Biodīzeļdegvielas ražošanu uz rapša sēklu bāzes Naukšēnos sāka jau 2001.gadā SIA “Delta”. Sarosījusies arī SIA “Jaunpagasts Plus”, sākot bioetanola ražošanu no graudiem un tā realizāciju. Tā kā par biodīzeļdegvielas lietojumu rakstīts vairāk, ir noderīgi iepazīt, kā bioetetanolu ražo citviet pasaulē.

Bioetanola vispārējais vērtējums

Bioetanolu mūsu apstākļos var iegūt no graudiem, cukurbietēm un citas atjaunojamās produkcijas.
Tā priekšrocības ir šādas:
• izmantošanas alternatīva graudiem, cukurbietēm, kartupeļiem un nākotnē arī no lignocelulozes saturošas biomasas;
• liels realizācijas potenciāls, izmantojot kā piemaisījumu benzīnam;
• nav nepieciešama speciāla loģistika, nav vajadzīgi jauni pārdošanas veidi.
Tā negatīvās iezīmes ir:
• enerģijas bilance varētu būt labvēlīgāka;
• atmaksājas ražošana tikai lielajās tehniskajās iekārtās;
• nepieciešama ekonomiska aizsardzība pret lēta bioetanola importu.
No lietošanas viedokļa pasaulē ir bagāta tehniskā pieredze. Izejvielas bāze ir plaša: graudi, cukurbietes, kartupeļi u.c., ražošanā izmantojot raudzēšanu un destilāciju. Blakusprodukti ir realizējami.
Pašā lauksaimniecības uzņēmumā bioetanols diezin vai ir lietojams, jo nav iespējams piemaisīt dīzeļdegvielai. Var sagaidīt, ka uz lauksaimniecības izejvielām bāzētās bioetanola rūpnīcas tiks būvētas kā lielas centrālās iekārtas. Šīs degvielas lietošana lauksaimniecībā nav atvieglota – Otto motori pie mums nav izplatīti, un bioetanola piemaisīšana dīzeļdegvielai pagaidām atkrīt. Taču bioetanolu var lietot, tam īpaši nepielāgojot motoru. Pašreizējās degvielu uzpildes stacijās nav nepieciešamas atsevišķas pārdošanas vietas.
Bioetanola iznākums no dažādiem kultūraugiem kā izejvielu veidiem ir atšķirīgs. To izskaitļojis un tabulā apkopojis vācu speciālists H. N. Šmits.
Izejvielu cenu palielinājums nav paredzams. Nav arī skaidrs, kā bioetanols tiks apmaksāts degvielas tirgū. Piemērojot degvielas tirgus ārējo aizsardzību Eiropas Savienībā (ES), var paredzēt bioetanola realizācijas cenu ap 60 – 65 centi par litru. ES paredz saglabāt aizsargmehānismu pret lētu izejvielu vai lētā bioetanola importu.
Tirgu var ietekmēt bioetanola ievedums no Brazīlijas. Patlaban importa muitas nodoklis brazīliešu alkohola ievešanu padara saimnieciski nelietderīgu. Bioetanola iepirkšanas cena no Brazīlijas ir nedaudz zem 50 centiem par litru, kamēr industrijas uzņēmumi Vācijā piedāvā bioetanolu aptuveni par 50 centiem litrā.
Brazīlija ik gadu no cukurniedrēm saražo ap 12 līdz 14 miljonus kubikmetru bioetanola. Ražošanas izmaksas tur ir no 20 līdz 25 centiem litrā. Transportam un realizācijas izmaksām vēl jārēķina klāt pa 5 centiem, kas veido ap 35 c/l, piegādājot bioetanolu no Brazīlijas šeit, Eiropā. Kā neizbēgams ekonomisks instruments jāpiemēro ievedmuita bioetanolam: pašreiz importa nodeva atūdeņotam bioetanolam ir 10,2 c/l, bet neatūdeņotam (kā dzeramajam) ir 19,2 c/l. Protams, arī pašai Brazīlijai vajag daudz bioetanola savā iekšējā degvielas tirgū.
Jāatbalsta enerģētisko kultūru audzēšana tieši uz vietas. Arī ASV aizsargā savas valsts enerģijas apgādes drošību pretēji Pasaules tirdzniecības organizācijas iebildēm.
No Eiropas Savienības valstīm lielākie bioetanola ražošanas apjomi, ko izlieto kā degvielu, ir Francijā un Spānijā, bet ievērojami mazāk Zviedrijā. Lieli nodomi, tāpat kā tas noticis ar biodīzeļdegvielas ražošanu, ir Vācijai. Šī pieredze lieti noder esošajiem un topošajiem bioetanola ražotājiem un izmantotājiem Latvijā, lai veidotu saimnieciski pamatotu nākotnes stratēģiju.

