Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 14.janvāra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2005., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108832

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministra oficiālo vizīti Ķīnā

Vēl šajā numurā

25.05.2005., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 14.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks deputāts Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas, lai varētu sākt plenārsēdes darbu. Godājamie kolēģi, ieņemsim lūdzu vietas, lai mēs varētu reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu un reģistrēsimies. Godājamie kolēģi, kā man ziņoja mūsu frakcijas priekšsēdētājs, tad Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs ir devies uz Latvijas televīziju, lai tur uzstātos, tāpēc atļausiet plenārsēdi vadīt man.

Godājamie kolēģi, mums jāizlemj par dokumentu apspriešanu plenārsēdē, tas ir, par iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā. Tātad ir trīs dokumenti... Jā, es ļoti atvainojos. Reģistrācijas rezultāts: 113 deputāti ir reģistrējušies. Divi deputāti bija aizmāršīgi, tātad 115 deputātu. Lūdzu atgādināt, ka pirms balsošanas mums vēlreiz būs jāpārreģistrējas.

Godājamie kolēģi! Šajā plenārsēdē izskatīšanai ir iesniegti trīs dokumenti: dokuments Nr.419, tas ir, var teikt jau vēsturiskais lēmums par konsultatīvās saskaņošanas padomes izveidošanu. Taču es diemžēl redzu, ka frakcija “Līdztiesība”, ar kuru mums bija jāsaskaņo sava darbība, nav ieradusies.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Tikko man bija telefoniska saruna ar frakcijas “Līdztiesība” priekšsēdētāju Dīmaņa kungu. Viņš zināja teikt, ka frakcija tomēr nevarot ierasties pie mums uz plenārsēdi, jo mašīnas un cilvēki uz ielas esot tie, kas radot šķēršļus, radot spiedienu uz viņiem un tādos apstākļos viņi nevarot nākt uz plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kaut gan vienlaikus varu paskaidrot, ka jau labu laiku tika dota un arī izkontrolēta pavēle – Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības štābam speciāli nodrošināt frakcijas “Līdztiesība” deputātu un Augstākās padomes darbinieku, un arī, protams, visu pārējo deputātu iekļūšanu Augstākās padomes ēkā absolūti bez šķēršļiem. Tā ka lūdzu pieņemt zināšanai šo paziņojumu.

Līdz ar to mēs diemžēl laikam šo dokumentu nevaram apspriest, jo visas problēmas par saskaņošanas padomes vai saskaņošanas komisijas izveidošanu bez otras puses piedalīšanās nav iespējams atrisināt.

Cienījamie kolēģi, otrs dokuments ir aicinājums Latvijas Republikas Augstākajai padomei, ko Rakstnieku savienības vārdā ir parakstījis Imants Auziņš, Mākslinieku savienības vārdā – Egīls Rozenbergs un Komponistu savienības vārdā – Juris Karlsons. Sakarā ar šo dokumentu, es domāju, mums nekāds lēmums nav jāpieņem, tas ir, rakstiska lēmuma var nebūt. Minētais dokuments mums būtu jāpieņem zināšanai, un, kā parasti mēs to darām, es ierosinātu to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Likumdošanas komisijai, kuras izstrādātu priekšlikumus par dokumenta pieņemšanu vai virzīšanu tālākai izskatīšanai plenārsēdē, lai pieņemtu konkrētu lēmumu.

Godājamie kolēģi, priekšsēdētājs man arī uzticēja turpināt plenārsēdes vadību. Tātad mums ir trešais dokuments, kas pavairots latviešu valodā, tas ir, valsts valodā iesniegtais un arī oriģinālvalodā sastādītais dokuments – Līgums par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas starpvalstu attiecību pamatiem. Mums praktiski būs jāapspriež šā dokumenta saturs, jālemj par tā ratifikāciju un galarezultātā jāpieņem lēmums par šā līguma ratifikāciju vai neratifikāciju, vai arī kādām citām darbībām.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi deputāti! Vakar Tallinā mūsu parlamenta delegācija, kurā ietilpa deputāti Panteļejevs, Jagupecs un es, uzskatījām par iespējamu parakstīt līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku par starpvalstu attiecību pamatiem. Jāsaka, ka pirms tam šādu līgumu jau bija parakstījusi Krievija un Igaunija. Tāpēc mums jau zināma prakse un zināma pieredze bija. Mūsu parlamenta komisijas darbs, kuru vadīja priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš, arī bija. Daudzi no šiem līguma pantiem tika diskutēti šeit gan frakcijā, gan parlamentā. Bija arī tāda sakritība, ka no Krievijas puses Krievijas delegācijā ietilpa Krievijas Augstākās padomes deputāti, kuri savā laikā strādāja pie līguma projekta.

