
jo pilnībā iznīdējams tas nav.
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" |
Ilustrācijai pāris piemēru. Nesen kāda tiesa tirgoņiem atdeva 150 litrus kandžas un vairāk nekā četras tonnas brāgas, ko policija bija konfiscējusi par akcīzes preču glabāšanas noteikumu pārkāpumiem. Tiesa norādīja, ka kandža nav akcīzes prece, tādēļ to nevar atsavināt. Tirgoņiem bija brīvas rokas rīkoties, kā sākotnēji iecerēts... Savukārt Daugavpilī kādas nelegālās tirdzniecības vietas turētāji gada laikā administratīvi sodīti vairāk nekā divdesmit reižu jeb vidēji mēnesī aptuveni divas reizes. Saukt pie kriminālatbildības viņus nevar. Bet soda naudas tirgoņus neuztrauc – rūpala ienesīgums tās atpelna ar uzviju. Martā pēc vizītes Daugavpilī, kur ar Latgales reģiona policijas pārvalžu priekšniekiem pārrunājis problēmas nelegālā alkohola izplatības ierobežošanā, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzsvēra, ka “nepieciešams steigšus sakārtot likumdošanu, jo pašlaik cīņa ar nelegālo alkoholu ir cīņa ar vējdzirnavām”.
Gluži vai triecienuzbrukums
Gada sākumā Valsts policija (VP) izstrādājusi īpašu plānu, lai
apkarotu alkohola un narkotiku nelegālās tirdzniecības punktus. Šogad visā Latvijā
vidēji katru nedēļu Valsts policija par nelikumīgu alkohola tirdzniecību aiztur 19
personas, veic 121 nelegālā alkohola izplatības novēršanas reidu, kā arī pārbauda
228 izklaides vietas, 258 tirdzniecības vietas, 423 adreses, 457 uzskaitē esošās
personas un 281 uzskaitē esošu nepilngadīgu personu. Policijas darbinieki katru
nedēļu izglītības iestādēs rīko arī preventīvos pasākumus alkohola lietošanas
ierobežošanai. Vidēji nedēļas laikā valstī rīko 64 šādus pasākumus skolēniem.
Reidos sastādīti vairāk nekā seši tūkstoši protokolu. Turklāt aptuveni pieci simti
sastādīti pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa jaunā panta par nelegālā alkohola
iegādāšanos (grozījumi publicēti “LV” 11.01.2005.). “No sākuma pants radīja
šaubas, tomēr process izvērsās labdabīgi,” stāsta Galvenās kārtības policijas
pārvaldes prevencijas pārvaldes priekšnieks Felikss Dombrovskis. Atgādinām, ka tagad
par nelegālu alkoholisko dzērienu vai spirta iegādāšanos var uzlikt naudas sodu līdz
simt latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm,
konfiscējot iegādāto dziru.
Spirts apsteidz kandžu
Arī iedzīvotājus aicina ziņot par točkām. “Uz anonīmajiem
tālruņiem saņemam ļoti daudz zvanu. Dažkārt informācija pārklājas, dažkārt
zvana par mums jau zināmiem perēkļiem, bet pienāk informācija arī par policijai
nezināmām vietām. Tā ka šī informācija policijai paver plašu darba lauku,”
uzskata F.Dombrovskis.
Kriminālistikas pārvaldes Fizikālo ķīmisko ekspertīžu nodaļas priekšniece Inga
Vovere atzīst, ka tagad arī ekspertiem ir vēl vairāk darba. Gada pirmajos trīs
mēnešos saņemti jau 720 materiāli alkohola ekspertīzes noteikšanai – aptuveni puse
no šiem materiāliem iesniegti no Rīgas, pārējie – no reģioniem. Tātad par divsimt
vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.
