
Kā savietot tirgus pieprasījumu un izglītības sistēmas piedāvājumu
Lai prognozētu darba tirgus pieprasījumu un regulētu izglītības sistēmas piedāvājumu, Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija iecerējušas tikties ar uzņēmējiem.Ina Druviete |
16.maijā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un ekonomikas
ministrs Krišjānis Kariņš tikās, lai pārrunātu jautājumus, kas skar izglītības
lomu valsts attīstībā.
Latvijas izaugsmes pamats ir zināšanās balstīta ekonomika, un jāveic īpaši
pasākumi, kas to veicinātu. Skaidri formulēts un prognozējams tautsaimniecības
pieprasījums pēc zinātniekiem pētījumiem radītu pamatu zinātnes lomas
nostiprināšanai, kas savukārt veicinātu pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem
speciālistiem.
Abi ministri uzskata: lai veicinātu augstas pievienotās vērtības preču ražošanu,
jāiegulda lietišķajā zinātnē un inženiertehniskajā izglītībā. Viņuprāt, tikai
strauja zinātnes un augstākās izglītības finansējuma palielināšana ļauj cerēt,
ka tiks pārvarēta pēdējos gados iezīmējusies stagnācija, informē I.Druvietes
preses sekretāra vietas izpildītāja Sanda Purviņa.
Izglītības un zinātnes ministre par apsveicamu uzskata faktu, ka pēdējā laikā
augstākās izglītības programmu ievirze sabiedrībā kļuvusi par diskusiju objektu.
“Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir gādāt, lai būtu vajadzīgie
speciālisti vajadzīgā kvalitātē, skaitā un termiņos. Mēs esam uzturējuši un
uzturēsim dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm, lai savu darba daļu paveiktu pēc
iespējas labi. Tautsaimniecības uzdevums savukārt ir noteikt, cik, kad un kādi
speciālisti valstī vajadzīgi,” spriež I.Druviete.
Ministri vienojās par ciešāku sadarbību, lai veicinātu izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. Ekonomikas ministrija informē: iecerēts, ka tā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju rīkos tikšanās ar uzņēmējiem. Ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa ar darba devējiem ļaus prognozēt darba tirgus pieprasījumu un regulēt izglītības sistēmas piedāvājumu.
“LV” informācija
Krišjānis Kariņš |
Uzziņai:
Latvija iegulda zinātnē un attīstībā aptuveni 0,38 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt vidējais Eiropas valstu rādītājs ir 1,93 procenti no iekšzemes kopprodukta.