Principā jautājumi skāra divas lietas. Pirmā lieta saistās ar Latvijas Republikas valstisko atzīšanu kā starptautisko tiesību subjektu. Otra varbūt bija diskusija, kura saistījās ar pilsonību. Trešā bija saistīta ar robežu. Visas trīs minētās problēmas, cik veiksmīgi, to jums lemt, zināmā mērā mums izdevās tā vai citādi noformulēt un tādā redakcijā, kura apmierināja abas puses. Līdz ar to mēs parakstījām šo līgumu, kuru patlaban iesniedzam jums izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Laikam, vadoties pēc procedūras, ir jāuzdod kādi jautājumi. Es lūgšu kolēģus to darīt ļoti konkrēti un ļoti īsi, jo katrs vēl varēs izteikties par šo jautājumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Biezais: Cienījamo referent! Šeit, kā redzams, nav frakcijas “Līdztiesība”. Mēs uzņemamies it kā zināmu risku. Vai ir zināma pārliecība, vai var teikt, ka frakcija ir gan lietas kursā par šo dokumentu, gan arī varētu īpaši neprotestēt pret tā pieņemšanu?

A.Gorbunovs: Kā es sapratu, frakcijas “Līdztiesība” vadītājs solījās būt sēdē pulksten 21.00. Dineviča kungs, tā laikam bija, vai ne?

J.Dinevičs: Jā. Es jau kolēģiem paziņoju, ka man bija telefoniska saruna ar Dīmaņa kungu un viņš pasvītroja, ka viņi ir pārdomājuši par nākšanu uz šo plenārsēdi. Viņiem liekoties, ka cilvēki uz ielas, pie Augstākās padomes, – tas esot morāls spiediens uz viņiem. Pirms tam viņi apsolīja, Dīmaņa kungs apsolīja, ka būs.

A.Gorbunovs: Par frakcijas “Līdztiesība” nostāju vai pozīciju un kā viņi balsos, man ir grūti teikt. Vakar Augstākās padomes Prezidija sēdē mēs speciāli nolēmām, ka mūsu delegācijā būs frakcijas “Līdztiesība” vadītāja vietnieks, mūsu kolēģis deputāts Jagupecs. Mūsu diskusijās, kuras notika uz vietas Tallinā, kolēģis Jagupecs praktiski pilnīgi apstiprināja, ka viņu kā frakcijas vadītāja vietnieku šis līguma teksts un tā attiecīgie panti apmierina, un viņš piekrīt un piedalās šā līguma parakstīšanā kā delegācijas loceklis. Protams, ka mums bija daži diskutabli jautājumi, kurus nācās risināt zināmu kompromisu veidā, bet šie kompromisi, varētu teikt, attiecās gan uz vienu no pusēm, gan arī uz otru no pusēm. Tādējādi nebija it kā piekāpšanās vienu kaut kādu prasību priekšā un otru prasību noliegšana. Tieši otrādi, man liekas, ka delegācijas sastāvā mūsu kolēģis Panteļejevs, kā arī kolēģis Jagupecs abas šīs puses veiksmīgi pārstāvēja, un mēs centāmies viedokļus saskaņot.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, es atvainojos, vēl deputāts Šteins grib uzdot jautājumu. Viņš jau ir pierakstījies, varbūt varētu atbildēt uz viņa jautājumu. Es ļoti atvainojos, ka savlaicīgi to nepaziņoju.

V.Šteins: Man ir jautājums par 3.pantu, kurā teikts: “garantēt personām, kas šā līguma parakstīšanas brīdī dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, iegūt Latvijas Republikas pilsonību atbilstoši viņu gribai”. Vai tas nav nulles variants?

A.Gorbunovs: Kā, lūdzu?

V.Šteins: Vai tas nav nulles variants?

A.Gorbunovs: Jūs, lūdzu, lasiet visu pantu. Lasiet, lūdzu, visu pantu, jo tādā veidā es nevaru galvot, vai tas ir nulles variants vai nav nulles variants. Šeit ir konkrēti formulējumi, un jūs paši izlemiet.

Priekšsēdētājs: Vairāk pierakstījušos, lai uzdotu jautājumus, nav. Līdz ar to jautājumu uzdošanu beidzam.

Godājamie deputāti, šoreiz man jāvaicā sekretariātam, vai es nevarētu saņem debatētāju sarakstu? Sekretariāts ziņo, ka neviens nav pieteicies.

Šajā lietā mums varētu būt šāds Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums, kurā ir viens punkts: “Ratificēt 1991.gada 13.janvārī Tallinā parakstīto “Līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas starpvalstu attiecību pamatiem”.”

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Pēc tam, kad būs rezultāti, tad Kinnas kungs dabūs vārdu. Rezultāts: 115 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, ar kuru datumu ir datēts līgums? Parakstīšanas procedūra taču sākās tieši pusnaktī.

Priekšsēdētājs: Kā es minēju, līgums ir datēts ar 1991.gada 13.janvāri.