Rīgā dominē spirts
Nelegālā alkohola tirdzniecības vietu izplatīšanās būtiski
ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Alkoholu var iegādāties naktī, to pārdod
arī nepilngadīgajiem, par grādīgo norēķinās ar zagtām vai laupītām mantām, kas
savukārt stimulē zagt vai laupīt tad, kad pietrūcis naudas, bet ir vēlēšanās
turpināt iedzeršanu. Pēdējos divos gados saglabājies gandrīz nemainīgs noziedzīgo
nodarījumu skaits, kas izdarīti alkohola ietekmē, – vairāk nekā astoņi tūkstoši.
Piemēram, Latgalē šogad mazāk pieejama dzira, ko gatavo no kontrabandas spirta,
savukārt zeļ pašbrūvētās kandžas izgatavošana un tirdzniecība. Tā kā
likumdošanā ir robi par atbildību, kāda par kandžas laišanu tautās ir tās
darinātājam, ir maz iespēju tirgoņus piespiest pārtraukt rūpalu.
Savukārt Rīgā dominē uz spirta bāzes darinātās dziras. Rīgas Galvenās policijas
pārvaldes (RGPP) priekšnieks Andris Dzenis teic, ka policija nelegālā alkohola
tirdzniecības apkarošanai Rīgā pievērš pastiprinātu uzmanību, kas, viņaprāt,
devis labus rezultātus. “Ekonomikas policijas birojā nu jau vairākus gadus veiksmīgi
darbojas speciāli izveidotā darba grupa, kuru pamatfunkcijas ir tieši tā saukto točku
apkarošana,” skaidro RGPP priekšnieks.
RGPP Ekonomikas policijas biroja 1.nodaļas galvenais inspektors Māris Meikmanis min, ka
galvaspilsētā ir aptuveni divsimt nelegālā alkohola tirdzniecības vietu. To
koncentrācijas vietas nosaka konkrētā rajona sociālā vide.
Spirta vairumtirgotāji parasti bāzējas ārpus Rīgas. Starpnieki salīdzinoši nelielu
vedumu – 200 līdz 400 litrus – nogādā pilsētā, lai pieķeršanas gadījumā
nebūtu lieli zaudējumi. Tālāk “prece” tiek nogādāta mazumtirgotājiem.
Policistiem sadalīti pienākumi – vieni mēģina apgrūtināt nelegālo tirdzniecības
punktu turētāju dzīvi, otri ķer “lielās zivis”.
“Policija var izdarīt tikai likumā paredzēto,” saka M.Meikmanis, skaidrojot
likumsargu ierobežotās iespējas. Ja “točkas” turētājs nevēlas, viņš var
neielaist policijas darbinieku – ar varu dzīvoklī iekļūt nedrīkst, tātad
sastādīt protokolu un izņemt grādīgo nevar. Pēc praktiķu domām, ir vajadzīgi
grozījumi likumdošanā – ja reģistrēta informācija, ka konkrētā vietā notiek
tirdzniecība, jābūt tiesībām iekļūt telpās ar spēku.
Ja tirgoni izdodas pieķert atkārtoti gada laikā, var ierosināt krimināllietu. Nereti
izmeklēšanas laikā to pieķer vēl reizes trīs četras. Savukārt citi saimnieki
tālredzīgi nomaina pirmoreiz pieķerto pārdevēju.
Nav Ahilleja papēža
Nelegālā alkohola rūpalam, šķiet, pagaidām nav atrasts Ahilleja
papēdis. Tas gadiem ilgi nodara milzīgu postu tautsaimniecībai un iedzīvotāju
veselībai. Dzeršanas sērga laukos ieguvusi katastrofālus mērogus. Ik pa laikam izskan
ziņas, ka saindēšanās dēļ miris veins vai vairāki cilvēki. Alkohols, protams, ir
arī tāda pati pilsētu sāpe, vienīgi tā nav tik acīm redzama, jo problēmu
aizplīvuro citi pilsētas vaibsti. Piemēram, klīniskās slimnīcas “Gaiļezers”
Toksikoloģijas centrā vien 2003.gadā ārstēti 2369 ar alkoholu vai alkoholu sajaukumā
ar citām vielām saindējušies cilvēki, pērn – 2957, šogad pirmajos trīs mēnešos
– jau 989 (!). Tātad arvien vairāk cilvēku saindējas. Šie dati neattiecas tikai uz
nelegālā alkohola tirdzniecības vietās pirkto alkoholu, jo, kā saka, centra
konsultants, asociētais profesors Viesturs Liguts, pieminēdams toksikoloģijas principu
– deva un ekspozīcijas ilgums, neviens alkohols veselībai nav labs.
