Par jaunu direktīvu cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu

Eiropas Komisija apsveic Eiropas Parlamenta apstiprinājumu ierosinātajai trešajai direktīvai, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanai un terorisma finansēšanai. Direktīva attiecas uz finanšu un citiem svarīgākajiem pakalpojumu sektoriem, iekļaujot arī preču piegādātājus, ja maksājumi skaidrā naudā pārsniedz 15000 eiru. Tiem, kuriem šī direktīva piemērojama, jāsadarbojas cīņā pret naudas atmazgāšanu, veicot dažādus pasākumus, lai noteiktu klienta identitāti, ziņotu par aizdomīgiem darījumiem un savā organizācijā radītu novēršanas sistēmas. Galīgā direktīvas pieņemšana paredzēta ECOFIN padomes tikšanās laikā 7. jūnijā Luksemburgā.
Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makrīvijs teica: “Cīņa pret naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu ir Eiropas Savienības (ES) politiskā prioritāte. Intensīva Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas sadarbība ir bruģējusi ceļu, lai ES ātri pieņemtu augstvērtīgus aizsardzības pasākumus pret naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu un arī nostiprinātu finanšu sektora stabilitāti un integritāti. ES šajā ziņā rāda piemēru, kam vajadzētu sekot un kam vajadzētu līdzināties.”
Trešā direktīva pret naudas atmazgāšanu ir radīta, pamatojoties uz esošajiem ES tiesību aktiem, un tajā iekļauti ES 2003. gada jūnijā pārskatītie četrdesmit ieteikumi, ko sniegusi Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas nosaka starptautiskos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu.
Direktīva piemērojama finanšu sektorā, tāpat arī juristu, notāru, grāmatvežu, nekustamā īpašuma aģentu, kazino, uzņēmumu apvienību un pakalpojumu uzņēmumiem sniedzēju darbā. Tās darbības jomā iekļauti arī visi preču piegādātāji situācijās, kad maksājumi skaidrā naudā pārsniedz 15000 eiru. Tiem, uz kuriem attiecas direktīva, ir: jāspēj noteikt un pārbaudīt savu klientu identitāti un īpašuma beneficiāru, tāpat arī uzraudzīt uzņēmējdarbības attiecības ar klientu; aizdomu gadījumā par naudas atmazgāšanu vai teroristu finansēšanu jāziņo valsts iestādēm – parasti valsts finanšu izmeklēšanas iestādei; jāveic atbalsta pasākumi, piemēram, jānodrošina atbilstoša personāla apmācība un jāizveido pienācīgas iekšējās profilaktiskās darbības politikas un procedūras.
Ar minēto direktīvu tiek ieviestas papildu prasības un aizsardzības pasākumi paaugstināta riska situācijās (piemēram, veicot darījumus ar korespondentbankām ārpus ES).
Skaidrības labad esošā 1991. gada direktīva, kas grozīta 2001. gadā, tiks atcelta, un pēc stāšanās spēkā to aizstās šī direktīva.