Ārzemju presē

“The Financial Times” izskan pieņēmums, ka Eiropa nonākusi pretrunu strupceļā. Līdzās skaidri redzamajai Francijas un Nīderlandes referendumu negatīva iznākuma iespējai Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera lēmums sasaukt pirmstermiņa vēlēšanas pēc viņa sociāldemokrātu partijas sakāves Ziemeļreinas–Vestfālenes zemē draud ar Eiropas Savienības “paralīzi”. Turpretī franču “Wprost” apgalvo, ka Eiropas Konstitūcijas noraidīšana nenozīmēs Eiropas sabrukumu. Tas būs slikts simbols neīstā brīdī, jo radīs iespaidu, ka Eiropa paštīksmē noslēdzas sevī laikā, kad pasaulē strauji pieaug temps.

•

Par Gerharda Šrēdera iecerēm sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas “The Financial Times” izsaka viedokli, ka politiķis dodas ofensīvā un riskē ar visu. Izsludinot pirmstermiņa vēlēšanas šoruden, Šrēders ar to pārsteidzis paša partiju, ekspertus, Vācijas sabiedrību un pat Eiropu. Vācijā opozīcija ir vadošā sabiedriskās domas aptaujās. Arī paša kanclera partijas iekšienē ir pieaugusi neapmierinātība ar reformām. Šrēders ar pirmstermiņa vēlēšanām cer apslāpēt neapmierinātību un panākt labvēlīgu rezultātu. Šī uzdrīkstēšanās ir pārveidojusi situāciju Vācijas politikā, tāpēc šobrīd Šrēdera lēmums izskatās pēc “politiskas pašnāvības”.

•

“Regnum” vēstī, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma projektu izskatīs Latvijas Republikas Satversmes tiesa, tādējādi meklējot izeju no “pašu radītā konflikta”. Krievija atteikusies parakstīt līgumu vienpusējās deklarācijas dēļ. Latvijā tiek apsvērtas divas iespējas – vai nu atteikšanās no deklarācijas, vai robežlīguma izskatīšana Satversmes tiesā. Savukārt “BBC Russian” raksta, ka Vladimirs Putins nācis klajā ar virkni asu Latvijai un Gruzijai adresētu paziņojumu. Krievijas politiskais līderis teicis, ka Krievija neiesaistīsies pārrunās ar Latviju “uz teritoriālo pretenziju pamata”, un veltījis Latvijai izteikumu, ka “ne Pitalovas rajonu viņi dabūs, bet beigta ēzeļa ausis”. “The Moscow Times” šo prezidenta izteikumu raksturo kā pašu lielāko rupjību visā viņa prezidentūras laikā. Krievijas prezidents arī asi izteicies par Gruziju, jo tā pieprasa ātru Krievijas militāro bāzu izvākšanu.

•

“Welt am Sonntag” un portālā “Inosmi.ru” apskatīta bijušās padomju impērijas sabrukuma iespēja. Kad sabiedriskās domas pētniecības institūts uzdeva jautājumu: “Ko darīt ar bijušajām PSRS republikām, kas pret mums neizturas draudzīgi?”, katrs trešais aptaujātais atbalstīja ekonomisku spiedienu, bet 9% bija par sankciju noteikšanu. Katrs desmitais iestājās par militāra spēka izmantošanu. Bijušajās padomju republikās arvien biežāk notiek revolūcijas. Politologs Staņislavs Belkovskis pie riska grupas valstīm pieskaita Armēniju, Kazahstānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu. Briesmas inficēties ar revolūciju viņš saskata pat Krievijā un Azerbaidžānā. Visstabilākā esot situācija Baltkrievijā un Turkmenistānā. Politologs noraida Kremļa viedokli, ka sacelšanās inspirē ASV un ES. Iemesli esot meklējami pašu mājās.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem