotāju neapmierinātība ar Francijas valdību, bažas, ka konstitūcija
nostiprinās “angļu – sakšu” ekonomisko pozīciju, bažas, ka ES attīstība
samazinās Francijas ietekmi Savienībā un raizes par iespējamo Turcijas iestāšanos
ES.
Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš pirms referenduma aktīvi
aicināja iedzīvotājus atbalstīt konstitucionālo līgumu, teicis, ka pieņem
iedzīvotāju “suverēno izvēli”, bet piebildis, ka tas radījis sarežģītu
situāciju Francijas interešu aizstāvībai Eiropā, ziņo raidsabiedrība “BBC”.
Šāds referenduma iznākums Rietumeiropas presē jau nodēvēts par politisko
zemestrīci, kuras atbalss būs jūtama visā Eiropā. Droši vien, Francijas “nē”
būtiski ietekmēs arī rīt Nīderlandē gaidāmo balsojumu. Sabiedriskās domas aptaujas
rāda, ka arī tur sabiedrība var neatbalstīt svarīgo dokumentu, turklāt Nīderlandes
iedzīvotāju “nē” varētu būt pat stingrāks nekā Francijā. Tomēr, atšķirībā
no Francijas, Nīderlandē iedzīvotāji neteiks galavārdu. Tur referenduma rezultāts
nebūs saistošs – galīgo lēmumu pieņems politiķi. Tiesa, ja referendumā
piedalīsies pietiekami daudz vēlētāju, politiķi sola tautas balsojumu ņemt vērā.
Francijas negatīvais balsojums Rietumu presē tiek dēvēts par nopietnu krīzi visā ES.
“BBC” komentētājs teic, ka Francijas “nē” nav tas pats, kas britu “nē”.
“Lielbritānijas “nē” būtu problēma. Franču “nē” ir krīze.”
Kas notiks tālāk?
Lai gan negatīvs referendums Francijā tika prognozēts jau iepriekš,
šķiet, politiķi līdz pēdējam brīdim cerēja, ka iedzīvotāji tomēr atbalstīs
svarīgo dokumentu. Pirms referenduma tika norādīts, ka jauna ES konstitūcija netiks
izstrādāta. Agrāk tika uzskatīts, ka negatīva balsojuma gadījumā, varētu tikt
rīkots vēl viens referendums, līdzīgi kā tas bija Īrijā, kad tā pirmoreiz
referendumā noraidīja Nicas līgumu. Tomēr pārliecinošais “nē” komentētājiem
Rietumeiropas presē liek prognozēt, ka politiķi Francijā, baidoties no vēl vienas
izgāšanās, nerīkos atkārtotu tautas nobalsošanu.
Gandrīz pirms gada, kad ES līderi vienojās par svarīgo dokumentu,
toreizējais ārlietu ministrs Rihards Pīks, stāstot par iespējamajiem scenārijiem,
kādi iespējami, ja kāda valsts neratificēs konstitūciju, teica: “Gadījumā, ja
divu gadu laikā trīs ceturtdaļas valstu pamatlīgumu ratificējušas, ES Padome
vienbalsīgi lemj, ko darīt tālāk.” Divu gadu termiņš beigsies nākamā – 2006.
gada 29. oktobrī. Tas nozīmē, ka dalībvalstu līderiem būs jāpieņem lēmums, kā
rīkoties tālāk. Situācija noteikti būtu vienkāršāka, ja pret konstitūciju būtu
balsojusi kāda cita, Eiropā mazāk nozīmīga valsts. Francija līdz šim bijusi viena
no svarīgākajām ES valstīm un saukta pat par Savienības dzinējspēku. Tā bijusi
viena no valstīm, kas aktīvi piedalījusies gan ES dibināšanā, gan tās izaugsmes
veicināšanā.
Iespējamie scenāriji
Raidsabiedrība “BBC” izteikusi prognozes, ka visticamākie ir divi
attīstības scenāriji.
Pirmais. Iespējams, ka ES dalībvalstu līderi pēc kāda laika
vienosies par jaunu dokumentu, kurš tautai vairs netiks pasniegts kā konstitucionālais
līgums, bet gan kā vienošanās starp ES dalībvalstu vadītājiem. Šajā līgumā
noteikti nebūs saglabāts viss konstitūcijas teksts, bet gan tikai dažas daļas.
Otrais attīstības scenārijs ir līdzīgs. Tiek pieņemts, ka ES līderi varētu
vienoties par jaunu, saīsinātu līguma tekstu, kurā būtu ietverti nosacījumi par ES
lēmumu pieņemšanu, kā arī citi Savienības darbībai būtiskākie aspekti. Šāds
līguma teksts būtu mazāk strīdīgs, nenorādītu uz ES virzību vienotas valsts
virzienā. Līdz ar to jauna līguma teksta ratifikācija varētu būt vienkāršāka un
neuzjundītu sabiedrībā tik daudz emociju.
Lielbritānija pie ES stūres
Bez Francijas un Nīderlandes referendumiem par klupšanas akmeni tiek uzskatīta arī konstitucionālā līguma ratifikācija Lielbritānijā, kas tradicionāli bijusi viena no eiroskeptiskākajām valstīm. Tā kā drīzumā ES vadības grožus no Luksemburgas uz pusgadu pārņems Lielbritānija, izskan prognozes, ka tā darīs visu, lai ES konstitucionālo līgumu padarītu par “mirušu projektu” un Lielbritānijā nebūtu jārīko referendums.
Ko darīs Latvija?
Ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā politiķi aicina citas valstis
neatlikt konstitucionālā līguma ratifikāciju. Tomēr tiek prognozēts, ka franču
“nē” liks šaubīties arī citām valstīm.
Latvijā konstitucionālā līguma ratifikācija bija paredzēta jau
pagājušonedēļ. Tomēr juridisku nianšu dēļ svarīgo dokumentu nolēma ratificēt
šonedēļ. Laiks rādīs, vai tiešām šīs nedēļas plenārsēdes laikā notiks
balsojums, bet saceltā ažiotāža ap franču “nē” un trešdien Nīderlandē
gaidāmais referendums un tā rezultāti varētu likt padomāt arī mūsu deputātiem.
Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Oskars Kastēns
teica, ka negatīvie referendumi neietekmēs ratifikācijas procesu Latvijā. Pēc viņa
domām Latvija varētu būt pirmā labā ziņa pēc negatīvajiem referendumiem.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv