Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 14.janvāra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2005., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108831

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada 14.janvāra sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

25.05.2005., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 14.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Dūma tulkojums.

(Sēde, kas turpina iepriekšējās sēdes darbu.

Tās sākums – 14.janvāra rītā pulksten 5.00.)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē, jo pulkstenis ir pieci, pat pāri pieciem. Kā bijām iepriekš nolēmuši, mēs sāksim savu šārīta plenārsēdi, kurā konstatēsim pašreizējo situāciju un apspriedīsim savu turpmāko darbību.

Godātie kolēģi, plenārsēde, kā jau mums tas notiek kopš vakardienas, tiek translēta Rīgas radio. Pēc tam, kad ieņemsim vietas, reģistrēsimies. Mazliet pagaidīsim, lai kolēģi pienāk klāt. Atzīmēsim savu ierašanos uz mūsu plenārsēdes turpinājumu, jo, atceraties, mēs plenārsēdi nepabeidzām, mēs to uz neilgu laiku pārtraucām. Lūdzu, ieslēgsim reģistrācijas režīmu un koncentrēsimies darbam. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 93 deputāti. Taču mēs redzam, deputāti vēl nāk zālē. Tad, kad mums būs jāpieņem kāds lēmums, arī konstatēsim mūsu faktisko skaitu. Es domāju, ka deputātu skaits pārsniegs jau simtu.

Godājamie kolēģi, mēs šārīta plenārsēdi esam uzsākuši tādos apstākļos, ka sākumā es gribētu jūs vispārējos vilcienos informēt par to, kas ir noticis un kāda ir situācija. Kaut gan domāju, ka daudzi no jums ir klausījušies Latvijas radio, skatījušies televīziju, kur situācija praktiski diezgan vispusīgi jau tika atspoguļota.

Varu pateikt, ka mūsu Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības štābs ir darbojies visu nakti bez pārtraukuma. Štābam situācija, kāda tā ir Rīgā, ir skaidra. Protams, mēs nevaram garantēt, ka tā nemainās ik pēc minūtes, ik pēc piecām minūtēm, pēc pusstundas un tā tālāk. Mums ir pacilāts noskaņojums, tā kā šodien mēs redzam tādu visas latviešu tautas kopību, visas Latvijas tautas kopību. Es domāju, ka varbūt iepriekšējās dienas satraukumā un tādā apmulsuma brīdī teiktie vārdi, ka mums Latvijā esot politiska konfrontācija, nobāl, jo šī nakts pierādīja, ka konfrontācijas Latvijā nav. Izmantojot iespēju, ka mūs pārraida Latvijas radio, es gribētu teikt kādus vārdus arī vienā citā valodā.

*/Es gribu vērsties pie visiem krievu cilvēkiem Rīgā un Latvijā, kuri šonakt stāvēja kopā ar mums, ar savām automašīnām šeit, Vecrīgā, visā pilsētā, kuri apliecināja mums savu solidaritāti kā telefoniski, tā arī atnākot šurp, pie Augstākās padomes. Paldies par to visu! Mēs saprotam, ka mēs patiešām esam Latvijas tauta, bet pret mums stāv tikai komunistiskā partija un tās vadītie bruņotie spēki. Tā ka runāt par kaut kādu politisku konfrontāciju Latvijā laikam nenākas. Te tauta ir vienota pret varmācību un pret tirāniju, tā ka, es domāju, arī turpmāk strādāsim visi kopā. Un kopā meklēt mākslīgu konsolidāciju, vienalga, nav vērts. Un tāpēc mums ir jāuzvar./

Godājamie kolēģi, spriežot par savu turpmākās darbības programmu, mums būtu jābūt maksimāli mobilizētiem, jo mūsu pretinieks to vien gaida, kad mēs atslābināsim uzmanību. Lai arī uz ielām, laukumiem, visos Rīgas stratēģiskajos punktos un laukos priecātos par to, ka Tallinā ir sasniegti zināmi panākumi šādās sarunās un līguma slēgšanā, ka pasaule ir ar mums un nepārtraukti ziņo par mums, un interesējas, un rūpējas par mums. Pie tam visā pasaulē Baltijas jautājums ļoti pamatoti tiek skarts praktiski vispasaules politikas nozīmē. Varu teikt, ka šonakt man bija vairāki telefona zvani no visas pasaules. Sveicieni jums no mūsu tautiešiem Amerikas Savienotajās Valstīs, no Vašingtonas, no Arizonas. Viņi visi ir kopā ar mums. No oficiālajiem paziņojumiem mums ir pienākusi, arī šeit preses centrā tā tiks izplatīta, Kanādas premjerministra Malruni personīgā vēstule prezidentam Gorbačovam, kuru viņš saņems apmēram pēc pusotras stundas. Tajā ir izteikts kategorisks Kanādas nosodījums Padomju Savienības politikai. Pat brīvā tulkojumā no angļu valodas vēstulē tiek atrasts tāds vārds, ka Kanādas valdība attiecībā pret šādu Padomju Savienības politiku izjūt pretīgumu un uzskata par neiespējamu šādā situācijā turpināt apspriest kaut kādus kredītus pārtikas produktu piegādei Padomju Savienībai. Varu paziņot, ka Kanādas parlamenta opozīcijas partijas rīt savā parlamenta sēdē pieprasīs izskatīt Baltijas jautājumu un lai Kanāda būtu arī tā valsts, kas Apvienoto Nāciju Organizācijā nekavējoties pieprasītu izskatīt Baltijas jautājumu. Šādas analoģiskas rīcības ir arī citās pasaules valstīs. Tā ka pasaule arī ir kopā ar mums, tāpat kā mēs visi esam kopā šeit.

Vēl, izmantojot radiotranslāciju, darīšu zināmu mūsu aizsardzības štāba lūgumu, lai sevišķi tagad, tas ir, rīta stundās, uz visiem iepriekš izsludinātajiem stratēģiskajiem punktiem nāktu cilvēki un nomainītu tos, kuri visu nakti ir pavadījuši gan Vecrīgā, gan pie pārējiem mūsu stratēģiskajiem punktiem. Cilvēkiem vajadzētu nākt, lai nomainītu un būtu jauni spēki, lai cilvēku kopējais daudzums, protams, nebūtu mazāks, kāds tas bija visu nakti. Kā mēs zinām, pretinieks ir viltīgs, viņa manevri ir iemidzinoši, bet pēc tam viņš dodas uzbrukumā. Mums ir jābūt gataviem gan šodien, gan rīt, gan parīt, tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs. Ne mirkli nedrīkst atslābināties un ļauties eiforijai, kāda ir vērojama. Tā tiešām ir ļoti dabīga, jo tāda tautas konsolidācija sen nebija pieredzēta. Tas attiecas arī uz tiem, kuri patlaban ir lauku rajonos, pagastos un kuriem, koordinējoties pa tiem telefoniem, kas tika ziņoti, arī ir vēlams ierasties Rīgā. Pa radio vēl un vēl tiks ziņots, uz kurieni braukt un kā braukt.

Varu teikt, ka es esmu nodibinājis kontaktu arī ar Rīgas pilsētas izpildkomiteju. Izpildkomiteja ir garantējusi, ka Rīgā visos punktos ikviens tiks paēdināts ar karstu ēdienu un tiks darīts viss iespējamais, lai sagādātu kaut vai tādas iespējamās ērtības, kādas varētu būt lauka apstākļos un pie ugunskuriem un tamlīdzīgi.

Godājamie Latvijas ļaudis, cīņa nav beigusies, tā ir priekšā, tā ka, lūdzu, nāciet! Atcerēsimies, ka Interfronte un visas šīs pārējās organizācijas, kuras pat nevar saukt par organizācijām, šie ļaunuma spēki, ir paziņojuši, ka viņi rīkos streikus, mītiņus, dažādas manifestācijas. Pēc Viļņas parauga mēs zinām, ka viņiem ļoti patīk iet aiz tankiem un pāri līķiem. Nepieļausim to un visu laiku būsim modri! Tās daļēji bija emocijas, daļēji informācija.

Tagad mums būtu jāapspriež mūsu dokumenti, kādi tie bija, jāsa­stāda šīsdienas rīcības plāns. Jums ir izdalīts dokuments Nr.419 par tā saucamās konsultatīvās saskaņošanas padomes izveidošanu. Es domāju, ka pašlaik mēs šo jautājumu varētu atlikt, jo, atklāti sakot, nav ar ko saskaņot. Ja mēs pavērosim zāli, tad redzēsim, ka tajā ir tikai Latvijas Tautas frontes frakcijas deputāti, tā ka ar saskaņošanu pagaidīsim. Patlaban strādāsim aktīvi paši. Tad, kad kāds ieradīsies, ar ko kaut ko var saskaņot, tad arī, es domāju, šo jautājumu izlemsim. Savādāk nebūtu solīdi.

Godājamie kolēģi, es gribētu dzirdēt arī priekšlikumus no komisijām par to, kas attiecas uz mūsu ekonomikas likumu paketi. Šodien mēs par to varētu spriest, kā arī par citiem jautājumiem un par to, kādā veidā mēs šodien strādāsim un kā nodrošināsim Augstākās padomes darbību. Man šajā gadījumā būtu jautājums Kehra kungam, kādā gatavībā ir minēto ekonomisko likumu pakete, kurus mēs varētu produktīvi apspriest un ar kuriem būtu iespējams darboties plenārsēdēs, ja mums tas tiks ļauts.

Kehra kungs, lūdzu tribīnē!

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu informēt par to darbu, ko Ekonomikas un Tirdzniecības un pakalpojumu apvienotā komisija ir veikusi, lai izskatītu to jautājumu loku, kas saistīti ar cenām. Lai gan pēdējie notikumi gan Lietuvā, gan Igaunijā, protams, ļoti lielā mērā liecina, ka jautājums jau nav par cenām. Taču šo sesijas uzdevumu – trešdien plenārsēdē izskatīt kā ārkārtēju jautājumu – mēs uzskatījām par prioritāru un visvairāk strādājām pie šiem jautājumiem. Mums tika izveidotas četras patstāvīgas darba grupas, kuru vadītāji ir deputāti un kurās ietilpa ministri un citi atbildīgi darbinieki. Pirmā grupa deputāta Špoģa vadībā vakar un šorīt izskatīja jautājumu un ir sagatavojusi diezgan nopietnu materiālu, kas pamato cenu paaugstināšanas nepieciešamību ar konkrētiem skaitļiem, ar konkrētu šo jautājumu attīstības dinamiku pēdējās desmitgadēs, īpaši pēdējos četros piecos gados. Minētais materiāls praktiski ir sagatavots, lai mēs to varētu apspriest vispirms komisijā.

Arī pārējās darba grupas vakar, neskatoties uz nedaudz ārkārtējiem darba apstākļiem, turpināja strādāt. Darba grupas, kuras strādāja pie cenu indeksācijas, pie kompensācijas mehānisma izstrādāšanas, kā arī pie cenu veidošanās mehānisma perspektīvā, pašlaik arī ir sagatavojušas šos dokumentus tādā vai citā gatavības pakāpē.

Vakar mums gan praktiski dalījās domas, jo tika izteikts arī tāds viedoklis, ka varbūt šo jautājumu vajadzētu izskatīt ātrāk, tas ir, pirmdien vai otrdien. Es vairāk gan aizstāvētu viedokli, ka šo mūsu kārtību nevajadzētu mainīt, bet jautājumu atstāt uz trešdienu, jo jautājums tik tiešām lielā mērā nav par cenām. Mums ir ieplānots tā, ka šodien pulksten 14.00 strādās izveidotās darba grupas. Minētie jautājumi un dokumenti tiek gatavoti ļoti pamatīgi, un es negribētu to sasteigt, jo tad šis jautājums tiks izskatīts virspusēji. Šodien pulksten 14.00 mūsu izveidotās darba grupas, kā ir sarunāts, tiktos arī ar televīzijas, ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, un tad mēs vēl izspriestu konkrēti šā jautājuma apspriešanas kārtību trešdien. Komisijas pēdējo sēdi mēs bijām plānojuši, ka tā notiks otrdien no rīta pulksten 8.00, lai jau uz plenārsēdes sākumu būtu gatavi visi materiāli. Otrdien tos varētu pārtulkot, jo materiāli bija krievu valodā, droši vien vairāku desmitu lappušu gari. Tie bija jāsagatavo, lai varētu pavairot un izplatīt. Mums bija paredzēts zināms šo jautājumu izskaidrošanas darbs, lai gan šajā lietā diezgan lielas korektīvas ir ienesuši tieši pēdējās diennakts notikumi. Tādēļ patlaban mēs piedāvātu šādu darba kārtību, ko varētu apspriest, un minēto jautājumu izskatīt trešdien, ja jūs uzskatāt to par lietderīgu.

