
12.klases beidzēji angļu valodas eksāmenā pirms diviem gadiem. Šogad uz angļu valodas pārbaudījumu pieteikušies aptuveni 20 000 skolēnu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Tā kā pārbaudījumos iegūtie vērtējumi ir viens no konkursa atlases kritērijiem studentu uzņemšanai Latvijas augstskolās, centralizēto eksāmenu rezultāti absolventiem ir ļoti nozīmīgi un eksāmenu drudzim dzīvo līdzi teju visa Latvija.
Vērtētājiem milzu darbs
“Plānojam izlabot aptuveni 120 000 eksāmenu darbu. Lai to paveiktu,
mums vajadzīgi aptuveni 1700 vērtētāji, kas ir atbilstošo priekšmetu pedagogi,”
skaidro Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietniece
administratīvajos jautājumos Anitra Irbe. Labojamo darbu skaits ir audzis. ISEC saskata
divus iemeslus – šogad 12.klasēs mācās vairāk skolēnu nekā pērn, un
centralizētos eksāmenus kārto arī lielāks skaits profesionālo mācību iestāžu
audzēkņu.
Ar darbietilpīgo uzdevumu vērtētājiem jātiek galā līdz jūlija vidum, jo ISEC
vispārējās vidējās izglītības sertifikātus izsniegs 18.jūlijā. Tiem, kas
atstājuši 12.klases solu, rezultātus gaidīt, visticamāk, nebūs viegli, taču tas ir
iespējami ātrākais laiks, ņemot vērā labojamo darbu kalnus.
Lai iegūtu dokumentu par vispārējo vidējo izglītību, audzēkņiem jākārto pieci
eksāmeni. Obligāti jānokārto eksāmeni latviešu valodā un literatūrā, kā arī
kādā no svešvalodām. Vēl vienu eksāmenu par obligātu nosaka katra skola
individuāli, savukārt atlikušos divus eksāmenus var izvēlēties katrs skolēns.
Tādēļ likumsakarīgi, ka eksāmenus svešvalodā un latviešu valodā kā dzimtajā
valodā kārtos visvairāk audzēkņu. Lielāko piekrišanu – 20 000 skolēniem –
ieguvusi angļu valoda.
Pirmais centralizētais eksāmens būs jākārto 25.maijā.
Eksaktie priekšmeti “atgriežas”
Šogad iezīmējusies cerīga tendence – būtiski vairāk ir
jauniešu, kuri izvēlējušies kārtot eksāmenus eksaktajos priekšmetos. Fizikā, kā
norāda A.Irbe, viņu ir par 46 procentiem (!) vairāk nekā pērn, ķīmijā – par 33
procentiem, bet matemātikā – par 28 procentiem vairāk. Tiesa, uz kopējā eksāmenu
kārtotāju fona eksakto priekšmetu atzinēju vēl ir salīdzinoši nedaudz, piemēram,
uz fizikas eksāmenu pieteikušies 2592, bet ķīmijas eksāmenu izturēt gatavi vairāk
nekā 1000 audzēkņu. Savukārt matemātikā zināšanas grib pārbaudīt vairāk nekā
14 000 skolēnu.
ISEC vadītājs Māris Krastiņš min, ka jaunieši izvēlas centralizētos eksāmenus,
domājot par iestāšanos augstskolās. “Skolēni apzinīgāk izdara eksāmenu izvēli.
Vēl viens faktors – viņi nodrošinās un izvēlas vairākas alternatīvas, kur tālāk
studēt, tādēļ tālredzīgi izraugās pārbaudījumus,” spriež M.Krastiņš.
Optimālā modeļa meklējumi
Eksāmenu grafiks ir piesātināts, un, kā uzskata ISEC vadītājs,
diskusijas par eksāmenu procesu būs vienmēr. Iespēju robežās speciālisti
meklējuši optimālāk sabalansēto modeli, taču jāņem vērā neskaitāmie
priekšnosacījumi – tā kā mācību gada garums ir definēts, eksāmeniem var
atvēlēt konkrētu laika sprīdi, tie jāsalāgo tā, lai nepārklātos un lai starp tiem
būtu noteikts intervāls, kā arī vēl citi nosacījumi.
Pērn ISEC rīkotajā diskusijā, kurā piedalījās skolēnu, vecāku, skolotāju un
augstskolu pārstāvji, panākta vienošanās, ka pieņemams kompromisa variants būtu
viena brīva diena starp eksāmeniem. Attiecībā uz 9.klases beidzējiem pārbaudījumu
grafikā šis princips ievērots. Tā kā 12.klases beidzējiem izvēlēto priekšmetu
dēļ var būt krasi atšķirīgas kārtojamo pārbaudījumu kombinācijas, centralizēto
eksāmenu grafiku piesātinātības pakāpes arī būs atšķirīgas.
Ja eksāmens noslimots
Pēc Jāņiem noteikts papildtermiņš tiem 12.klases beidzējiem, kuri
attaisnojoša iemesla dēļ nevarēja kārtot eksāmenus konkrētajā datumā
pamattermiņā. To varēs izdarīt no 27.jūnija līdz 5.jūlijam. Attaisnojošs iemesls
parasti ir slimība, taču mēdz būt arī citas situācijas. Piemēram, laukos skolēns
nav ticis uz eksāmenu, jo salūzis sabiedriskais transports.
Jūlijā pēc eksāmenu rezultātu paziņošanas ar vērtējumu neapmierinātie skolēni
varēs vērsties Apelācijas komisijā. “Praksē tas nozīmē, ka īpaša komisija
vēlreiz pārskata un izvērtē darbu,” apelācijas procesu raksturo M.Krastiņš.
Ja jaunietis iecerējis stāties augstskolā ārpus Latvijas un uzņemšanas noteikumi
paredz dokumentu iesniegšanu pirms 18.jūlija, kad tiks paziņoti rezultāti, ISEC
izsniegs izziņu, ka audzēknis centralizētos eksāmenus nokārtojis. Skolēnam pašam
jānoskaidro, vai tāda ir nepieciešama un vai tā ir pietiekams pamats, lai stātos
ārvalstu augstskolā. Ja nē, studiju gadu noskatītajā mācību iestādē var nākties
zaudēt. Taču, kā zināms, augstskolās ir ļoti atšķirīga prakse – vienās
uzņemšana jau sākusies, citās gaidāma tikai vasaras nogalē, tādēļ visām
pielāgoties nevar.
Tehnisko problēmu varbūtība
Drošības jautājumi ir viena no prioritātēm, lai pārbaudījumu
saturs skolēniem vai kādam no viņiem netaptu zināms agrāk par īsto brīdi. Sistēmu
pilnveido, lai izskaustu “informācijas noplūdes” iespējas. “Ir definēta
kārtība, kas jāievēro katram procesā iesaistītajam. Ja tas tā būs, eksāmenu
rezultāti būs objektīvi un nekas neietekmēs kopējo skolēnu rezultātu,” teic
M.Krastiņš.
Eksaminācijas process balstīts uz labticības principu, un ISEC cer, ka visas procesā
iesaistītās vairāk nekā 300 izglītības iestādes un 38 izglītības pārvaldes
ievēros noteikto kārtību.
Tā kā eksaminācijas process ir apjomīgs, pilnībā nevar izslēgt tehniskas problēmas
vai prognozēt visas iespējamās vājās vietas. ISEC vadītājs uzsver, ka pirmais
uzdevums ir nevis meklēt vainīgo, bet gan risināt jautājumu. Tāpēc skolām
norādīti speciāli operatīvie tālruņi. Ja jāstrādā ar 120 000 eksāmenu darbu
komplektu, var gadīties visādi, piemēram, defekts kasetēs, nekvalitatīvas uzdevumu
papīra kopijas u.tml. Otrs – uzskaitīt visas problēmas un novērst to iespējamību
nākamajā gadā.
Par iespējamiem pārkāpumiem, nepilnībām vai negadījumiem eksāmenu procesā ikviens
var informēt pa īpašu uzticības tālruni 8960002. Jautājumus un komentārus var
sūtīt arī uz elektroniskā pasta adresi eksameni@isec.gov.lv.
Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv