Laulības kļūst stabilākas

Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis gan noslēgto, gan šķirto laulību skaits, tomēr laulību stabilitāte ir uzlabojusies.
Kā uzsver CSP speciālisti, svarīgs laulību stabilitātes raksturlielums ir reģistrēto un šķirto laulību skaita attiecība. 1995. gadā uz katrām 100 reģistrētām laulībām tika šķirtas 70,6 laulības, 2000. gadā – 66,6, bet 2004. gadā – 50,8 laulības. Tātad aizvadītajā desmitgadē laulību stabilitāte diezgan būtiski – par 28 procentiem – pieaugusi.

Precas arī pavisam jauni

Agrīno laulību skaits pērn bijis līdzīgs kā gadu iepriekš. Aizvadītajā gadā no visiem laulību reģistrējušajiem 1,2 procenti vīriešu un 6,1 procents sieviešu bija vecumā līdz 19 gadiem. 77 līgavas un trīs līgavaiņi, stājoties laulībā, bija jaunāki par 18 gadiem, t.i., par likumdošanā noteikto pilngadības vecumu.

Kad precas biežāk

Iecienītākais laiks, kad precēties, ir vecumā no 20 līdz 34 gadiem. Aizvadītajā gadā šādā vecumā noslēgts vairāk nekā 70 procentu laulību. Sievietes visbiežāk stājās laulībā 20 – 24 gadu vecumā (34 procenti), bet vīrieši 25 – 29 gadu vecumā (31 procents). Latvijā pieaug pirmajā laulībā stājušos vidējais vecums. Vīrieši pirmo reizi precas vidēji 27,8 gadu vecumā, sievietes – 25,6 gadu vecumā. Tradicionāli vasaras otrā puse un rudens sākums jeb gada trešais ceturksnis (jūlijs, augusts, septembris) ir laiks, kad tiek slēgts visvairāk laulību. Pērn visvairāk laulību tika noslēgts divās sestdienās: 21. augustā – 318 – un 28. augustā – 300 laulības.

Trešdaļa ir jauktās laulības

Pēdējos gados vairāk nekā trešdaļa laulību (2004. gadā – 35 procenti) tiek noslēgtas starp dažādu tautību partneriem. Tiesa, latvieši ir ievērojami atturīgāki pret laulībām ar citas tautības personām, secinājuši CSP speciālisti. Pērn tikai 19,4 procenti latviešu līgavaiņu un līgavu stājās laulībā ar citas tautības pārstāvi. Mazāko tautību pārstāvju vidū etniski jaukto laulību īpatsvars bija ievērojami augstāks.
Pērn 4,4 procenti līgavaiņu un 2,3 procenti līgavu bija ārvalstnieki, no tiem lielākā daļa Krievijas pilsoņi (attiecīgi 28 procenti līgavaiņu un 52 procenti līgavu). Aptuveni 90 procenti Latvijā pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku stājās laulībā ar Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem.

Baznīcas laulību īpatsvars Latgalē

Vairāk nekā piektdaļa laulību tika reģistrētas baznīcā. Baznīcā visbiežāk laulājās Balvu rajona (36,5 procenti no visām reģistrētajām laulībām), Krāslavas rajona (26,4 procenti), Jelgavas pilsētas (26,3 procenti) un Rēzeknes rajona (25,5 procenti), bet vismazāk – Jēkabpils (10,1 procents) un Preiļu rajona (11,6 procenti), kā arī Ventspils pilsētas (11,7 procenti) iedzīvotāji.

Dzīvo kopā, bet neprecas

Pēdējos gados aizvien lielāka daļa cilvēku nevēlas savu kopdzīvi reģistrēt ne dzimtsarakstu iestādē, ne baznīcā. Šāda prakse, kas ir diezgan plaši izplatīta Skandināvijā un citur Eiropā, vēršas plašumā arī Latvijā. Par to liecina CSP dati: piemēram, pērn 45,3 procenti no visiem jaundzimušajiem dzimuši vecākiem, kuri nebija noslēguši laulību (gadu iepriekš – 44,2 procenti).
Teju desmitai daļai jaunlaulāto laulības reģistrēšanas brīdī jau bija kopējs bērns, bet 1,7 procentiem – divi kopēji bērni.

Šķiras pat pēc 30 gadu kopdzīves

Pērn valstī šķirta 5271 laulība, kas ir par 443 vairāk nekā gadu iepriekš. Relatīvais rādītājs – šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem – bija 2,3. Aptuveni 40 procentu laulību tika šķirtas personām 30 – 39 gadu vecumā. Laukos dzīvojošie laulībā stājas relatīvi retāk nekā pilsētnieki, taču arī šķirto laulību laukos (uz 1000 iedzīvotājiem) ir 1,4 reizes mazāk nekā pilsētās.
Pilsētu iedzīvotājiem vidējais laulības ilgums līdz tās šķiršanas brīdim ir aptuveni par gadu īsāks nekā lauku iedzīvotājiem (2004.gadā attiecīgi 13,3 un 14,3 gadi).
No visām šķirtajām laulībām 62 procenti bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.
Vairāk nekā puse visu laulību tiek šķirtas pēc 10 – 11 gadu kopdzīves. Bet vairāk nekā trīs procenti no laulībām pēdējos gados izšķirtas pēc 30 un vairāk gadu kopdzīves.