Kamēr Latvijā vēl tikai mēģina popularizēt biodegvielu un meklē ceļus, kā pilnveidot tās rūpniecisku ražošanu, Zviedrijā jau vairāk nekā 120 degvielas uzpildes staciju un 10 000 transporta līdzekļu izmanto šo degvielu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I

Zviedrijas, tuvākā kaimiņa, prakse

Zviedrijā bioetanolu sauc par agroetanolu. To ražo uz kviešu bāzes, jo valstī tiek izaudzēts vairāk kviešu nekā uz vietas patērē.
Jau 1984.gadā valstī tika nodota pirmā pilotiekārta agroetanola ražošanai ar jaudu 20 m³ dienā, bet 2000.gadā to kopējā jauda vēl gluži nesasniedza 20 000 m³ gadā. 2001.gadā darbu sāka viena no lielākajām bioetanola ražošanas rūpnīcām Norčēpingā, kuras jauda ir 50 000 m³ gadā (jeb 39 500 tonnas) un kuru Eiropas Komisija atbalstījusi kā pilotprojektu. Dažādos maisījumos tas tiek tirgots degvielas uzpildes staciju tīklā.
Ieguvumi šā projekta realizēšanā ir šādi:
• samazināti, reducēti izdevumi eksporta atbalstam;
• samazināta, reducēta CO₂ izplūde;
• jaunu tehnoloģiju attīstība, kas nāk par labu saimniekošanai;
• energoapgādes drošības paaugstināšana.
Bioetanola ražotņu izveidošanas galvenie iniciatori ir Zviedrijas lauksaimnieku apvienības, ar saviem finansējumiem piedalās arī naftas rafinēšanas rūpnīcas, lauksaimnieku kredītsabiedrības u.c. Valsts bioetanola ražotnes uzskata par pilotprojektiem, sniedzot attiecīgu finansiālu atbalstu un juridisku statusu.
No saražotā ap 70% bioetanola tiek piejaukts benzīnam 5 procentu apmērā. Maisījums kā Otto degviela (95 oktāna) bez īpaša marķējuma tiek piedāvāts degvielas uzpildes stacijās.
Ap 30% bioetanola realizē kā E-85 degvielu. To degvielas uzpildes stacijās var pirkt lētāk nekā parasto, fosilo benzīnu. Zviedrijas automašīnu tirgū piedāvā tā sauktos maināmas degvielas automobiļus, kuros izmanto degvielu E-85, t.i., ar 85% denaturēta bioetanola un 15% benzīna maisījumu. Zviedrijā, pēc šādu automašīnu ražotāja “Ford” datiem, ir vairāk nekā 120 E-85 degvielas uzpildes staciju un apmēram 10 000 transporta līdzekļu ar “Fexible–Feul” piedziņu. Šo automobiļu ražotāju un tirgotāju organizāciju (Ford) pieredze, realizējot automašīnas, kas piemērotas E-85 degvielas pielietošanai, ir vērā ņemama.
Relatīvi nelielu daļu bioetanola patērē tuvo maršrutu sabiedriskā transporta autobusi, tie brauc tikai ar bioetanolu (E-100). Zviedrijas pilsētās jau vairāk nekā 600 autobusu izmanto degvielu ar 95% bioetanola un 5% aizdedzi uzlabojošām piedevām. Pētījumi rāda, ka, autobusu dīzeļdzinējus pārkārtojot darbam ar bioetanolu, CO daudzums gāzēs samazinās par 65%, NOx – par 40%, bet kvēpu daudzums par – 80%.
Bioetanola ražotāju projektos ir integrētas lielākās degvielas tirgotāju organizācijas, ar tām noslēgti komerciāli līgumi par iepērkamo bioetanola apjomu nākamiem pieciem gadiem.
Par bioetanola ražotāju finansiālo atbalstu ir atbildīga Finanšu ministrija (te tāpat ir noteikts akcīzes nodokļa atbrīvojums zināmam, konkrētam saražojamā un realizējamā bioetanola daudzumam uz vairākiem gadiem). Valdība šim bioetanola daudzumam ir devusi akcīzes nodokļa atlaidi uz pieciem gadiem. Tagad Zviedrijas valdība apsver pagarinājumu šim akcīzes nodokļa atbrīvojumam, ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Bioetanola ražošanas paplašināšana Vācijā