Lūdzu balsošanas režīmu. Par, pret un atturoties izteiksimies attiecībā uz šā līguma ratifikāciju. Vēl četri deputāti ir pacēluši roku. Rezultāts: par... (Aplausi.) Tātad... (Aplausi.) Paldies. Paldies, godājamie kolēģi!

Godājamie kolēģi, par līgumiem laikam var aplaudēt tikai tad, kad tie tiek pildīti, un tad, kad tie tiešām nes labumu mūsu Latvijai. Pašreiz mēs esam aplaudējuši savai vienprātībai. Paldies.

Dokuments ir pieņemts. Es domāju, lūgsim mūsu sekretariātu, lai tas kopā ar Likumdošanas jautājumu komisijas un kādu Ārlietu komisijas pārstāvi šo lēmumu noformē. Dokuments nekavējoties pa faksu, teleksu vai kādiem citiem sakaru veidiem jānosūta Borisam Jeļcinam. Varbūt paralēli pat var dublēt pa telefonu, paziņojot Krievijas Federācijas Augstākajai padomei par tikko pieņemto lēmumu. Mēs visi saprotam, cik šobrīd tas ir būtiski ne tikai mums, bet arī Krievijas Federācijai.

Godājamie kolēģi, godājamie kolēģi, deputāts Freimanis, kā ļoti bieži tas gadās, vēlējās izteikties no vietas, bet šoreiz es tiešām nesadzirdēju. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es atvainojos, ka tā iznāca, es ierosinu – tūlīt piezvanīt uz Maskavu un paziņot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Jā, es arī tā biju domājis – darīt to nekavējoties. Lūdzu, varbūt kāds no Ārlietu komisijas, kam ir sakari ar Krieviju, varētu to izdarīt. Priekšsēdētājam un sekretariātā ir šie telefoni, kā arī manā un Daudiša kunga pieņemamajā telpā. Arī konsultantei Ērglei ir visi dati par šiem telefoniem Krievijā un ne tikai attiecībā uz vadību, bet arī to deputātu, kas ir nodarbojušies ar šo līgumu, mājas telefoni.

Tātad priekšlikums par darba kārtību: sakarā ar rītdienas demonstrācijām un mītiņiem lūdzu ieslēgt šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā informāciju par Rīgas pilsētas izpildkomitejas veiktajiem pasākumiem kārtības un demonstrantu drošības garantēšanai. Šo priekšlikumu iesniedza deputāts Bērzs. Bērza kungs, vai jūs domājat, ka mums būtu jāpalūdz Inkuļa kungu atnākt uz šejieni? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es domāju, ka jebkura kompetenta persona, kas uz šo jautājumu var sniegt kompetentu atbildi, mūs varētu apmierināt.

Priekšsēdētājs: Vienīgi tas būs jāliek uz balsošanu. Kaut gan es varu garantēt, ka šodien Rīgas pilsētas izpildkomitejai ir karsts vakars. Varbūt mēs palūgsim iegūt informāciju, vai ir tāda iespēja šeit ierasties, un tad izlemsim. Iespējams, ka tepat mums blakus ir izpildkomitejas kompetents pārstāvis. Atklāti sakot, ar kārtības un drošības garantēšanu nodarbojas speciāla izpildkomitejas struktūra – Iekšlietu pārvalde. Laikam ir jāgriežas šajā iestādē. Kaut gan deputāts Teikmanis ir zālē. Pie viņa pašlaik griežas deputāts Dobelis, un varbūt būs kāda informācija.

Godājamie kolēģi! Vēl jautājumu ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš, bet viņš nelūdz likt to uz balsošanu un neprasa izskatīšanu.

Lūdzu, vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Es gribētu dzirdēt no Ekonomikas komisijas informāciju jautājumā par kompensācijām un indeksāciju un cik tālu šis jautājums šobrīd ir atrisināts. Es saprotu, ka materiāls laikam nav pavairots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Krūmiņam.

J.Krūmiņš: Es domāju, ka šajā situācijā mums būtu lietderīgi, neskatoties uz to, ka frakcija “Līdztiesība” nepiedalās, pieņemt arī rezolūciju, kuras projekts jums visiem ir izdalīts, par attieksmi pret Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta Jeļcina aicinājumu visiem KPFSR karavīriem, kas atrodas Baltijas republikās. Tas varbūt vairāk jādara 2.punkta dēļ. Par to nebūtu jādiskutē, šo paziņojumu mēs esam lasījuši un ar to iepazinušies. Varbūt mēs varam to nobalsot. Lūdzu ieslēgt dienas kārtībā.

Priekšsēdētājs: Mazliet vēlāk mums sniegs informāciju par pieprasījumu attiecībā uz izpildkomitejas darbu. Varbūt nobalsosim par rezolūcijas iekļaušanu darba kārtībā un pēc tam noklausīsimies Kehra kunga ziņojumu par viņa darbu komisijā jautājumā par cenām un indeksāciju. Sākumā varbūt nobalsosim un izteiksim savu attieksmi pret šo rezolūciju. Rezultāts: par – 101 balss. Tātad mēs esam iekļāvuši šā jautājuma izskatīšanu mūsu plenārsēdes darba kārtībā.