Par citiem ekonomiskās likumdošanas jautājumiem es varu informēt, ka būtu iespējams strādāt pie likumprojekta par biržām, ja citas komisijas uzskatīs to par nepieciešamu. Pārējiem likumprojektiem, tai skaitā ļoti svarīgam likumprojektam par ceļu nodokli, mums būtu vēl mazliet nepieciešams laiks. Var būt, ka šodien divos mēs gatavojamies apvienotās komisijas sēdē apspriest vēl dažus citus jautājumus, tai skaitā atspēkot tos klajos melus, kas lapiņu veidā tiek mesti lejā uz mums no armijas helikopteriem. Šie meli balstās uz it kā konkrētiem faktiem par budžetu, bet šie fakti ir nepatiesi.

Daži komisijas locekļi vakar arī klausījās un analizēja tos raidījumus, kurus raidīja, manuprāt, “Sadraudzība”. Šajos raidījumos diemžēl diezgan bieži darbojas arī mūsu komisijas deputāti no frakcijas “Līdztiesība”. Es vakar pats centos analizēt raidījumus un dzirdēju, kā šajā laikā visa pasaule ne tā, kā bija gaidīts, ka ziņas par Baltiju būs otrās pēc svarīguma pakāpes, par Baltiju ziņoja pirms Persijas līča notikumu izklāsta. Ļoti daudzos raidījumos ziņa numur viens un numur divi bija par Baltiju. Taču “Sadraudzība” ļoti lielā mērā turpināja stāstīt par cenām, tai skaitā arī par cenām Igaunijā, ka tur šie jautājumi tiekot tāpat skatīti. Taču zināms, ka lielā cenu krīze Igaunijā jau bija divus mēnešus atpakaļ. Tomēr attiecīgajā brīdī, vadoties pēc šā scenārija, tika dotas nepieciešamās ziņas. Tā kā tas viss balstīts uz ekonomisku secinājumu, protams, mēs arī apspriestu, varbūt atspēkotu dažas šādas lietas, ja tas tiktu uzskatīts par nepieciešamu.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi Kehra kungam? Nav. Paldies. Laikam pieņemsim šo darbības programmu, ko mums piedāvāja Kehra kungs, cik nu ārējie apstākļi mums ļaus.

Godājamie kolēģi, man priekšā ir Latvijas Republikas Augstākās padomes darba kārtība 15. un 16.janvārim. To 10.janvārī ir akceptējis Prezidijs. Minētajā darba kārtībā acīm redzami ir punkti, kurus mēs nevarēsim izskatīt. Tas ir likumprojekta par kārtības rulli pirmā lasījuma turpinājums, taču galvenais ziņotājs Bojāra kungs atrodas PSRS galvaspilsētā. Vēl mums ir lēmumprojekts par dažu Latvijas Republikas rajonu, pilsētu tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu. Es domāju, ka šo punktu mēs varēsim izskatīt un pat būtu jāizskata. Es domāju, ka mēs varēsim izskatīt, mums noteikti jāizsaka savs viedoklis attiecībā uz likumprojektu par mūsu valsts karogu. Mums ir jautājums par zemes nodokļa grozīšanu, par noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī par juridisko personu vainas dēļ cietušo pilsoņu ārstēšanai patērēto līdzekļu atlīdzināšanu. Ir tāds aktuāls darba kārtības punkts kā 6.punkts – otrais lasījums par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. 16.janvārī bija paredzēts izskatīt lēmumprojektu par ārkārtējiem pasākumiem cenu politikas un kompensācijas mehānisma pilnveidošanā. Šis ir speciāli uz trešdienu gatavotais punkts. Tā ka darba mums ir pietiekami.

Šodien ir pirmdiena – frakciju diena. Tā kā Tautas frontes frakcija atrodas šeit, es domāju, ka Dineviča kungs man piekritīs, ka laikam viņam ir jādod vārds, lai izteiktos par frakcijas sēdes nepieciešamību pirms izsludinātās sapulces pulksten 11.00. Lūdzu.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ja mēs vadāmies pēc tā darba plāna, kas mums bija paredzēts, man jāatvainojas kolēģiem, ka šī frakcijas darba kārtība varbūt nav nodrukāta, bet es domāju, ka, ievērojot šo aktualitāti un aktualitāšu bloku, mēs varētu arī skatīt tos pamatprincipus, par kuriem mums varētu ziņot Endziņa kungs. Jautājumu par tiem faktoriem, kuriem vajadzētu parādīties šajā pārejas perioda pamatlikumā, jūs uzticējāt sagatavot frakcijas vadībai un stratēģiskajai grupai. Diskusija šajā grupā ir notikusi. Es domāju, ka Endziņa kungs un Birkava kungs mums varētu kaut vai lielos vilcienos darīt zināmu to, kāda varētu izskatīties šī koncepcija, pie kuras galīgā teksta tad strādās grupa.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vispirms mēs laikam izdarīsim nelielu pārtraukumu un apspriedīsim šos tālākos darbības plānus bez plašākas reklāmas, jo tas ir tīri tehniskas dabas jautājums. Man ir iesniegts, jums laikam vēl nav izsniegts, īss pēdējo ziņu apskats. Es domāju, ka tas mums no rīta būtu vajadzīgs, tādēļ uzņemšos pienākumu jūs informēt.

Tātad: 14.janvārī Amerikas Savienoto Valstu prese ziņo, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs atteicies komentēt galotņu tikšanās, kas bija paredzēta februārī Maskavā, likteni. Baltā nama aparāta darbinieka intervijā televīzijas sabiedrībai teikts, ka šī tikšanās ir apdraudēta. Džeimss Beikers, kas atrodas ceļā uz Londonu, teicis, ka viņš ir dziļi sašutis par notikumiem Lietuvā. Citiem vārdiem sakot, tas, vai ASV un PSRS sadarbība turpināsies, ir atkarīgs no tā, vai Padomju Savienība turpinās reformas.

Atkārtoti atzīmēts Baltijas valstu neatkarības statuss. Ziņots, ka Vācijas un Francijas valdības nosodījušas padomju militāro intervenci Lietuvā, aicinājušas Gorbačovu dot pavēli par vardarbības izbeigšanu. Vācijas ārlietu ministra Genšera un viņa franču kolēģa Rolāna Dimā kopējā paziņojumā darīts zināms, ka ir jāgarantē Baltijas nāciju tiesības uz pašnoteikšanos. Vācijas Federatīvā Republika un Francija nosodījušas uzbrukumu demokrātijai un starptautiskajām tiesībām, kas ir vardarbība pret jaunās Eiropas kartes principiem. Pie padomju vēstniecības Varšavā 1000 cilvēku sarīkojuši demonstrāciju. Čehoslovākijas valdība pieņēmusi lēmumu konsultēties ar Poliju un Ungāriju par kopīgiem atbildes pasākumiem pret padomju militāro spēku iejaukšanos Lietuvas iekšējās lietās. Padomju vēstnieks Prāgā Boriss Pankins tika izsaukts pie Čehoslovākijas premjerministra, lai sniegtu informāciju un paskaidrojumus par Maskavas politiku Baltijā. Čehoslovākijas aizsardzības ministrs Dubrovskis paziņojis, ka Prāga izskata iespēju palīdzības pasākumiem Lietuvai. Savukārt ārlietu ministrs paziņojis, ka notikumi Baltijā grauj drošības un sadarbības procesus Eiropā un pastiprina nedrošību, tādējādi mazinot uzticību demokrātiskām pārmaiņām PSRS. Eiropas ekonomiskā asociācija nosodījusi bruņoto spēku operācijas Lietuvā. Pirmdien Briselē notiks koptirgus valstu ārlietu ministru ārkārtējā apspriede, kurā paredzēti divi galvenie jautājumi: situācija Baltijā un situācija Persijas līcī.
Dižais kirgīzu rakstnieks Aitmatovs, kurš gan neraksta savā mātes valodā un kurš patlaban Luksemburgā ir PSRS vēstnieks, saņēmis Luksemburgas ārlietu ministra Žaka Pola iesniegto vēstuli, kas domāta padomju ministram Ševardnadzem. Luksemburgas ārlietu ministra vēstulē uzsvērts, ka šādi soļi ir pilnīgi nepieņemami un var negatīvi ietekmēt attiecības ar Padomju Savienību. Uz ārkārtēju apspriedi, kuru laikam turpinās, pulcēsies NATO politiskā komiteja.

Tā ka, redziet, pasaules atbalsts vai vismaz reakcija ir pietiekami spēcīga un liela. Redzēsim, vai tā kaut kādā mērā var ietekmēt turpmāko notikumu attīstību Latvijā, visā Baltijā.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka plenārsēžu zālē visa translācija no mikrofoniem laikam uz kādu mirkli būtu jāpārtrauc, tā kā tiešām jāapspriež tie aktuālie jautājumi, kādi mums šodien būtu jākārto. Taču mēs neesam pārāk daudz, lai mums būtu nepieciešama pastiprināšanas iekārta un arī radiotranslācija. Mums jārisina šādi tādi tehniski jautājumi, kas pašiem jāizlemj, tas ir, par savu atrašanos šajā ēkā. Tātad varbūt piecu minūšu ilgā pārtraukumā apmainīsimies domām.

Pirms tam, lūdzu, vai ir kādi paziņojumi? Nav paziņojumu. Tātad paldies un pēc piecām minūtēm nākam tuvāk uz priekšu. Dineviča kungam būs kaut kas ko teikt, arī mums būs, ko teikt, mums ir jāap­spriežas. Paldies.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Kolēģi, noskanēja zvans, mazliet pagaidīsim un tad atsāksim savu sēdi. Laikam pieņemsim lēmumu par savu turpmāko rīcību. Mani tikko informēja Jagupeca kungs, ka viņš ir sazvanījies ar frakcijas “Līdztiesība” vadītāju Dīmani un noskaidrojis, ka viņiem frakcijas sēde sākas pulksten 9.00. Darbs ir ieplānots arī turpmākam laikam. Acīmredzot šajā situācijā dokumentu Nr.419 tiešām atliksim līdz tam brīdim, kad būs kaut vai viens deputāts no pretējās frakcijas. Apspriest šo dokumentu patlaban laikam nebūtu solīdi.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka plenārsēdes turpinājumā mums praktiski ir jāizlemj varbūt tīri tehniskas dabas jautājums, kā mēs šodien turpināsim darbu. No rīta mēs izlēmām, piedāvājām. Es varu informēt, ka sapulcēšanās brīdī, laikam jau Prezidija sēde tā gan nebija, Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs jau iepriekš ir aicinājis sabiedriski politisko organizāciju pārstāvjus pieņemt pulksten 11.00. Nē, tā ir priekšsēdētāja... Es jums tikai ziņoju turpmāko kārtību, kas no mums nav atkarīga.

Tātad par dokumentu: man liekas, ka mums ir skaidrs – dokuments ir jānoliek un jāpagaida, kā saka, brīdis, kad mēs to varēsim apspriest. Godājamie kolēģi, es mazliet to sistēmu uzmetu. Man būtu tāds ierosinājums: tā kā mēs strādājam nepārtraukti, vajadzētu organizēties, protams, ne plenārsēdes laikā, lai Augstākajā padomē tomēr nepārtraukti būtu kāda Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas daudzmaz lemtspējīga daļa, jo tikai tādā līmenī mēs tagad laikam varam runāt. Tātad nepieciešams, lai viena deputātu daļa atrastos šeit, Augstākajā padomē. Arī pārējiem deputātiem nevajadzētu aizceļot, kā saka, tālu, bet būt gataviem jebkurā brīdī ierasties Augstākajā padomē.

