Tā kā 20.gs. 30.gadu otrajā pusē turpināja palielināties to latviešu virsnieku skaits, kuri mācījās citvalstīs, kā arī lai šis process noritētu organizētāk, Kara ministrija 1936.gada 29.septembrī apstiprināja uz ārzemju augstākajām militārajām mācību iestādēm komandējamo virsnieku perspektīvo plānu deviņiem (!) gadiem (vai tolaik kāds varēja zināt, ka drīz vien Latvija tiks okupēta...). Šķiet, ka arī gandrīz pēc 70 gadiem būs interesanti ielūkoties šā dokumenta sākumā (Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. – Rīga, 1991, 103.lpp.) (skat. tabulu).
Uz Varšavu pirmais devās R.Jēkabsons – viens no jaunās paaudzes Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem. Vidzemnieks. Dzimis 1898.gada 12.februārī Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā. Zinībkārais jaunietis, pabeidzis vietējo skolu, devās uz Rīgu, kur absolvēja pilsētas skolu. Bet ar to nebija gana, tālab vajadzēja aut kājas ceļam uz daudzu latviešu Atraitnes dēlu sapņu pilsētu Pēterburgu, lai studētu turienes Tehniskajā augstskolā. Taču visu izjauca Pirmais pasaules karš, un R.Jēkabsons 1918.gadā atgriezās dzimtenē, lai nākamā gada jūnijā brīvprātīgi iestātos nesen pasludinātās brīvās Latvijas sargu pulkā. Dienests sākās pulkveža J.Baloža brigādes I. inženieru sapieru bataljonā, vēlāk – Kurzemes inženieru rotā.
R.Jēkabsons nebija skubināms uz mācībām. 1920.gadā viņš iestājās karaskolas inženieru nodaļā, kuru beidza ar pirmās šķiras diplomu leitnanta pakāpē 1922.gadā. Īsāki mācību posmi sekoja cits pēc cita: fiziskās audzināšanas virsnieku kursi, virsnieku kursi, sapieru virsnieku, informācijas virsnieku kursi, gāzes virsnieku kursi, virsnieku strēlniecības kursi, bataljonu komandieru kursi. Jādomā, ka militāro zināšanu pastāvīga apgūšana un papildināšana sekmēja arī R.Jēkabsona strauju augšupeju pa militārista hierarhijas trepēm: virsleitnants (1925), kapteinis (1933), pulkvežleitnants (1939). Sava veida punktu uz “i” viņa kvalifikācijas celšanā uzlika mācības Polijas Augstākajā intendantūras augstskolā (1937–1939). Pēc tās pabeigšanas R.Jēkabsonu iecēla par armijas apgādes pārvaldes intendantūras daļas dienesta nodaļas priekšnieku.
R.Jēkabsons bija krietns virsnieks. To apstiprina ne tikai kursi un pakāpes, bet arī viņa apbalvojumu un sodu žurnāls (Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 5601.f., 1.apr., 2530.l, 48.–49.lp.). No 1923. līdz 1937.gadam R.Jēkabsons bija saņēmis 15 atzinības. To vidū pirmo vietu neapšaubāmi ieņem Triju Zvaigžņu ordenis, ar kuru viņš bija apbalvots 1928.gadā par nopelniem Latvijas labā (sakarā ar sapieru pulka 20 gadu jubileju 1939.gada augustā to papildināja Viestura ordenis). Galvenā štāba priekšnieks par piedalīšanos savas valsts atbrīvošanā bija gratulējis R.Jēkabsonu ar piemiņas zīmi (1923) un 10 gadu jubilejas medaļu (1928). No armijas komandiera un pulka komandiera bija nākušas pateicības par kareivju labu apmācību šaušanā. Īpatnēji bija divi tencinājumi. Pirmais – kara ministra A.Ozola 1929.gada 7.jūlijā: “Par pūlēm Zviedrijas karaļa un valdības pārstāvju godināšanā” (viņu vizītes laikā Latvijā – R.T.). Otrais – Rīgas apgabala garnizona priekšnieka ģen. K.Berķa 1934.gada 28.jūlijā: “Par š.g. 15./16.maijā vēsturiskos notikumos (apvērsumā – R.T.) uzrādīto tēvijas mīlestību, pienākuma apziņu un kareiviskās disciplīnas dziļo un patieso izpratni.”
Četrpadsmit gadu laikā R.Jēkabsons bija dabūjis arī 4 rājienus – nav nodibinājis kārtību piena uzglabāšanā pulka virtuvē, nav laikus pārbaudījis pirts stāvokli, nav piegriezis vērību karavīru apavu uzturēšanai kārtībā, pielaidis kļūdu padoto uztura uzskaitē. Diezin vai šie mīnusi varēja mazināt Latvijas bruņoto spēku kaujas spējas...
Tā kā pēc Polijas militārās augstskolas beigšanas R.Jēkabsons bija pārkvalificējies par kara intendantu, viņu pēc Latvijas okupācijas 1940.gada septembrī pārskaitīja uz jauno varasvīru izveidoto 24.teritoriālo strēlnieku korpusu par 183.divīzijas apgādes priekšnieku. It kā paredzēdams, kāds liktenis sagaida latviešu virsniekus Litenes vasaras nometnē, R.Jēkabsons pirms 1941.gada 14.jūnija aizgāja no tās. Vācu okupācijas laikā arī viņš diemžēl nostājās uz kolaborācijas ceļa, strādādams t.s. latviešu pašpārvaldē par apgādes un sadales direkcijas daļas vadītāju. Pēc bēgļu gaitām Vācijā pulkvežleitnants Rūdolfs Jēkabsons kopš 1951.gada dzīvoja ASV, kur aizgāja pa skuju taku 1985.gada 25.jūnijā Detroitā.

Rihards Treijs, prof., Dr.habil.hist.