“L’Oreal” stipendiju piešķiršanas ceremonijā sievietēm zinātniecēm Latvijas Zinātņu akadēmijā 2005.gada 18.maijā:

Godātie akadēmiķi! Ministres kundze (izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete)! Dārgie viesi!
Man patiešām ir liels prieks būt klāt tādos notikumos, kur notiek kaut kas apsveicams, pozitīvs un turklāt pirmo reizi. Mums Latvijā šai paaudzei ir laimējies, te ļoti daudz kas mums notiek pirmo reizi vēsturē un turklāt notiek visnotaļ pozitīvas lietas. Lai tā turpinātos arī nākotnē!
Šodien iedibinātā balva ir ļoti nozīmīga mūsu zinātnes attīstībai Latvijā ar to, ka tā vispirms iesaista mūsu zinātnes darbinieces starptautiskā apritē, kur viņas savu sniegumu var salīdzināt ar to, par kādiem sniegumiem ir apbalvotas laureātes citās zemēs. Es domāju, tas cels viņu pašapziņu, viņu lepnumu un viņu apņēmību savā zinātnieces karjerā sasniegt visaugstākās iespējamās virsotnes.
Tādēļ man vispirms vissirsnīgākie apsveikumi visām trim laureātēm. Lai šī diena jums paliek kā skaista diena jūsu mūžā, lai tā vienmēr ir uzmundrinājums tajos brīžos, kad, kā jau pētniecībā tas neizbēgami notiek, pētnieks jūt, ka ir nonācis strupceļā un kāda iecere negrib lāga izveidoties tā, kā bija domāts, kad sastopas ar materiālām grūtībām. Lai šī balva jums atgādina, ka viss ir iespējams un viss ar laiku atrisināsies. Lai jums ir daudz gandarījuma un prieka par savu zinātni, par savu darbu un par saviem personīgajiem sasniegumiem!
Šai reizē es vēlētos arī apsveikt Latvijas Zinātņu akadēmiju par to, ka tā piedalās šajā pasākumā ar savu spriedumu, ar savu vērtējumu un, protams, ar saviem visaugstākajiem prasību standartiem. Šo trīs šodienas laureāšu sasniegumi ir arī visas mūsu zinātniskās saimes sasniegumi, un tamdēļ arī apsveikums akadēmijai par visu to, ko dara visi tās locekļi un visi zinātnieki Latvijā.
Paldies ministrijai par gatavību sadarboties šajā starptautiskajā pasākumā, un arī UNESCO Latvijas komisijai!
Šī “L’Oreal” balva, kas patiešām ir viena no lielākajām un prestižākajām zinātnes balvām pasaulē, ir ļoti oriģināla ar to, ka šeit izpaužas sadarbība starp starptautisku, humanitāri orientētu organizāciju, kāda ir UNESCO, un privātfirmu, kam interesē ne jau tikai eksakto zinātņu pētījumi vien, bet eksakto zinātņu lietojums praktiskajā darbā un biznesā. “L’Oreal” firma, kas ir spējusi sevi parādīt kā ļoti lielu un sekmīgu industriālu firmu ar ļoti daudziem atzarojumiem, sapratusi, ka ir būtiski atbalstīt zinātnisko pētniecību arī tās fundamentālās nozarēs. Jo zinātne nevar progresēt bez tā, ka notiek brīvie pētījumi, lietišķie pētījumi. Šajā ziņā “L’Oreal” firma izceļas ar to, ka velta zinātniekiem ievērojamus savas firmas resursus, bet tā arī saprot, ka neorientēta, brīvā pētniecība zinātnē ir būtiska. Tā ir tā, kas uztur zinātni dzīvu, un tā ir tā, kas nāk ar tiem atklājumiem, kas nebija paredzami. Šie neparedzamie atklājumi ir nepieciešami, lai zinātne varētu progresēt.
Es vēlētos īpaši pateikties “L’Oreal” firmas vadītājam Lindsejam Ouena-Džonsa kungam par viņa labvēlīgo attieksmi, par viņa interesi tieši par Latviju kā par valsti, kura ir daudz pārdzīvojusi, bet kurai ir liels intelektuālais potenciāls. Pateicos Džonsa kungam un arī viņa firmai par šo interesi par Latviju un visu šo reģionu. Es esmu pārliecināta, ka mūsu zinātnieces to attaisnos, jā, šajā gadījumā tieši zinātnieces, jo, kā ministres kundze norādīja, zinātnē diemžēl, tieši tāpat kā politikā, vēl arvien nevalda zināma vienlīdzība, un es baidos, ka paies vēl krietns laiks, pirms tādu mēs varēsim konstatēt. Taču ir skaidrs, ka šī vienlīdzība spēju ziņā jau sen ir pierādīta, un tamdēļ ir ļoti būtiski, lai tieši zinātnieces sievietes tiktu atbalstītas, uzmundrinātas un apbalvotas par savu darbu un savu ieguldījumu.
Jaunai sievietei veidot zinātnisku karjeru ir grūtāk nekā vīrietim, sevišķi tad, ja viņa vēlas ģimeni un audzināt bērnus, bet tas ir iespējams, kaut gan ar lieliem upuriem un pūlēm. Jauna zinātniece arī nevar īsti atļauties savu zinātnisko karjeru kaut kādā brīdī pārtraukt, lai aizietu atvaļinājumā un savus bērnus uzaudzinātu, jo mūsdienu zinātne tik ļoti ātri progresē, ka viņa ātri varētu izkrist no zinātniskās aprites un nespēt vairs sekot pēdējiem notikumiem un atklājumiem. Tādēļ atbalsts tieši sievietēm zinātniecēm, man šķiet, bieži vien ir vairāk nepieciešams nekā vīriešiem, kaut gan, protams, es pievienojos visiem zinātniekiem šeit Latvijā, gan arī visur pasaulē ar pārliecību, ka visai sabiedrībai zinātne ir būtiska, ka zinātnei ir jāturpina savi centieni skaidrot ikkatram iedzīvotājam, lai kāds būtu viņa intelekta līmenis, to, ko nozīmē zinātniskie atklājumi un to eventuālie pielietojumi praktiskā dzīvē. Protams, ir stereotipi ne tikai pret sievietēm zinātniecēm, bet pret zinātniekiem vispār. Un, ja mēs salīdzinātu tos tautā populāros un pazīstamos tēlus un vaicātu katram garāmgājējam uz ielas, kurus viņš atpazīst, tad noteikti lielākas ir izredzes, ka viņš pazīs slavenus sportistus, nevis slavenus zinātniekus. Tā diemžēl ir dzīves realitāte, bet, protams, zinātniekiem ir cita veida gandarījumi – viņiem ir atpazīstamība savā vidē, viņiem ir iespēja ieiet zinātnes vēsturē, kas arī nav nemaz nieka lieta.
Tādēļ šeit, šajā īpašajā notikumā, apsveikums un pateicība visiem, kas ir palīdzējuši šo novest līdz šim brīdim, bet mani sirsnīgākie laba vēlējumi visām laureātēm – gan šodienas laureātēm, gan tām, ko mēs, cerams, sveiksim arī turpmāk!