Kā jau iepriekš darba kārtībā mums bija nolemts, pulksten 15.00 sāksies frakcijas sēde. Pulksten 17.00 ir paredzēta Prezidija sēde. Patlaban laikam mums tiešām ir jāatrisina šie tehniskie jautājumi. Vai mēs to spriežam plenārsēdē vai uzreiz mēs to pārveidojam par frakcijas sēdi un tad visu spriežam? Par Augstākās padomes darbību laikam jau vajadzētu lemt plenārsēdē. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par to, kādā veidā mēs varētu strādāt šodien līdz pulksten 15.00? Gorbunova kungam pašlaik ir svarīga tikšanās, un, kā mani informēja, viņš pašlaik nevarēs nonākt sēžu zālē.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Man būtu tāds ierosinājums. Varbūt šajā situācijā nebūtu pārāk nopietni, ja mēs sāktu apspriest kārtības rulli vai kaut kādu citu tādu, teiksim, vispārīga rakstura jautājumu. Vai nevajadzētu, tiklīdz uzradīsies mūsu pretējā frakcija, sākt apspriest cenu jautājumu? Jo, es esmu pārliecināts, šā jautājuma apspriešana mums tik ātri nebeigsies. Zināmā mērā tas būtu ļoti labs ievads sprieguma nolaišanai, mazināšanai rītdien, it īpaši, ja vakarā to pārraidītu televīzijā.

Priekšsēdētājs: Jau no rīta izskanēja doma un arī Kehra kunga ziņojumā bija teikts, ka cenu jautājuma izskatīšanai ir noteikts grafiks. Šis jautājums tik tiešām ir vissarežģītākais, jo ir ļoti saistīts arī ar to situāciju, kas mūs varbūt gaida rīt. Varbūt Kehra kungs šajā lietā vēl varēs ko teikt.

Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, ir kaut kāda tāda neskaidra ziņa...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos Plotnieka kungam – viņš bija pirmais. Lūdzu, turpiniet, Budovska kungs!

M.Budovskis: Tātad ir tāda neskaidra ziņa, pēc kuras vadoties, varētu domāt arī to, ka ir ieņemts Kauņas televīzijas centrs. Es gribētu lūgt, ja tāda iespēja ir, sazināties ar Lietuvu, un, ja šī ziņa apstiprinās, tad tādā gadījumā tas būtu saprotams kā zināmo notikumu eskalācija, kas varētu daudz ko grozīt arī mūsu rīcībā. Mums jāzina patiesība, lai mēs turpmāk varētu saprātīgāk spriest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons. Es domāju, ka tie, kas mūs dzird, jau to dara. Daudiša kungs pašreiz šo jautājumu jau skaidro. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es gribētu varbūt turpināt to, ko iesāka Lucāna kungs un kas mūsu auditorijā izraisa vispārēju jautrību un pacilātību. Lai kā tas arī būtu, Latvijas Republikas iekšpolitikā šobrīd katastrofāli var izrādīties divi jautājumi. Pirmais – tas ir jautājums par vidusmēra cilvēka dzīves līmeni. Man jāsaka, es vēlreiz to atkārtoju, varbūt kļūstu apnicīgs, es to saprotu un nožēloju, bet diemžēl es esmu spiests to atkārtot, ka mūsu nodokļu likumdošana tad, kad tā sāks darboties, novedīs pie faktiskas algas samazināšanās. Mēs to neesam izvērtējuši. Un vēl saistībā ar cenu pārveidojumiem – kur ir kompensācijas mehānisms? Godājamie kolēģi, par to atbildam mēs. Valdība varēja paaugstināt, bet turpmākais ir uz mūsu kakla. Tātad kompensācijas mehānisms un visa šī cenu dinamika, tā šobrīd, es baidos, nevienam no mums, kas mēs esam šeit zālē, reāli arī nav skaidra. Tāpēc šie divi jautājumi būtu jāizvērtē, pieaicinot ekspertus komisijās, un pēc tam šajā sakarībā būtu jāstrādā plenārsēžu zālē un tomēr jāpieņem likums. Var būt par vēlu, jūs saprotat? Katra revolūcija, ja tā kaut ko dara par vēlu, tad tas ir par vēlu.

Otrs jautājums ir ļoti būtisks iekšpolitisks jautājums, tas ir, tā vai citādi jākonsolidē republikas iedzīvotāji. Kas šajā sakarībā varētu izrādīties lietišķs un labs līdzeklis? Jūs zināt, ka Igaunijā tā vai citādi tika risināts jautājums par pilsonību. Es nedomāju, ka mēs būtu tam gatavi. Ja mēs pieņemtu dokumentu – izmantosim Lielās Franču revolūcijas paraugu – cilvēka tiesību deklarāciju Latvijas Republikā? Pie kam iestrādes Likumdošanas jautājumu komisijā ir. Es domāju, ka tas palīdzētu noņemt vienu otru spriegumu šajā jomā. Es ierosinātu tomēr izdiskutēt, kas ir pats būtiskākais, lai tajā laikā, kas ir mūsu rīcībā, nodarbotos ar būtisko, lai pēc tam memuāros mums nebūtu jāraksta: ak, vai, mēs to nepaspējām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, kas vēl vēlas izteikties? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Atbildot Plotnieka kungam, šodien komisija, Karlsona kunga vadītā komisija, ir uzaicinājusi pie sevis valdības atbildīgos pārstāvjus, lai risinātu jautājumu, gatavotu jautājumu par kompensācijas mehānisma realizāciju. Šodien pulksten 14.00 tiekas visu četru komisiju pārstāvji, lai visu to apkopotu un sagatavotu apspriešanai plenārsēdē. Es ļoti baidos, ka šodien pat pie labākās gribas mēs nevaram plenārsēdē to ieslēgt. To Kehra kungs faktiski savā rīta uzrunā jau motivēja. Acīmredzot Plotnieka kungs laikam nebija no paša rīta, no pulksten 5.00, vai ne?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es domāju, ka pašreizējā situācijā, kad ārā ir tik daudz tautas un arī zālē mūsu nav maz, vajadzētu uzaicināt kādu no tiem cilvēkiem, kas vakar piedalījās sarunās Igaunijā, lai viņš mūs informētu par to, kādi lēmumi vakar tika parakstīti. Tāpat būtu arī nepieciešama informācija par Gorbunova un Godmaņa sarunām Maskavā.