Sagaidāms, ka 2010.gadā Vācijā benzīna patēriņš būs ap 23 miljoni m³ gadā. Lai pēc pieciem gadiem nodrošinātu, ka biodegviela veidos ne mazāk kā 5,75% no valstī transportam paredzētā degvielas daudzuma, 2020.gadā Vācijai vajag ap 18 milj. hl (1,8 milj. m³) bioetanola. Taču patlaban tikai 69 000 tonnu etanola saražo no lauksaimnieciskām izejvielām, un to var saukt par iespējamo biodegvielu. Tas nozīmē, ka nepieciešams par 30 reizēm palielināt fermentācijas veidā iegūtā alkohola daudzumu. Šī starpība nodrošināma vai nu no pašmāju saražotā, vai jāsedz no importa.
Vācijā sākta vairāku lielu bioetanola rūpnīcu būve, arī sākotnējā ekspluatācija. Tā, piemēram, Zorbigeras rūpnīcas kapacitāte ir 80 000 tonnu bioetanola gadā, un tai nepieciešams ap 300 000 tonnu rudzu (uz 1 kg spirta izlietojot 3,75 kg rudzu vai 1 litram spirta – 3 kg rudzu) gadā. Rūpnīca sāka strādāt 2004.gada septembrī. Tā ir mazākā no trim, pārējās sāks darbu šogad.
Savukārt Ceicā 2005.gadā nodod ekspluatācijā bioetanola rūpnīcu, kurā investēti 185 miljoni eiru. Izejviela ir kvieši un citi graudaugi, kā arī cukurbietes. Ražojamā produkcija – 260 000 m³ bioetanola gadā (jeb 195 tūkstoši tonnu), proteīna un olbaltuma lopbarības līdzekļi – ap 260 000 tonnu un elektrības pārdevums – ap 30 000 MWh gadā. Kviešu šķiedeni kaltē, augstas kvalitātes gala produktā ir 90% sausnas un 30-35% proteīna.
Rūpnīcā pārstrādās ap 700 000 tonnu graudu gadā. Pārstrādājot kviešus, bioetanola iznākums ir lielāks nekā no rudziem. Arī lopbarības līdzekļus kā blakusproduktu ir vieglāk realizēt
Tieši ražošanā rūpnīcā paredzēts nodarbināt 50 darbiniekus, netieši arī vēl 50, bet lauksaimniecībā papildus līdz 1000 nodarbināto.

Dr. habil.oec. Arnis Kalniņš.

Bioetanola iznākums no dažādiem kultūraugiem