Viens no būtiskākajiem jautājumiem šodien, protams, bija likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Nešaubīgi, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta šī jautājuma tālāku virzību, jo mēs esam Eiropas Savienībā un apzināmies sevi kā pie Eiropas valstu saimei piederošu valsti. Neskatoties uz dažādām atrunām un labojumiem šajā tekstā, varbūt tās ir vairāk tādas gramatiskas lietas, mūsu frakcija ir gatava šo jautājumu atbalstīt.
Tajā paš” laikā mūsu frakcija pilnībā apzinās, ka mūsu Latvijas iedzīvotājiem visaktuālākās šķiet tās problēmas, kuras ir valstī. Tāpēc mūsu frakcija vakar bija aicinājusi uz sanāksmi Latgales plūdos cietušo pašvaldību vadītājus. Mēs varam informēt, ka pēc mūsu iniciatīvas nākošnedēļ, pirmdien, premjers sasauc ārkārtas sēdi, kurā Zaļo un Zemnieku savienības ministrs Mārtiņš Roze ziņos par situāciju Latgalē; par to, kādi varētu būt kompensācijas mehānismi.
Šajā jautājumā mēs redzam darbību divos virzienos – maksājumu un kompensācijas mehānisma saglabāšana cietušajiem Latvijas zemniekiem. Otrs jautājums skar Latgales ceļus – izpostītos tiltus pār mazajām upēm. Protams, arī šajā jomā ir nepieciešams valstisks atbalsts, kuru mēs ceram saņemt, šo jautājumu izskatot nākamās nedēļas valdības sēdē.

Šodien acīmredzot skanēs vēl visādi jūsmīgi prieki, ka mēs esam lieli malači, atbalstot Eiropas Konstitūcijas virzību. Es nenoliedzu, ka mums vajag aktīvi piedalīties šajos procesos. Tā ir taisnība.
Tomēr šajā brīdī es runāšu par kaut ko citu – par nožēlojamo, bezatbildīgo attieksmi pret nopietna dokumenta izveidošanu. Līguma latviešu tekstā pēc speciālistu atzinuma ir aptuveni 140, varbūt nedaudz vairāk kļūdu. Es nerunāju par tehniskajām kļūdām vien, es runāju par būtiskām kļūdām. Šodien es mēģināju aicināt kolēģus pirms galīgā balsojuma vismaz kaut ko izdarīt. Kāpēc ir šāda steiga? Kāpēc ir šāda lienošana, izpalīdzīga rīcība? Acīmredzot tas ir vajadzīgs kādam person”gi. Francijā Konstitūcijas projektam nav teikts ne “jā”, ne “nē”.
Pieņemsim, agrāk vai vēlāk katrs izlemj pats. Taču šī aklā steiga, aizbildināšanās, ka mums, lūk, esot slikti speciālisti un tāpēc jāpieņem šāds dokuments, ir necieņa pret latviešu valodu, tā ir necieņa pret savu pienākumu pildīšanu.
Ja mēs runājam ne tikai par stila kļūdām, bet par to, ka arī terminoloģija ir kļūdaini tulkota, ir izlaisti vārdi, kas pilnībā maina dokumenta jēgu. Nožēlojami klausīties, ka tas daudziem ir sagādājis prieku, ka tas ir bijis liels notikums. Kārtējo reizi jāsaka, ka reizēm Saeimas kolēģu vairākums ne tikai nelasa dokumentus, bet arī necenšas tajos iedziļināties. Es uzskatu, ka tieši tāpēc mūsu ārpolitikā ir tik vāji sasniegumi un nenopietna attieksme. Tie speciālisti, kas atbild par šiem jautājumiem, pieiet tiem bezatbildīgi.
Ja uz otro lasījumu neviena kļūda nebūs izlabota, acīmredzot būs jāuzstāda jautājums: “Vai šādu dokumentu ir vērts atbalstīt un mūsu Saeimai vēsturē ieiet ar savu bezatbildīgo pieeju latviešu valodai?”

Šodien Saeima pirmajā lasījumā lēma par Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu. Latvijas Pirmā partija balsoja “par”, kaut arī esam neapmierināti ar situāciju, ka Konstitūcijā joprojām ir stilistiskas un gramatiskas kļūdas, kuras nāksies novērst dokumenta pieņemšanas laikā Saeimā, kā arī ar to, ka, neraugoties uz diskusijām, Konstitūcijas ievadtekstā nav atsauces uz kristietību. Man kā īstam kristietim ir patiesi žēl, ka starpvaldību konferencē, kurā pēc Polijas un Itālijas iniciatīvas tika apspriesta atsauce uz kristīgām vērtībām un kristīgo mantojumu, Latvijas pozīcija par kristīgo vērtību iekļaušanu Konstitūcijā bija neitrāla, es pat teiktu – bezzobaina.
Mēs saprotam, ka Eiropas Savienībā ir pietiekami daudz citu reliģiju pārstāvju, tomēr, ja runājam par vērtībām un vērtību saglabāšanu, tad par to ir skaidri jāiestājas un no tā nav jābaidās. Ja būtu atsauce, tad būtu skaidrāk noteikts, kas mēs esam, uz kādām vērtībām balstāmies.
Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcija vakar tikās ar satiksmes ministru Aināru Šleseru un Latvijas Valsts ceļu direktoru Tāli Straumi, lai iepazītos ar Satiksmes ministrijas izstrādāto koncepciju par valsts autoceļu finansēšanas modeli. Autoceļu finansējuma kopīgais apjoms Latvijā šobrīd ir 2,5 reizes mazāks nekā Lietuvā, arī finansējums uz vienu kilometru ir vairāk kā divas reizes zemāks nekā kaimiņvalstī. Nevar vēlēties labus ceļus, ja netiek piešķirta nauda to uzturēšanai. Frakcija vienojās izteikt prasību valdībai, Ministru prezidentam un finanšu ministram ceļu atjaunošanu atzīt par vienu no galvenajām valsts budžeta prioritātēm. Latvijas Pirmās partijas deputāti atbalsta Satiksmes ministrijas izstrādāto koncepciju, kas paredz no 2006.gada atjaunot autoceļu finans”jumu vispirms tajā apjomā, kāds tas bija līdz 2004.gadam, paredzot šim mērķim 60% no akcīzes nodokļa naftas produktu ieņēmumiem, bet turpmāk katru gadu pakāpeniski palielināt finansējumu par 5%, līdz 2010.gadā tas sasniegs 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Mēs uzskatām, ka autobraucēji maksā akcīzes nodokli par degvielu un viņiem ir tiesības braukt pa sakārtotiem, labiem ceļiem ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Latvijas Pirmās partijas frakcija vakar nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā lūdz izskatīt mūsu izvirzītos priekšlikumus 2006.gada valsts budžetam bērnu un ģimeņu nodrošinājuma jomā. 
Latvijas Pirmā partija atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu palielināt ģimenes pabalsta bāzes lielumu no 6 uz 8 latiem, lai mazinātu daudzbērnu ģimeņu sociālo atstumtību, novēršot diskrimināciju, ierosinot palielināt ģimenes valsts pabalsta lieluma koeficientu.

Šodien Saeimā visnozīmīgākais solis bija Eiropas Savienības konstitucionālā līguma pieņemšana pirmajā lasījumā. Mūsuprāt, Jaunā laika prāt, tas ir solis pretī vienotai un stiprinātai Eiropas Savienībai. Mūsuprāt, galvenais, ka Eiropas Konstitūcijā ir nostiprinātas tādas pamatvērtības, kas šajā dokumentā ir visbūtiskākās – cieņa pret cilvēku, brīvība un demokrātija. Tās ir lietas, bez kurām šodien neviens vairs nevēlas dzīvot.
Otrs iemesls, ka Konstitūcijā pārstāvības sadalījums institūcijās ir ļoti labvēlīgs tieši mazajām valstīm, tādām kā Latvija. Mēs dzirdējām kritiku par tulkojumu, par valodu. Šajā sakarā man būtu jāsaka, ka mums Briselē ir problēma ar tulkiem, tomēr tā nav tikai tulku problēma. Daļa atbildības jāuzņemas Saeimai, jo Saeima ir tā, kas piešķir finansējumu latviešu valodas Tulkošanas un terminoloģijas centram, kurš “oti daudz strādā ar visiem jaunajiem terminiem, kuri diezgan daudz parādās šajā dokumentā. Terminoloģijas centram vienkārši ir pārāk daudz darba, nespējot visu izdarīt. Pats tulks jau nevar izgudrot visiem jēdzieniem atbilstošu jēdzienu latviešu valodā.
Varētu rasties jautājums, kāpēc mēs nerīkojam referendumu? Pirmkārt, Jaunais laiks uzskata, ka mēs jau vienreiz esam nobalsojuši par iestāšanos Eiropas Savienībā un šis dokuments tajā punktā vairs neko daudz nemaina. Es gribētu teikt, ka tikpat kā neko nemaina.
Otrkārt, spriežot pēc pieredzes, bieži vien cilvēki referendumos nebalso par jautājumu pēc būtības, bet gan pēc tā, ko domā par valdību.
Treškārt, referendumi ir dārgi. Kopumā mēs uzskatām, ka Latvijai šis dokuments ir ļoti labs un referendums nav jārīko.
Es arī gribētu iebilst pret steigu. Nekādas steigas nav. Konstitūcija pamatā ir gatava jau divus gadus. Kopš starpvaldību konferences tā ir noformēta pusotru gadu. Konstitūcija ir pieejama, un neviens nevar teikt, ka nav bijis laika ar to iepazīties.
Tagad īsi par citu tēmu – par bērniem un ģimenēm. Mūsuprāt, nevajag tik daudz maksāt pabalstus, piedzimšanas pabalstus, ne arī citus bērnu pabalstus, bet noteikti ir jāpievērš uzmanība sistēmai, kura ievieš nodokļu atvieglojumus, jūtamus nodokļu atvieglojumus tiem vecākiem, kuri strādā. Tādā veidā mēs ceram palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir ekonomiski aktīvi.

Šodien man gribētos paust savu viedokli par diviem jautājumiem. Pirmais jautājums ir par Saeimas atbalstīto lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Protams, Tautas saskaņas partija neatbalsta šādu pozitīvu Saeimas lēmumu, jo tas ir pretrunā ar Latvijas tautas gribu. Socioloģiskās aptaujas un citi faktori liecina par to, ka Latvijas dalību Irākas okupācijā neatbalsta 80% Latvijas iedzīvotāju. Tieši tāpēc Tautas saskaņas partijas deputāti balsoja “pret”.
Otrs jautājums ir par sociālo politiku mūsu valstī. Diemžēl šodien valdošās partijas noraidīja Tautas saskaņas partijas sagatavoto sociāla rakstura likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Mūsu likumprojekts piedāvāja atļaut personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam, vienlaicīgi ar bērna kopšanas pabalsta saņemšanu strādāt nepilnu darba laiku atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un nepilna darba laika apjoma ierobežojumiem. Likuma pieņemšana varēja ļaut paaugstināt trūcīgo ģimeņu dzīves līmeni un varēja arī ļaut saņemt bērna kopšanas pabalstu, neriskējot ar nelegālu nodarbinātību. Mūsu likumprojekts pieņemšanas gadījumā varēja palielināt valsts budžeta ienākumus no legālas nodarbinātības sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumu veidā, kas savukārt varētu dot iespēju paplašināt sociālo palīdzību. Diemžēl valdošās partijas šo Tautas saskaņas partijas ideju noraidīja.

Runājot par šīsdienas plenārsēdi, es gribu pakavēties pie diviem jautājumiem. Pirmais ir Eiropas Konstitūcijas ratificēšana. Šodien tā tika pieņemta pirmajā lasījumā. Runājot par to, es gribu pieminēt galveno iemeslu, kāpēc tik steidzīgi un tieši tagad vajag pieņemt šo Konstitūciju, kuru izvirzīja valdošā koalīcija. Vajag it kā parādīt mājienu Eiropai, īpaši frančiem, kuri drīz rīkos referendumu. Diemžēl kādu mājienu, jo m”s nerīkojam referendumu un savu vēlētāju vēlmes nezinām. Diemžēl tā tas ir.
Pieminot to pašu Konstitūciju, es gribu pieminēt vēl vienu iemeslu, kāpēc tieši tāds lēmums bija amorāls. Nesen mūsu valdība pieņēma deklarāciju par Latvijas robežu, ar to atsakoties parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Diemžēl, pateicoties šim lēmumam, mēs neparakstījām robežlīgumu ar Krieviju, kurš būtu vajadzīgs tieši Eiropas Savienībai.
Otrs jautājums ir par to, ka šodien tika pagarināta līdz šā gada 31.decembrim mūsu karaspēka atrašanās Irākā. Iepriekšējā nedēļā daži Amerikas Senāta locekļi paziņoja, ka Amerika veic Irākā okupāciju. Ir amorāli, runājot par savu okupāciju, veikt Irākas okupāciju.