Priekšsēdētājs: Patlaban laikam mēs to nevaram lemt, jo no tiem, kas bija Igaunijā – Gorbunova kungs, Panteļejeva kungs un Jagupeca kungs –, pašreiz neviena plenārsēžu zālē nav. Deputāts Jagupecs man pateica, ka viņš pēc grūtā ceļojuma ir ļoti saguris un ka viņš grib mazliet atkopties. Pie tam, kā es jau minēju, frakcija “Līdztiesība” no pulksten 9.00 ir sēdē.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Vai to tekstu, kas ir, vienkārši nevar nolasīt bez viņu klātbūtnes? Tas teksts ir ļoti interesants.

Priekšsēdētājs: Man ir jautājums Kiršteina kungam: kādu tekstu?

A.Kiršteins: Ar Jeļcinu, tas ir, ar Krieviju, parakstītās vienošanās tekstu. Andrej, es runāju par tiem desmit gadiem un par visām tām tiesībām, kas tur tiek dotas.

Priekšsēdētājs: Man šā teksta nav. Es to neesmu saņēmis. Paldies. Dabīgi, mēs tekstu lūgsim un to apspriedīsim. Cik es atceros no līguma sākotnējā teksta, ir paredzēta obligāta tā ratifikācija Augstākajā padomē.

Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Pēc tam mēs varētu balsot un lemt. Patlaban ir visdažādākie priekšlikumi par mūsu turpmāko darba kārtību, proti, cenu reformas apspriešana, jauni likumprojekti par cilvēktiesībām, to Augstākās padomes deputātu, kas bija Tallinā, sniegtās informācijas noklausīšanās, kā arī ziņojums par tikšanos Maskavā. Tā ka mums būtu jābalso vairāki jautājumi.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man būtu priekšlikums – plenārsēdi patlaban pārtraukt un tūlīt sarīkot frakcijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Man būtu priekšlikums – sekretariātam tomēr pavairot minētā līguma, kas noslēgts ar Krieviju, tekstu, lai visiem deputātiem tas būtu rokās un mēs varētu lasīt un analizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Vai nebūtu lietderīgi apspriest arī šādu jautājumu – kādu nostāju un kādu rīcību veicināt PSRS tautas deputātiem, kas atrodas Maskavā? Esmu pārliecināts, ka viņi šajā situācijā atkal ir tādā neizpratnē, neizšķirīgā stāvoklī. Man liekas, mums derētu to tā nopietni pārrunāt.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, kā jūs piedāvājat, lai mēs to pārrunājam – plenārsēdē vai frakcijā?

J.Lucāns: Okupanti, ne okupanti, bet viņi tur kaut ko vismaz var darīt.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, kā jūs piedāvājat – pārrunāt to frakcijā vai plenārsēdē?

J.Lucāns: Es domāju, ka mēs tikpat labi to varam apspriest plenārsēdē, varam arī tūlīt apspriest. Es domāju, ka tam nav tik būtiskas nozīmes.

Priekšēdētājs: Vēl grib izteikties deputāts Bērzs, lūdzu.

A.Bērzs: Es domāju, ka pēdējā laikā ir izveidojusies ļoti īpatnēja situācija. Gorbunova kungs darbojas pilnīgi patstāvīgi. Parlaments ne par ko netiek informēts. Ne arī par to, kādas sarunas ir bijušas Maskavā. Bez mūsu ziņas, kā saka, un neinformējot mūs, aizbrauc uz Igauniju. Neatskaitās un neziņo par to, kas tur ir noticis, kas tur ir nolemts. Tagad pulksten 11.00 rīko tikšanos ar visādiem pārstāvjiem no visām malām. Turklāt nav noteicis, nav informējis Augstāko padomi, ko tad viņš ar tiem pārstāvjiem grib norunāt, par ko viņš grib vienoties ar tiem. Prezidents viņš vēl nav, ka varētu visus jautājumus izlemt vienpersoniski, viņam nav tādu tiesību. Viņam ir jāinformē. Nevienu lēmumu viņš nevar pieņemt, nevienu jautājumu nevar izlemt, neinformējot par to Augstāko padomi. Es uzskatu, ka mēs nevienu jautājumu tālāk nevaram skatīt, pirms Gorbunovs nav atskaitījies par visu, ko viņš ir darījis, un par to, kas viņam ir projektā.

Priekšsēdētājs: Vienīgi es gribēju piebilst, ka lēmums par Gorbunova kunga braucienu uz Tallinu praktiski tika pieņemts, ja es nemaldos, vienbalsīgi vai vienai balsij atturoties Augstākās padomes Prezidijā. Jums zināmu iemeslu dēļ šādu jautājumu apspriest plenārsēdē, kuru translēja radio un televīzija, un liecinieku klātbūtnē pirms šā brauciena bija visai nelietderīgi.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Nākot ārā, man bija neliela telefona saruna, un pēc tam pienāca klāt Buķeles kundze un pateica, ka jūs patiešām visi vēlētos dzirdēt Gorbunova kungu. Es iegāju iekšā, Daudiša kungs arī bija blakus, mēs iegājām iekšā un Gorbunova kungam darījām to zināmu. Viņš atsaucās, ka pēc garā ceļa ir stingri noguris un lūdz, lai Panteļejeva kungs, kas visur bija klāt, informētu visus par notikumiem Tallinā. Priekšlikums saskanēja ar Šteina kunga ierosinājumu, ka vajadzētu pavairot šos papīrus un tad būtu runājams.