Tagad, lūdzu, vārds deputātam Kehrim ziņojumam par komisijas darbu.

O.Kehris: Cienījamie deputāti! Šodien Ekonomikas un tirdzniecības un pakalpojumu apvienotā komisija savā kopējā sēdē uzklausīja četru konkrētu darba grupu, kuras tika izveidotas valdības cenu politikas izskatīšanai, ziņojumus, proti, ziņojumu par cenu paaugstināšanas pamatotību. Otrs ziņojums bija par cenu kompensācijas mehānisma pamatotību un konkrētiem priekšlikumiem par tā pilnveidošanu. Trešais ziņojums – par cenu indeksācijas pilnveidošanas jautājumiem un ar to saistīto iedzīvotāju dzīves līmeni. Ceturtais ziņojums – par cenu veidošanas mehānismu.

Minētās sēdes rezultātā tika sagatavots Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumprojekts par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu. Lēmumā ir paredzēti 17 konkrēti punkti. Lēmums būtībā ir par valdības cenu politiku, proti, tiek izskatīti konkrēti Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi: 16.oktobra lēmums Nr.169 “Par lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu valsts vajadzībām”, 1990.gada 28.decembra lēmums Nr.237 “Par maizes, piena un gaļas valsts mazumtirdzniecības cenām”, lēmums Nr.238 “Par naudas izmaksām iedzīvotājiem sakarā ar jauno mazumtirdzniecības cenu ieviešanu maizei, pienam, gaļai un izstrādājumiem no šiem produktiem”, kā arī valdības 1991.gada 4.janvāra lēmums Nr.2 “Par cenu un tarifu regulēšanas kārtību 1991.gadā”.

Varu arī informēt, ka šodien notika valdības vadītāju tikšanās ar vairākiem simtiem republikas uzņēmumu vadītāju. Uz šo tikšanos bija ieradušies lielākā daļa republikas uzņēmumu vadītāju, izņemot no Daugavpils. Tā kā man pašam nebija iespējas piedalīties šajā izskatīšanā, tad par sēdes rezultātiem informāciju man sniedza premjerministra vietnieks Kalniņa kungs, atsaucos uz viņa informāciju. Sēdes rezultāti ir šādi: pirmkārt, šie republikas uzņēmumu vadītāji būtībā atbalsta valdības cenu politiku; otrkārt, viņi piekrīt tam, ka kompensācija rūpniecības uzņēmumos jāveic no rūpniecības fondiem; treškārt, ir panākta arī vienošanās, praktiski tas skar arī mūsu kompetenci, ka no kompensācijas rūpniecības uzņēmumi nemaksā sociālo nodokli un nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie būtu paši galvenie sēdes rezultāti. Vienīgā uzstāšanās, kas politiski nav atbalstījusi šo jautājumu, ir bijusi Ņefedova kunga uzstāšanās. Viņš pārējos aicinājis pamest sēdi un pēc savas uzstāšanās to pats arī izdarījis. Viņam sekojis tikai viens no klātesošajiem rūpnīcu vadītājiem.

Mēs esam vienojušies, ka rīt pulksten 8.00 mūsu komisijas sēdē izskatīsim mūsu lēmumprojekta konkrētos pantus, konkrēti – izskatīsim arī tos jautājumus, kurus šodien apspriedusi valdība kopā ar republikas rūpnīcu vadību. Uzreiz varu teikt, ka arī mūsu lēmumprojekta 6.punkts jau skan: “paaugstināt ar nodokli neapliekamo algas minimumu līdz 150 rubļiem”. Tas praktiski pilnībā sakrīt ar valdības paredzēto priekšlikumu. Valdības variantā tas būtu 146 rubļi. Ja uzskatītu par iespējamu, varbūt būtu lietderīgi, ka manu informāciju šo četru mūsu darba grupu vadītāji, proti, deputāts Špoģis, deputāts Karlsons, deputāts Černajs un deputāts Kodoliņš, varētu papildināt ar konkrētiem, varbūt ļoti īsiem ziņojumiem. Manuprāt, vēl jo vairāk tas būtu īpaši lietderīgi tādēļ, ka mūsu šā lēmuma un attiecīgo darba grupu sagatavotie materiāli kopskaitā sastāda 15 lappuses vēl ar dažām konkrētām instrukcijām. Proti, ar Finansu ministrijas instrukciju, ar Sociālās nodrošināšanas ministrijas instrukciju un ar banku, jo sevišķi svarīgi – ar banku sistēmas instrukciju.

Vēl gribētu minēt, ka ir vēl viens, mūsuprāt, ļoti svarīgs punkts, ka ar šo lēmumu mēs Latvijas valdībai un banku sistēmai uzdodam – šeit mums ir divi varianti: vai nu līdz 18.janvārim, vai līdz 23.janvārim – nodrošināt visiem republikas iedzīvotājiem kompensāciju izmaksu par janvāri, kā arī nodrošināt skaidras naudas resursus kompensāciju turpmākai izmaksai. Jāsaka, ka to mēs ne tikai uzdodam, bet šis jautājums ir saskaņots ar izpildītājiem, proti, galvenokārt ar banku sistēmu. Tādēļ man būtu priekšlikums dot vārdu minētajiem četriem apakškomisiju vadītājiem. Par mūsu darbu cenu politikas programmas izskatīšanā viņiem šodien pulksten 9.00 bija paredzēta uzstāšanās televīzijā. Taču sakarā ar to, ka atbilstoši frakcijas lēmumam bija arī ļoti svarīgi patlaban piedalīties plenārsēdē, uzstāšanās televīzijā praktiski nebija iespējama. Varbūt viņu īso informāciju tomēr varētu atainot arī televīzija, un gan mēs, gan iedzīvotāji iegūtu šo informāciju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Kehra kungam par ierosinājumu. Tātad mums priekšā stāv darbs. Es domāju, ka par to, kā mēs skatīsim un ko noklausīsimies, mēs tagad informāciju esam ieguvuši. Viss būs atkarīgs no mūsu rītdienas darba apstākļiem.

Godājamie kolēģi, šodien vēl mums palika neizskatīts deputāta Bērza pieprasījums par pasākumiem kārtības un demonstrantu drošības garantēšanai. Godājamie kolēģi, es ierosinu varbūt šādu kompromisa variantu: varu jums apliecināt, jo šodien bija štāba sēde, ka līdz pat šim brīdim Rīgas pilsētas izpildkomitejas Iekšlietu pārvaldes priekšnieks Bugaja kungs ļoti aktīvi darbojas un organizē viņa rīcībā esošos spēkus un līdzekļus, lai nodrošinātu un garantētu rītdien paredzētās demonstrācijas kārtību un drošību. Šajā sakarā tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai garantētu drošību un kārtību tautas manifestācijas laikā Doma laukumā, pie mūsu ēkas un visā Vecrīgā. Ar to nodarbojas gan attiecīgās iekšlietu iestādes, gan mūsu izveidotais štābs, kārtības sargu vienības un tā tālāk. Arī tie ļaudis, kuri mūs sargā pie šīm sienām, rūpējas par kārtību. Es domāju, tas ir jautājums par izpildkomitejas attiecīgās iestādes darbu. No rīta mēs paši laikam būsim liecinieki, kādā veidā noritēs demonstrācija. Ja tā būs slikti organizēta, nebūs drošības un kārtības, tad sauksim izpildkomitejas attiecīgās amatpersonas un prasīsim, kāpēc viņas slikti nodrošinājušas kārtību un drošību demonstrācijas laikā. Pagaidām viņām laikam ir ļoti daudz darba, lai nodrošinātu minētos apstākļus. Es domāju, ka iekšlietu iestādēm ne vienmēr ir izdevīgi pirms kāda pasākuma gari un plaši stāstīt, kā viņi tur taisās to un to darīt, kur gatavojas nolikt postenī milici un kur novilkt kādu virvi. Tāpēc mēs to varbūt varētu atstāt uz rītdienu, kaut kad uz plenārsēdes beigām.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Paldies. Jūsu informācija manī iedveš pārliecību, ka par demonstrantu drošību tiek gādāts un rūpēts, un ar viņiem nekas ļauns nenotiks. Informācija mani pilnīgi apmierina.

Priekšsēdētājs: Es pievienojos jūsu pārliecībai. Paldies, Bērza kungs.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj par mūsu tālāko darbošanos šīsdienas plenārsēdē. Ļoti patīkami – visiem ir labs garastāvoklis, neskatoties uz vēlo vakara stundu un slikto laiku. Mums ir jāizlemj, kā mums šodien un rīt reāli strādāt. Ir piedāvāts rīt sākt darbu ne tik agri kā šodien, jo daļai deputātu ap dienas vidu no tāda darba ritma bija uznācis zināms gurdenums. Tāpēc es domāju, ka tāds īsts darba laiks, ņemot vērā, ka no rīta vēl diezgan ilgi ir tumšs, būtu ap pulksten deviņiem.

Es atvainojos, pirms turpinām spriest, mums ir tikko... ļoti grūti salasāms rokraksts. Otro punktu es jums uzreiz varu pateikt. Tātad organizācija “Demokrātiskā Krievija” aicina trešdien uz plašiem streikiem, kuri veltīti Lietuvas atbalstam pret varmācību. Jā, deputāts Kinna man ieteica ļoti vērtīgu ierosinājumu. Es lasīšu sākumu, un deputāts Freimanis man pateiks, kas tur ir beigās. Tātad ir šāds sākums: “Paziņoju Konstitūcijas komisijas loceklim Šeiņinam...”.

J.Freimanis: Es pateikšu mutiski.

Priekšsēdētājs: Un tālāk pateiks Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Es paziņoju Konstitūcijas komisijas loceklim Šeiņinam par mūsu lēmumu, un viņš apsolīja rīt no rīta paziņot Jeļcinam un Hazbulatovam. Tikai lūdza, lai es to nedublējot. Tā ka tas jautājums ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es varbūt vēl šodien drusku vēlāk vakara stundā atļaušos piezvanīt pāris Krievijas deputātiem, kuri arī ir piedalījušies šā līguma izstrādāšanā. Es viņiem izklāstīšu, kādos apstākļos un kā mēs nonācām pie balsojuma par līguma ratifikāciju. Man ar viņiem gribas padalīties domās.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, Krastiņa kungs, vai mēs tad 14.novembra līgumam to 2.punktu nevaram likvidēt, jeb tas jau ir nolemts?

Priekšsēdētājs: Nevaram laikam tā. Runā, ka šis punkts nav īsti gatavs likvidēšanai. Vai nu apspriežams... Taču es domāju, ka rīt mums būs iespēja plenārsēdē to noskaidrot. Ja tāda vajadzība radīsies, mēs pie tā varam atgriezties, jo deputātiem bija dažādi priekšlikumi arī par daudz plašāku lēmumu un par citu. Tā ka es domāju, mums tas ir iespējams.

Godājamie kolēģi, deputāts Kinna man nodeva ierosinājumu, ka Latvijas valdībai ir jālūdz palīdzība no sevi par suverēnām pasludinājušām republikām – Baltkrievijai, Ukrainai un Krievijai. Pie tam, kaut gan Krievija šo līgumu vēl nav ratificējusi, – cik man zināms, tas ir paredzēts viņu plenārsēdē rīt –, tomēr starptautisko tiesību normas paredz, ka vēl neratificētā līguma normas bieži vien tiek pildītas tāpat, it kā šis līgums būtu ratificēts. Turklāt dažos gadījumos tas uzliek arī zināmus pienākumus nākamajai ratifikācijai. Šajā līgumā ir jaunas normas, kuras uzliek par pienākumu Krievijai mums palīdzēt visai grūtos brīžos.

Kādas, lūdzu, būtu deputātu domas šajā sakarībā? Vai mēs esam tiesīgi, vai mums tā reize ir pienākusi, kad mēs minētajām republikām, kuras PSRS sastāvā ir de iure un de facto, tā kā tās pašas sevi par tādām atzīst, varētu lūgt palīdzību Latvijai?

Lūdzu, vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Jautājums – kāda šajā gadījumā ir domāta palīdzība: humānā, materiālā vai militārā?

Priekšsēdētājs: Cik man ir zināms, tad nevienai no šīm PSRS republikām nav savu militāru formējumu. Tā ka laikam militāru palīdzību mums būtu grūti prasīt.

E.Kide: Bet vai konkrēti ir domāts, kādu palīdzību lūgt?

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā es lūgšu turpmāk uz šiem jautājumiem atbildēt ierosinājuma autoram, jo es jums tikai ziņoju par šādu ierosinājumu.

J.Kinna: Es vienkārši domāju, ka mēs varētu lūgt jeb rekomendēt valdībai griezties pie sevi par suverēnām pasludinājušām republiku valdībām, jo mēs līdz šim esam strādājuši tikai parlamenta līmenī, un valdība nekādu palīdzību, kaut vai atbalsta veidā, nav līdz šim lūgusi.

Priekšsēdētājs: Bet vai mēs varam valdībai uzlikt par pienākumu lūgt?

J.Kinna: Ieteikt.

Priekšsēdētājs: Es domāju, tam ir jābūt dokumentam, mēs tā vienkārši nevaram aicināt.

J.Kinna: Es domāju, ka to var izstrādāt un...

Priekšsēdētājs: Jā, es pat gribētu ierosināt – varbūt šā ierosinājuma autors deputāts Kinna un varbūt vēl kāds no deputātiem kopīgi varētu sagatavot šādu vai mazliet savādāku dokumentu un turēt to gatavībā, kad palīdzība būs ļoti vajadzīga.

Lūdzu, deputāts Šteins.

V.Šteins: Autoriem man būtu tikai viens ieteikums – ar tādu aicinājumu mēs vienmēr varam griezties pie citām PSRS impērijas apspiestajām tautām.

Priekšsēdētājs: Taču ir tādas aizdomas: ja mēs to adresēsim Baltkrievijas PSR valdībai vai Augstākajai padomei un nosauksim to par apspiestu, mēs varam nonākt mazliet nepatīkamā situācijā. Vienīgi, ja mēs to adresējam konkrētām demokrātiskām organizācijām, tur varbūt tāds aicinājuma formulējums būtu pietiekams. Taču, lai deputāts Kinna un varbūt arī deputāts Šteins, kas arī izrāda interesi par jautājumu, šo formulējumu noslīpē.

Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Es domāju, ka patlaban tas nav sevišķi nopietni – domāt par kaut kādu palīdzību. Ja mēs griežamies pēc kaut kādas palīdzības, tad varbūt vienīgi ar savu lūgumu vai nu izdalīt mums automašīnas “Volga”, vai kaut ko tamlīdzīgu, bet par kaut kādu citu palīdzību pašreizējā brīdī – es nezinu... Mums ir jārunā par konkrētu ekonomisko sadarbību, kura izriet no šā līguma. Tagad lūgt kaut kādu cita veida palīdzību, es to nesaprotu.

Priekšsēdētājs: Kaut gan patlaban mums noderētu cita veida braucošie mehānismi, kā saka, automašīnas “Volga”, jo uz ielām esot ļoti slidens. To es saku tāpēc, ka deputāti ies mājās. Lietu pārvalde laikam ir parūpējusies, lai vismaz Augstākās padomes tuvumā ielas būtu vairāk nokaisītas. Taču tālāk Izpildkomitejai laikam nav sevišķi veicies, jo cilvēki sūdzas, ka ielas ir ļoti slidenas.

Godājamie kolēģi, man ir tāda neizpratne, vai deputāti Ābiķis, Škapars un Kehris pašlaik taisās runāt pie viena – pirmā mikrofona, vai viņi pie tā atrodas nejauši? Vēlas runāt deputāts Ābiķis. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es arī gribētu piekrist iepriekšējam runātājam Endziņa kungam, ka varbūt tiešām ir nedaudz par ātru prasīt šādu palīdzību.

Priekšsēdētājs: Patlaban deputātam Kinnam ir pilnas tiesības sastādīt dokumentu, kas būtu apspriežams, un pēc tam to piedāvāt.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man vēl ir viens ierosinājums – ņemot vērā, ka mēs pašreiz esam spējīgi strādāt ļoti konstruktīvi un neaizraujamies ar emocijām, es uzaicinātu atgriezties pie mūsu ne īpaši slavenā 14.novembra lēmuma 2.punkta. Lēmumprojekts par šo jautājumu ir sastādīts. Plenārsēdē vajag izlemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Es esmu pret 14.novembra lēmuma izskatīšanu. Liksim beidzot to mierā.

Priekšsēdētājs: Liela daļa deputātu māj ar roku. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā tā neteiktu, ka mums visur vajadzētu mest tikai ar roku. Es domāju, ka jūs izlasījāt ģenerālpulkveža Kuzmina paziņojumu. Tajā viens no tiem punktiem, uz kuru mēs neesam reaģējuši, ir tieši tātad par armijas sabiedrību jeb, pareizāk sakot, viņu ģimenes locekļiem. Es nezinu, vai mēs tā vienkārši varam viņus apiet. Arī rītdien tieši šis būs viens no tiem punktiem, pret kuru visskaļāk uzstāsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds deputāts vēlas izteikties šajā jautājumā?

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Cienījamie deputāti, es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka minētais punkts jau zaudē spēku reizē ar to nosacījumu izpildīšanu, kuri tajā ir paredzēti. Tāpēc mums nav absolūti nekādas vajadzības patlaban pieņemt speciālu lēmumu. Ja mēs konstatējam, ka kāda amatpersona sākusi konkrētu darbību, kura ir paredzēta šajā punktā, tad viņa attiecīgi mums par to paziņo vai arī paziņo visai sabiedrībai, un praktiski ar to brīdi var uzskatīt, ka šis punkts vai tajā paredzētās normas ir zaudējis spēku. Tāpēc diez vai būs lietderīgi vairs atgriezties.

