Rietumos vairāk brīvdienu

Saskaitot kopā visas pilnās brīvdienas gadā, izrādās, ka Zviedrijā tādas ir 44, no kurām 33 (gandrīz septiņas nedēļas) ir ikgadējais atvaļinājums. Latvijā turpretī parastais ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir vien 20 darbadienas jeb četras nedēļas, bet kopā ar valsts svinamajām dienām gada laikā katrs var atpūsties 30 darbadienas. Pētījuma autori gan atzīst, ka viņiem nav bijusi pieejama informācija par reālo atvaļinājuma ilgumu Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs.
Latvijā darba devējs un darbinieks var vienoties par garāka ikgada atvaļinājuma piešķiršanu. Arī atsevišķos amatos strādājošajiem, piemēram, prokuroriem un tiesnešiem, ik pēc pieciem nostrādātiem gadiem ikgadējais atvaļinājums tiek pagarināts par noteiktu dienu skaitu. Vienlaikus studentiem ir tiesības uz vismaz 20 darbadienu garu apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai gatavotos valsts eksāmeniem vai izstrādātu diplomdarbu.
Iespējams, ja šīs papildu atvaļinājuma izmantošanas iespējas būtu ņemtas vērā, Latvijas iedzīvotāju situācija pētījuma kontekstā izskatītos mazliet labāk. Tomēr tad būtu jāņem vērā arī praktiskās iespējas izmantot atvaļinājumu noteiktajā ilgumā un darbiniekam vēlamajā laikā.

Latvijā garākās ikdienas darba stundas

Jauno dalībvalstu iedzīvotāji vidēji gadā pavada darbā par 112 stundām ilgāk nekā vecajās dalībvalstīs strādājošie. Latvija ar 43,3 darbā pavadītām stundām nedēļā ierindojas pirmajā vietā ES. Latvijai seko Lielbritānija, bet aiz tās atkal sarindojušās jaunās ES dalībvalstis un kandidātvalsts Rumānija.
Igauņi strādā vidēji 41,1 stundu nedēļā, bet lietuvieši ar nostrādātām 39,4 stundām nedēļā atrodas aiz ES vidējā rādītāja – 40,2 stundām nedēļā. Kopumā saraksta augšgalā izteikti dominē jaunās dalībvalstis, turpretim, lielākajā daļā veco dalībvalstu cilvēki strādā mazāk par 40 stundām nedēļā. Vismazāk darbā pavadīto stundu ir Francijā, Nīderlandē, Itālijā un Norvēģijā – 38,8 līdz 38,6 nedēļā.
Uzmanība jāvērš arī uz to, ka visās pētītajās valstīs, izņemot Lietuvu, reāli nostrādātās stundas nedēļā pārsniedz noteikto darba nedēļas ilgumu. Latvijā tas tiek pārsniegts par 3,3 stundām, tātad salīdzinoši daudz. Tikpat vai vēl vairāk virsstundas strādā arī Čehijā, Dānijā, Francijā, bet Lielbritānijā cilvēki darbā pavada vidēji 5,9 stundas ilgāk par noteikto laiku. Šeit gan jānorāda, ka Latvijā pieņemtā 40 stundu darba nedēļa ir starp garākajām. Daudzās Rietumeiropas valstīs parastā darba nedēļa ir starp 37 un 39 stundām, bet Francijā tā ir vien 35 stundas gara.

Vīrieši strādā vairāk

Ikdienas darba ilguma sadalījums starp dzimumiem rāda, ka visās ES dalībvalstīs vīriešiem ir izteikta tendence strādāt vairāk nekā sievietēm. Tikai dažās valstīs, piemēram, Austrijā un Zviedrijā, vīriešu un sieviešu darbadienas ilgums gandrīz neatšķiras. Lielākās darba laika atšķirības ir Lielbritānijā, Polijā un Itālijā. Latvijas vīrieši strādā vidēji 44,3 stundas nedēļā, sievietes – 42,2.

Labākos noteikumus darbinieki izcīnījuši paši

Pētījuma autori atšķirības darba laika un atvaļinājuma ilgumā skaidro ar nelielo Austrumeiropas darbinieku aktivitāti, mēģinot panākt sev labvēlīgākus darba laika noteikumus. Īsākās darba stundas vecajā Eiropā lielākoties nav likumdevēja noteiktas, bet gan panāktas sarunās starp arodbiedrībām un atsevišķiem uzņēmumiem vai pat veseliem sektoriem.
Līdzīga situācija ir arī ar atvaļinājumiem. Minimālais atvaļinājuma ilgums vairākās Rietumeiropas valstīs neatšķiras no Latvijā noteiktajām 20 darbadienām. Piecās vecās Eiropas valstīs atvaļinājumam jābūt vismaz 25 darbadienas garam, bet dažās valstīs tas nedaudz pārsniedz 20 darbadienas. Jau iepriekš pieminētajā Zviedrijā minimālais atvaļinājuma ilgums ir 25 darbadienas, tomēr zviedriem ir izdevies vienoties par vidēji astoņas dienas garākām brīvdienām. Kopumā astoņās ES valstīs, tajā skaitā Čehijā, reālais atvaļinājuma ilgums vismaz par četrām dienām pārsniedz minimālo. Arī šīs papildu brīvdienas ir darbinieku un to apvienību aktivitāšu rezultāts.