Par pulksten 11.00 notiekošo pasākumu zināms, ka tiek aicināti dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, un rezultāts – Valdis Šteins tikko precīzi pateica, tikko Prezidija locekļi principā runāja, vai ne. Tā ka sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri uzskatīs par vajadzīgu, tur varēs piedalīties. Es nezinu, ko darīs Berklava kungs, vai viņš tur piedalīsies vai ne, bet, cik es saprotu, abas divas sociāldemokrātu partijas, vismaz cik man ir zināms, ir vienojušās, ka tās tur nepiedalīsies.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šeit nav vērts apspriest, kura organizācija piedalīsies un kura nepiedalīsies minētajā sanāksmē. Jūs no Dineviča kunga saņēmāt informāciju par to, ka vismaz šajā laikā mēs nevaram izpildīt deputātu lūgumu – noklausīties Gorbunova kunga informāciju plenārsēdē. Tā ka pagaidām mums būs jālemj par citiem jautājumiem.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es nekādā gadījumā nepiekrītu tam, ka mūsu priekšsēdētājs nevarētu patstāvīgi darboties un ka mums viņa rīcība būtu ļoti sīki jāreglamentē un tā tālāk. Taču vienā jautājumā tomēr mums vajadzētu dzirdēt atbildi: ko viņš domā ar jēdzienu “koalīcijas valdība”. Es domāju, ka uz šo jautājumu mums tomēr būtu jādzird atbilde. Ar ko viņš tiekas, tā ir viņa prerogatīva.

Priekšsēdētājs: Jūs izteicāt priekšlikumu, ko jūs vēlaties dzirdēt no priekšsēdētāja. Es domāju – tikko viņš atradīs iespēju par to ziņot, viņš tūlīt to darīs.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Man būtu priekšlikums – tagad strādāt komisijās līdz pulksten 15.00, kad sāksies frakcijas sēde. Vajadzētu pārtraukt visu šo jautājumu apspriešanu, jo jāsagatavojas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Mani pārsteidz tas, ka dažiem deputātiem liekas aizdomīgs kaut kas tajā apstāklī, ka Gorbunova kungs noturēs kaut kādas konsultācijas ar dažādām sabiedriskām organizācijām. Es tur nesaskatu nekā apšaubāma. Es domāju, ka šādas konsultācijas vajag rīkot pēc iespējas vairāk. Tas dod iespēju radīt pareizāku viedokli. Es tajā apstāklī nesaskatu nekā briesmīga, un arī Gorbunova kunga rīcībā šajā gadījumā es nesaskatu nekā piedauzīga.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es kā šīs sēdes vadītājs tomēr gribētu aizrādīt, ka mums izvēršas diskusija par darba kārtību, par to, ko Augstākās padomes priekšsēdētājs bija tiesīgs darīt vai nedarīt, teikt vai neteikt. Es domāju, ka būtu solīdi, ja par kādu deputātu vai personu runā, tad vispirms būtu nepieciešams, lai šī persona būtu klāt. Var izteikt lūgumu un prasību, un es domāju, ka šīs dienas laikā mēs dzirdēsim prasīto informāciju. Sekretariāts priekšsēdētājam nodos šo lūgumu – šodien plenārsēdē, ja es pareizi sapratu, lūgt Gorbunova kungu ziņot par viņa misiju Tallinā un Maskavā un tās rezultātiem, kā arī rast iespēju deputātiem iepazīties ar tur parakstītajiem dokumentiem. Laikam es pareizi formulēju. Atvainojos, tad par frakcijas sēdi ir runa. Tādā gadījumā mums nekas nav jābalso, – par to, kā saka, izlems frakcija.

Ja es nemaldos, tad Cilinska kungs bija pirmais pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Es varbūt varētu piekrist daudz kam, kas tika formulēts, bet, manuprāt, tomēr būtiski svarīgi šobrīd būtu nolasīt pieņemtos dokumentus. Šobrīd nolasīt, un es aicinātu par šādu priekšlikumu, ja to citādi nevar, nobalsot. Dokumentus tūlīt nolasīt, pēc tam pavairot un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja mēs nobalsosim par to, ka šie dokumenti ir jānolasa, tad laikam tur ir divas darbības: sākumā jāizlemj, kam tie ir jānolasa, pēc tam jālūdz sekretariātam dokumentus sagatavot nolasīšanai, jo man personīgi to nav priekšā.

I.Bērziņš: Man ir priekšlikums tomēr nobalsot par ideju, ka darbs ir jāturpina komisijās. Neko citu mēs nevarēsim darīt, jo šis dokuments mums ir jāsaņem rokās. Es gribu to pats izlasīt. Es nevaru tādu nopietnu lietu kā līgumu starp Latviju un Krieviju uztvert, tikai noklausoties. Tātad ir jālūdz sekretariātam iespējami īsākā laikā minēto dokumentu pavairot, izdalīt komisijās, jo darbs turpināsies komisijās, un lūgt Gorbunova kungu un Panteļejeva kungu atskaitīties frakcijā par savu darbību Tallinā. Turklāt lūgt Gorbunova kungu pēc tam, kad viņš būs ticies ar šiem dažādajiem spēkiem, jo, cik es zinu, viņam ir savi priekšstati par to, kā jāturpina mūsu darbs, runāt ar frakciju par visiem šiem jautājumiem pulksten 15.00. Līdz tam notiktu darbs komisijās.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka izteiksies tie deputāti, kas ir pie mikrofona, un pēc tam nobalsosim. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Manā izpratnē, ja mēs uzskatām, ka plenārsēde būs arī šodien, un tā noteikti ir vajadzīga, tad acīmredzot frakcijas sēdei tomēr vajadzētu sākties agrāk nekā pulksten 15.00, jo frakcijas sēdē tomēr vajadzētu paveikt gandrīz vai lielāko darba daļu, tas ir, sagatavot plenārsēdi, kurā no mūsu puses tik plašas diskusijas nebūs. Cik es jūtu – mums briest ļoti ass jautājums, kas pirmām kārtām jāizskata tieši frakcijas sēdē. Tāpēc frakcijas sēdei tomēr vajadzētu sākties agrāk, vismaz pulksten 14.00, pat varbūt pulksten 13.00. Līdz tam laikam mēs varam strādāt komisijās vai arī darīt kā savādāk.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums tiešām par to būs jānobalso. Taču, ja šis godpilnais pienākums – nolasīt šos dokumentus – būs uzlikts man, es kategoriski no tā atsakos.