Arī es gribu pievērst uzmanību gandrīz tiem pašiem jautājumiem, par kuriem jau runāja daudzi deputāti.
Diemžēl pievienošanās Eiropas Konstitūcijai, manuprāt, notika nekorekti. Es uzskatu, ka Saeimas valdošie spēki neciena savu tautu un kārtējo reizi baidās veikt par šo jautājumu referendumu, ko mēs pieprasījām. Ratificējot vai pievienojoties šim konstitucionālajam līgumam, tomēr vajadzētu prasīt padomu tautai. Tomēr daļēji mēs jau ierobežojām un vēl ierobežosim savu neatkarību, un šī Konstit”cija ir augstāka par mūsu Satversmi un likumiem. 
Otrs jautājums – Irāka. Es uzskatu, ka mūsu karaspēks Irākā iegāja un piedalās karā nelikumīgi bez starpnāciju organizācijas rezolūcijas. Krita tikai viens virsnieks, viens cilvēks! Šausmīgi ir iedomāties, kā šodien ir viņa sieviņai un radiem. Varēja būt daudz vairāk. Starp citu, daudzas valstis jau sen ir izvedušas savus karaspēkus. Tas, ka mēs tur esam, tomēr palielina terorisma iespēju arī mūsu zemītē. Mēs zinām, kas notika Spānijā.
Varbūt pēdējais. Šodien Saeima arī izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, kurā vienā pantā ir rakstīts, ka šajā dienestā drīkst strādāt pilsoņi un personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tas nozīmē arī, ka Krievijas, Ukrainas un Gruzijas pilsoņi, ja viņiem ir šī atļauja. Mēs lūdzām valdošajiem spēkiem ierakstīt arī mūsu nepilsoņus, mūsu līdzcilvēkus, ar kuriem jūs satiekaties katru dienu un sveicināties, lai viņiem arī būtu tādas iespējas. Tomēr, kā bija ierakstīts, tā stūrgalvīgi arī palika, ka drīkst strādāt pilsoņi un personas, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Nepilsoņiem tādas tiesības nav. Vai viņi ir necilvēki? Diemžēl ļoti žēl.

Patiešām svarīgākā ziņa šodien ir, ka arī Tautas partija atbalstīja pirmajā lasījumā Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu, kurš tika apstiprināts ar 82 balsu vairākumu.
Šodien arī mēs atbalstījām Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību miera uzturēšanas operāciju Irākā. Saspringtā ārpolitikas situācijā valstī rada šķietamību par ārpolitikas nevienprātību, tomēr šie lēmumi liecina, ka Latvija izprot tās lomu starptautiskajā apritē, ceļot savu ietekmi un prestižu. Pēdējos desmit gadus Latvijas Republikas ārpolitika ir bijusi vienas partijas monopols, kur ārpolitikas veidotāju nacionālās intereses nosacīja ļoti šaurs politiskās elites loks. Tas, ka Latvijas ārpolitikas veidotāji – Tautas partijas pārstāvja vadītā Ārlietu ministrija – arvien vairāk rēķinās ar sabiedrības viedokļiem, veidojot demokrātiskai valstij atbilstošu atklātu un caurspīdīgu ārpolitiku, ir apsveicami un arī nepieciešami.
Vispirms par Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu. Šis līgums ir izdevīgāks mazām Eiropas Savienības valstīm, nevis lielajām. No iekļautajām normām tur ir tikai desmit jauninājumi. Svarīgs ir arī tas, ka līgums stiprina demokrātiju Eiropas Savienības valstīs.
Par valodas kļūdām, protams, mums ir nopietna runa. Bet ir jāsaka, ka no desmit saturiskām kļūdām visas ir izlabotas. Šeit runa ir tikai par stilistiskām kļūdām. Es piekrītu savai kolēģei no Jaunā laika, ka mums ir jādomā kopumā, kā vispārīgi labot šo situāciju.
Par bruņoto spēku darbību Irākā. Ir jāuzsver, ka Latvijas karavīri tur darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros. Mēs varam diskutēt par Ir”kas kara pieteikšanas pamatiem, bet ne par to, ka Irākā ir notikušas demokrātiskas vēlēšanas un tauta strādā, lai būtu brīvība un demokrātija. Ir svarīgi apzināties to, ka, būdami miera uzturēšanas centienos Irākā, Latvijas karavīri nes Latvijas vārdu pasaulē un apliecina to, ka Latvija īsā laikā ir kļuvusi no drošības institūciju patērētājas par drošības uzturētāju.
Es domāju, ka abi šie lēmumi patiešām liecina, ka Latvija ir aktīva un vienlīdzīga līdzdalībniece starptautiskajā apritē.