Priekšsēdētājs: Tā gan ir tāda ļoti sarežģīta konstrukcija. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Katrā ziņā Dātava kunga ierosināto variantu sāka apspriest, un tika atzīts, ka tas īsti vēl nav gatavs. Tādēļ es ierosinātu pabeigt šo lēmumprojektu, to pavairot un tad apspriest. Es domāju, ka tam tomēr jākonstatē fakts, ka 2.punkts vairs nav spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Mani pārsteidz daļas kolēģu argumentācija. Vai tad tiešām jūs iedomājaties, ja mēs šodien pieņemsim to lēmumu, tad rīt kāds mazāk kliegs? Es gribu jums atgādināt, ka arī es biju viens no tiem, kas tikās Baltijas kara apgabalā ar Baltijas kara apgabala pavēlniecības pārstāvjiem, pirms vēl šāds lēmums bija pieņemts. Tad jau tika runāts par militārā personāla apspiešanu Talsos. Patiešām lēmuma 2.punkts jau arī paredz šo normu. Kādēļ mums vēl jāpieņem jauns lēmums brīdī, kad nu ir pienācis laiks šai normai sākt darboties. Kolēģi, nekļūsim smieklīgi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Lēmuma 2.punkts jau no paša pieņemšanas sākuma ir tikai uz papīra, bet faktiski pildīts netika, jo mēs nepārtraucām ne armijas daļu, ne komunistiskās partijas ēku jebkādu sociālo un materiālo apgādi. Tātad faktiski mēs šo punktu nepildām, bet par to visur ceļ lielu troksni, ka mēs pie tā pieturamies. Tāpēc es uzskatu, ka sakarā ar sarunu sākšanu būtu lietderīgi uzskatīt, ka šis punkts nav spēkā. Lai arī televīzijā minēto punktu nevarētu locīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Atļaušos atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka frakcijas valde izskatīja šo jautājumu un praktiski kā valdes viedokli ierosināja atcelt šo lēmumu kā sevi izsmēlušu, jo ir sākušās sarunas, par kurām minēts tajā pašā lēmumā. Ierosinu lēmumu atcelt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es gribu deputātiem tikai atgādināt, ka Maskavā šis punkts bija viens no ejošākajiem, kad kaut kādā veidā vajadzēja mums uzbrukt. Es domāju, lai atceltu punktu, kuru nepilda, nav nekādu sarežģījumu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl deputāti vēlas izteikties par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Ir izvirzīts priekšlikums – šo lēmumprojektu iekļaut darba kārtībā.

Godājamie deputāti, mēs tūlīt balsosim, tāpēc ieņemiet savas vietas. Lūdzu, balsosim par lēmuma iekļaušanu vai neiekļaušanu šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā. Rezultāts: par – 53, pret – 17, atturas – 11. Minētais jautājums iekļauts mūsu šīsdienas darba kārtībā.

Kolēģi, vienlaikus mēs esam nokļuvuši mazliet grūtā situācijā, jo, kā tika atzīmēts, šis lēmums vēl prasot papildu darbu komisijā un tikai pēc tam būtu iesniedzams deputātiem izskatīšanai. Lūdzu, kādas ir domas? Vārds deputātam Dozorcevam.

V.Dozorcevs: */Pirms trim stundām mums tika apsolīts, ka formulējums tiks izlikts uz papīra tāds, par kādu mēs vienojāmies. Es atgādinu jums par to./

Priekšsēdētājs: Mums laikam jāatceras, ka mūsu iepriekšējā sanākšana bija nevis plenārsēdē, bet frakcijā. Tā ka frakcijas lēmumi uz plenārsēdi ne sevišķi attiecas. Pie tam atcerēsimies, ka ar darba atsākšanu un pārtraukšanu frakcijā iznāca nelieli sarežģījumi.

Godājamie kolēģi, visādā ziņā šo dokumentu mēs esam iekļāvuši plenārsēdes darba kārtībā. Deputāti uz vietas apspriežas par situāciju... Citu ieteikumu nav, kā to vajadzētu apspriest.

Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 22.00. Mums jāizlemj principiāls jautājums – vai mēs tagad plenārsēdi pārtraucam. Atcerēsimies, ka plenārsēdes notiek nepārtraukti. Tagad izsludinām plenārsēdes pārtraukumu. Tā laikā šā lēmuma autori kopā ar Juridisko pārvaldi varētu sagatavot lēmumprojektu izskatīšanai. Atsākot plenārsēdi, mēs varētu to izskatīt. Citu ierosinājumu laikam nemaz nevar būt.

Vienlaikus mums ir jāizskata arī otrs ar šo saistīts jautājums. Ja mēs tagad plenārsēdi pārtraucam, tad tās darbu atjaunojam rīt pulksten 9.00. Ir vēl cits ierosinājums – pēc skaistas tradīcijas, vismaz vienai daļai deputātu jāturpina darbs šajā vēsturiskajā celtnē. Mums jāizlemj, kādā veidā mēs organizēsim savu darbu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Tikko pavēstīja, ka frakcija “Līdztiesība” uzstājusies ārzemju raidstacijās un paziņojusi, ka tā šonakt strādāšot visu nakti. Arī es gribētu teikt: diez vai mums ir vajadzība, kā minēja sēdes vadītājs, pa tām slidenajām ielām doties mājās.

Priekšsēdētājs: Man ziņo, ka šeit ir sagādāti apstākļi, lai varētu arī atpūsties. Varbūt tiešām neriskēt gūt kaut kādas traumas, ejot pa slidenajām ielām. Dažiem deputātiem, kuriem ir neatliekamas darīšanas ārpus šīs ēkas, protams, varētu būt izņēmums.

Atgādināšu, ka rīt pulksten 9.00 mēs atsākam savu darbu plenārsēdē. Ja pārtraukuma laikā kāds deputāts ierosinās kādu citu darba kārtību, kas liktu mums atkal sapulcēties sēžu zālē uz sēdi, tad par to vēstīs visiem tik labi pazīstamais zvans. Paldies.

Novēlu veiksmīgu darba nakti, un tiekamies rīt plenārsēdē pulksten 9.00!

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!