Godājamie kolēģi, pirms Movela kungs sāk runāt, es pateikšu tādu nomierinošāku ziņu: tikko ziņoja – Kauņas televīzija darbojas un pārraida Lietuvas programmu.

Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Movels: Man ir tāds priekšlikums – laikā, kad mēs strādāsim komisijās, ir liels lūgums nemazināt modrību. Komisijām vajadzētu strādāt tieši šajā ēkā, nevis komisiju mājā. Tad mēs varētu jebkurā brīdī, kad atskanēs zvans, pulcēties, lūgt štābu vērot situāciju un kontrolēt. Mums nevajadzētu aizmirst, ka tomēr ir ārkārtējs stāvoklis.

Priekšsēdētājs: Tātad Movela kunga priekšlikums attiecas uz mūsu darba tehnisko iekārtošanu. To mēs arī izlemsim plenārsēdē.

Godājamie kolēģi, ir divi priekšlikumi: tātad turpināt darbu plenārsēdē līdz frakcijas sēdei vai līdz frakcijas sēdes pārtraukumam. Otrs priekšlikums – šodien plenārsēdē darbu neturpināt, bet strādāt komisijās līdz frakcijas sēdes sākumam. Gribētu tikai atgādināt, ka šajos apstākļos mums ir jābūt gataviem plenārsēdi sākt jebkurā brīdī. Plenārsēdes uzsākšana vai neuzsākšana, darbs komisijās – tas ir ļoti nosacīti. Tātad šie divi varianti ir pamats. Trešais ir deputāta Kiršteina piedāvājums – pirms tam iepazīties ar Tallinā pieņemtajiem dokumentiem, kaut vai nolasot, pilnvarot Juri Dobeli saņemt no priekšsēdētāja šos dokumentus sekretariātā vai kur citur.

Lūdzu, reģistrēsimies. Mēs visi esam noguruši, koncentrēsimies, reģistrēsimies. Rezultāts: 106 deputāti. Uz balsošanu es varbūt likšu secības kārtībā, jo te grūti izšķirt, kurš variants ir radikālākais, to mēs redzēsim beigās. Tātad pirmais balsojums ir par to, ka mēs plenārsēdi neturpinām, strādājam komisijās un pulksten 15.00 noturam frakcijas sēdi. Otrais balsojums – turpinām plenārsēdi līdz frakcijas sēdes sākumam un pēc tam strādājam frakcijā. Trešais ir kombinētais variants – sākumā iepazīstamies ar dokumentiem, pēc tam strādājam komisijās un pulksten 15.00 pulcējamies frakcijā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums – sākam strādāt komisijās un pulksten 15.00 pulcējamies frakcijas sēdē. Rezultāts: par – 75, pret – 9, atturas – 15.

Otrais balsojums – turpinām plenārsēdi un strādājam līdz pulksten 15.00, kad sāksies frakcijas sēde. Reglamentu pēc tam varbūt izlemsim. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 2, pret – 51, atturas – 37. Es domāju, ka mēs kādreiz atcerēsimies šo balsojumu. Vakar mēs norunājām, ka bez sevišķas vajadzības izdrukas nevajag ņemt. Papīrs arī ir deficīts un jātaupa. Gan jau tie divi paši saprot savu lielo kļūdu – savu domu neatbilstību kolektīva domām.

Trešais variants – pašlaik no rīta iepazīstamies ar dokumentiem, pilnvarojot sekretariātu un tā vadītāju Dobeli sagādāt šos dokumentus, iepazīstamies ar dokumentiem, pēc tam turpinām darbu komisijās un pulksten 15.00 pulcējamies frakcijas sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 48, pret – 12, atturas – 33. Līdz ar to, godājamie kolēģi, mēs esam nobalsojuši par variantu, ka mēs vienkārši bez jebkādiem priekšnoteikumiem sākam darbu komisijās un pulksten 15.00 turpinām darbu frakcijā.

Vienlaikus es tomēr domāju, ka nevar atstāt bez ievērības pieprasījumus par visiem dokumentiem. Jāprasa sekretariātam sagādāt šos dokumentus un rast iespēju, lai deputāti ar tiem iepazīstas. Es domāju, ka mēs to varam noteikt bez balsošanas, jo šis priekšlikums izskanēja un es neredzu, kāpēc deputāti nevarētu ar minētiem dokumentiem iepazīties. Tātad tas ir izlemts.

Godājamie kolēģi! Tā kā mēs esam izlēmuši savu tālāko darba gaitu, tas ir, strādājam komisijās, mums ir jāizlemj tas, kādā veidā mēs to darīsim. Pašlaik izskanēja priekšlikums, ka komisiju darbam tomēr būtu jānotiek šajā mājā. Mans personīgais priekšlikums ir tāds, ka mums kaut kādā veidā laikam vairs ne no Prezidija, ne no zāles, bet, kopā sapulcējoties, jāizlemj, kuri no mums tagad strādās komisijās un līdz cikiem, un cikos komisijās sāks strādāt citi. Tas tādēļ, ka šeit ir maz telpu, un visas komisijas vienlaikus diez vai varēs strādāt. Tāpēc jāizlemj, lai varētu pareizi sadalīt visas telpas un parēķināt ēdināšanu, kura arī notiks šeit uz vietas, varbūt maiņās. Tas viss ir jāsarēķina. Tātad par darbu komisijās izlemsim pēc šīs plenārsēdes beigām, kad deputātu sapulcē noteiksim darba organizāciju. Cik es saprotu, Dobeļa kungs ir devies pēc dokumentiem. Mums tik un tā ir vajadzīgs laiks, lai izdalītu dokumentus.

Godājamie kolēģi, ja būs nepieciešams sasaukt plenārsēdi, tad vajadzēs deputātus saaicināt. Tādēļ deputātus, kuri ir plānojuši uz kādu laiku atstāt šo telpu, lūdzu paziņot sekretariātam, kur viņi būs un uz cik ilgu laiku būs ārpus šīs mājas un kā viņus var sazvanīt. Paldies.

(Pārtraukums)

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!