Čaklums vai darbinieku tiesību neievērošana?

Rietumeiropai gluži pretēja situācija valda ASV, kur parastais atvaļinājuma ilgums ir tikai desmit darbadienas jeb divas nedēļas. Darba nedēļas ilgums ir 40 stundas, kas bieži tiek papildināts ar virsstundām. Arodbiedrību loma ASV ir krietni vājāka nekā ES, bet darbinieku tiesību pārkāpumi notiek biežāk.
Starptautiskā darba organizācija un Eiropas Komisija izstrādājusi pētījumu “Darba un nodarbinātības apstākļi jaunajās dalībvalstīs: mijiedarbība un sociāli ekonomiskā ietekme”, kura ietvaros pētījumu par situāciju Latvijā veica Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors Mihails Hazans. Pētījumā konstatēts, ka ievērojama daļa darbinieku Latvijā ir spiesti strādāt virsstundas. Bieži virsstundu darbs nenotiek tikai atsevišķos gadījumos, bet gan regulāri. Aptuveni pusei no aptaujātajiem darbiniekiem jāstrādā arī sestdienās vai svētdienās. Kā norāda M.Hazans, 40 procenti darbinieku, kas spiesti strādāt 50 un vairāk stundu nedēļā, negribētu vispār strādāt virsstundas. Turklāt lielākoties virsstundas nav apmaksātas. Šo problēmu galvenais iemesls ir darbinieku bailes no atlaišanas, ja tie atteiksies strādāt virsstundas. M.Hazana pētījuma rezultātiem un secinājumiem piekrīt arī Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore Ineta Tāre.
Pētījums norāda arī uz pārstrādāšanās negatīvajām sekām – 40 procenti no visiem strādājošajiem jūtas noguruši un cieš no stresa. Turklāt nogurušie atrodami visās vecuma grupās, nozarēs un profesijās. Protams, pārstrādāšanās negatīvi ietekmē ģimenes dzīvi.

Kā cīnīties par savām tiesībām?

Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) darba tiesību daļas vadītājs Guntars Staune, savu tiesību pārkāpumu gadījumā strādājošie var vērsties VDI. Darba inspekcija saņem daudz iesniegumu, kuros darbinieki sūdzas par atvaļinājuma nepiešķiršanu, neapmaksātu virsstundu darbu un atpūtas laika neievērošanu. Šādos gadījumos VDI inspektori dodas uz uzņēmumu un pārbauda darba grafikus un darba laika uzskaites sistēmas. Tomēr, kā norādīja G.Staune, bieži vien ir sarežģīti pierādīt to, ka darba devējs ir licis darbiniekam strādāt ilgāk par noteikto laiku. Lai to izdarītu, VDI izmanto liecinieku liecības un veic atkārtotas uzņēmuma pārbaudes.
Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā VDI izdod rīkojumu, ar kuru darba devējam uzliek par pienākumu veikt precīzu darba laika uzskaiti un pārrēķināt darba samaksu. Tikai galējās nepieciešamības gadījumā darba devējs tiek administratīvi sodīts.
Jācer, ka VDI centieni panākt darbinieku tiesību ievērošanu samazinās neapmaksāto virsstundu un nepiešķirto atvaļinājumu skaitu un Latvijā strādājošajiem izdosies pilnvērtīgi izmantot Darba likumā noteiktās tiesības. Vienlaikus nepieciešama darbinieku izglītošana un attieksmes maiņa – darbiniekiem ir jāzina savas tiesības uz atpūtas laiku un jācenšas panākt to ievērošanu. Pārrunas ar darba devējiem par brīvdienām, kas ilgākas nekā likumā noteiktais minimums, vai īsāku ikdienas darba laiku var būt tikai nākamais solis pēc minimālo tiesību nodrošināšanas.

Uzziņai:

Gadījumos, kad darba devējs neievēro darbinieku tiesības, darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI). VDI mājas lapā www.vdi.gov.lv pieejama informācija par darbinieku tiesībām, tai skaitā darba laika noteikumiem un iespējām slēgt darba koplīgumus.
VDI konsultatīvais tālrunis: 8008004.