Vairoties no tiesāšanās, atliek gāzes tirgus brīvlaišanu

Latvija izlēmusi atlikt gāzes tirgus ierobežojumu atcelšanu. Iepriekš gan valdība, gan ministrija spēra noteiktus soļus gāzes tirgus liberalizācijas virzienā, bet šajā nedēļā ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvijā atsevišķas direktīvas prasības varētu stāties spēkā vēlāk.

“Latvijas gāze” sola netiesāties

Ekonomikas ministrs pieņemto lēmumu pamato ar to, ka panākta vienošanās ar “Latvijas gāzi”, kas tirgus liberalizācijas gadījumā apsola nevērsties tiesā pret Latvijas valsti līdz 2017.gadam, kad beidzas “Latvijas gāzes” ekskluzīvās tiesības.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma vēl pirms nedēļas pauda pārliecību, ka gāzes tirgus liberalizācija netiks atlikta. Viņš norādīja: ministrija zina, ka ir iespējams atlikt gāzes tirgus liberalizāciju, bet negrasās to darīt. “Jā, mēs redzam, ka atkāpi varam piemērot, bet neredzam, kāpēc tas būtu jādara,” teica U.Sarma (pilnu intervijas tekstu skat. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Nr.77 17.05.2005. – red.).
Viņš pauda pārliecību, ka tirgus liberalizācija nav saistīta ar pārvades, sadales un uzglabāšanas monopoltiesību atcelšanu. Šīs jomas ir un paliks “Latvijas gāzes” ekskluzīvās tiesības līdz pat 2017. gadam. “Tur arī pēc tirgus liberalizācijas būs monopols. Infrastruktūras īpašnieks arī pēc liberalizācijas saglabās monopolstāvokli. Licences ekskluzivitāte netiek atcelta. Neviens netaisās izdot vēl kādu pārvades licenci un dot atļauju kādam būvēt vēl vienu pārvades sistēmu. Tirgus liberalizācijas gadījumā infrastruktūras īpašniekam jāsniedz pārvades un sadales pakalpojums trešajai pusei par pārskatāmu un pamatotu tarifu,” teica U.Sarma.
Pret “Latvijas gāzes” paustajiem argumentiem, ka tā tiesāsies, Ekonomikas ministrija ir skeptiska. Ierēdnis teica, ka “Latvijas gāzes” argumenti par zaudējumiem, kas radīsies tirgus liberalizācijas gadījumā, ir nedaudz pārspīlēti. “Līdz šim pieejamajā informācijā nav saprotams, par ko “Latvijas gāze” varētu tiesāties. Prasību var celt tad, ja tiek nodarīts zaudējums. Tātad ir jāparādās zaudējumiem, kuri jāpierāda. Pagaidām mēs neredzam, par ko tiesāties. Nevar celt prasību par faktu, ka tiek pieņemts likums. Mēs neredzam, kur “Latvijas gāzei” varētu rasties zaudējumi.”

Kāpēc tikai tagad

Savukārt vakar, 19.maijā, sazinoties ar U.Sarmu, “Latvijas Vēstnesis” noskaidroja, ka sarunās ar “Latvijas gāzi” atklājušies riski, ka uzņēmums varētu celt prasību tiesā. “Tāpēc mēs mēģinājām ar viņiem runāt un nonācām pie slēdziena, ka, atliekot tirgus liberalizāciju, viņi prasību necels.”
Šeit gan vietā ir jautājums, ko ministrija darījusi visu laiku, ja nav sazinājusies ar “Latvijas gāzi” un kopējās sarunās nav izvērtēta situācija. Tikai nedaudz vairāk nekā nedēļu pirms tam, kad bija paredzēta likuma pieņemšana, notiek izšķiršanās par turpmāko rīcību – atlikt tirgus liberalizāciju. Šāds pavērsiens ir pretējs līdz šim ministrijas paustajam viedoklim. Saprotamāk būtu, ja lēmums būtu pieņemts agrāk, kontaktējoties ar “Latvijas gāzi” un citiem tirgus dalībniekiem, kurus varētu ietekmēt likuma spēkā stāšanās. Pašreizējā situācija nerada pārliecību, ka jau tāpat novēloti virzītais likumprojekts, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju, būtu pirms tam kārtīgi izdiskutēts un pilnībā apzinātas tā ieviešanas sekas.

Strīdīgais līgums

Tā sauktais “Latvijas gāzes” privatizācijas līgums, kas ir slepens dokuments, jau raisījis diskusijas sabiedrībā. Izskanējušas bažas, ka tajā iekļautas vairākas normas, kas varētu būt pretrunā ar Latvijas interesēm. Piemēram, bijušais ekonomikas ministrs Juris Lujāns aicinājis izvērtēt iespēju vērsties tiesā pret līguma slēdzējiem. Turklāt 1997. gadā, kad slēgts līgums, bija jau zināms, ka Latvijas mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un saskaņot Latvijas likumdošanu ar Eiropas prasībām. U.Sarma “Latvijas Vēstnesim” teica – viņam nav zināms, ka Ekonomikas ministrijā tiktu skatīta iespēja vērsties tiesā pret līguma slēdzējiem.

Paliekam gaidot EK atbildi

Ekonomikas ministrijā “Latvijas Vēstnesis” noskaidroja, ka par Latvijas vēlmi atlikt atsevišķas direktīvas normas, ir paziņots Eiropas Komisijai (EK). Komisija sola uzmanīgi izvērtēt, vai Latvijas gadījumā iespējama atkāpe no ES direktīvas, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju.
Kad gaidāma Komisijas atbilde, nav zināms. U.Sarma teic, ka termiņš nav nosakāms. “Mums ir Komisijai jāpaziņo, ka gribam atlikt kādas normas ieviešanu. Ja nesaņemam nekādu atbildi, tas nozīmē, ka Komisija piekrīt. Savukārt, ja EK izvērtēs un atzīs, ka mūsu prasība nav pamatota, par to mums tiks paziņots.” Tātad var izveidoties situācija, kad pieņemtais likums pēc pāris mēnešiem būtu jāmaina. U.Sarma gan teic, ka “nav problēmu mainīt atsevišķu likuma pantu spēkā stāšanos”. Bet nez vai būtu labi, ja tik ilgi gaidītais likums pēc pāris mēnešiem būtu jākoriģē.
Ekonomikas ministrs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norādīja, ka Latvija var tikt definēta kā jauns gāzes tirgus, jo gāzes iegādes līgumu akciju sabiedrība “Latvijas gāze” ar “Gazprom” noslēdza 2000. vai 2004. gadā. Tāpēc Latvijai ir tiesības prasīt direktīvas atlikšanu uz desmit gadiem. Ja tiešām Latvijai tiks atļauts piemērot atkāpes no direktīvas prasībām, atkarībā no sarunu rezultātiem “Latvijas gāzes” monopolstāvoklis varētu saglabāties līdz 2010. vai 2014. gadam.
Gāzes tirgus bija jāliberalizē jau pērn. Brīvs gāzes tirgus nozīmē, ka produkta pirkšana un pārdošana ir pakļauta brīvai konkurencei, lai gan infrastruktūras pakalpojumus piedāvā uzņēmums, kuram uz to ir monopoltiesības.

Materiālus sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv