"ES vilciena pasažieru stacijā aug pretrunas"

Eiropas Savienības divpadsmit kandidātvalstu sarunu vadītāji un par sarunām atbildīgas amatpersonas Viļņā mēģinās nolīdzināt nesaskaņas, kas ir radušās starp valstīm kandidātēm. Viļņas apspriedē piedalīsies Polijas sarunu vadītājs Jans Kulakovskis, bet jau iepriekš kļuva zināms, ka šāda ranga amatpersonas uz Lietuvu nesūtīs Ungārija, Igaunija un Čehija. Šīs trīs valstis pieder pie tā saucamās Luksemburgas grupas.

Notiekošais tikai apliecina faktu, ka palielinās konkurence un pretrunas starp Luksemburgas grupu (Čehija, Polija, Ungārija, Slovēnija, Igaunija un Kipra) un pagājušajā gadā Helsinkos uz sarunām uzaicinātajām otrās kandidātu grupas valstīm Lietuvu, Latviju, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Maltu. Luksemburgas grupa cenšas izcelt savas pirmtiesības iestāties Eiropas Savienībā.

Pirmās grupas valstis neslēpj savu viedokli, ka sarunu procesa gaita ar Eiropas Savienību ir palēlinājusies sakarā ar otrās grupas iesaistīšanos šajā procesā. Aprēķinot izdevumus, kas nepieciešami kandidātvalstu ekonomikas pārkārtošanai, darba apjomiem Eiropas Savienības institūcijās palielinoties, pakāpeniski sāka pazemināties paplašināšanās atbalstītāju entuziasms.

Lietuvas sarunu vadītājs Vīgauds Ušacks atzina, ka starp kandidātvalstīm pastāv konkurence. Viņš norādīja, ka Viļņas apspriedes mērķis ir atjaunot politiskās solidaritātes stāvokli starp visām divpadsmit valstīm.

"Eiropas Savienības atbalstu izdotos iegūt daudz vieglāk, ja visi runātu kopā, nevis atsevišķi. Bet katra valsts sarunas īsteno individuāli un uzņemas visu atbildību par saviem sasniegumiem," paskaidroja Vīgauds Ušacks un piebilda, ka decembrī Nicā paredzētajā Eiropas galotņu apspriedē sarunu vadītāji aicinās paziņot konkrētus datumus kandidātvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā .

Viļņā tiks izskatītas arī grūtākās sadaļas — lauksaimniecības politikas un personas brīvas pārvietošanās jautājumi.

Lietuvu varētu ietekmēt tas apstāklis, kā nostāju Eiropas Savienība pieņems pret Poliju — kādas kvotas tiks piešķirtas dažu lauksaimniecības produktu ražošanai, kādas tiešās izmaksas tiks izsniegtas jauno dalībvalstu lauksaimniekiem.

Līdz 2006. gadam Eiropas Savienības budžetā jaunajām dalībvalstīm nav paredzēti papildu līdzekļi. Tāpēc izskan ieteikumi, ka Viduseiropas valstu lauksaimniecību sākumā vajadzētu restrukturizēt, nevis izmaksāt pastāvošās tiešās izmaksas lauksaimniekiem.

Eiropas Savienības valstis baidās arī no tā, ka lēts un kvalificēts darbaspēks no Viduseiropas izkonkurēs vietējos iedzīvotājus. Vēl aizvien Brisele neesot izteikusi savu viedokli sadaļā par personas brīvu pārvietošanos.

"Lietuvos rytas"

— 2000.09.13.

Rita Grumadaite