Protams, alkohola surogāti pat mazākā devā ir daudz bīstamāki nekā, piemēram,
graudu spirts, uzsver profesors. Un nekvalitatīvs alkohols tā plašās izplatības dēļ
ir Latvijas posts. Par higiēnu nelegālās alkohola tirdzniecības vietās vispār
nerunājot. Piemēram, korķus pudelēm nereti par glāzi dziras uzdod atkritumu tvertnēs
savākt bezpajumtniekiem, pudeles labākajā gadījumā tiek vien izskalotas.
Taču tie vēl ir nieki salīdzinājumā ar pudeļu saturu. Iecerētās “tīrās, labās
mantas”, ar ko pircējs domā spirtu, vietā tas saņem īstu indi. Cilvēka organisms
nav piemērots alkohola surogātiem. Un tomēr tos pārdod. Turklāt, iespējams, pārdod
pat tādu, kas nozīmē teju drošu nāvi.
V.Liguts min satraucošus faktus no Toksikoloģijas centra prakses. Līdz šā gadsimta
sākumam bija gadījumi, kad cilvēki saindējušies ar etilēnglikolu, taču, kā norāda
profesors, cilvēki lielākoties to bija nejauši vai kļūdas dēļ iedzēruši.
Pēdējos gados notiekošais vedina domāt, ka dzira ar etilēnglikolu tiek apzināti
tirgota, pieļauj V.Liguts, piebilzdams: “Mēs neesam izmeklētāji, bet ārsti un
nevaram to apgalvot. Taču dati norāda uz šādu iespēju.” Proti, 2003.gadā ar
etilēnglikolu saindējās 14, bet mira seši cilvēki, 2004.gadā saindējās 19, bet
mira 10, savukārt šogad trijos mēnešos saindējušies desmit, bet miruši jau četri
(!)cilvēki. Progresija acīm redzama, un diez vai tā atspoguļo “nejaušības” upuru
skaita pieaugumu.
Tiek radītas izmaiņas likumdošanā
“Točku” dzīvotspēja nav neizskaidrojams fenomens, jo 21.gadsimta
Latvijā sasummējušies visi priekšnosacījumi to triumfa gājienam. Lai nelegālā
alkohola izplatībai uzliktu grožus, Iekšlietu ministrija ierosinās grozījumus
likumdošanā, ko iekšlietu ministrs pēdējo mēnešu laikā apspriedis ar
tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, uzklausot viņu priekšlikumus.
Iecerēts paredzēt stingrāku administratīvo atbildību par pašizgatavotu un
falsificētu dzērienu izgatavošanu izplatīšanas nolūkā, kā arī noteikt
ierobežojumus izejvielu uzglabāšanai un sodīt par kandžas glabāšanu, pārvadāšanu
un realizāciju, Ministrija arī ierosinās palielināt kriminālsodu par spirta un citu
alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī
paredzēt kriminālatbildību par atkārtotu alkoholisko dzērienu, spirta un tabakas
izstrādājumu tirdzniecību neatļautās vietās.
Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv
Uzziņai:
Kā nelegālā alkoholā atrodamās vielas ietekmē cilvēka organismu un veselību
• Metanols:
Izraisa apreibumu, apjukumu, redzes traucējumus (neskaidra redze,
dubultošanās), krampjus, elpas trūkumu, stipras sāpes vēderā, sliktu dūšu,
vemšanu.
• Izopropanols:
Izraisa galvassāpes, halucinācijas, elpas trūkumu, sliktu dūšu,
palēninātu sirdsdarbību, pazeminātu ķermeņa temperatūru.
• Etilacetāts:
Izraisa centrālās nervu sistēmas nomākumu, kas izpaužas kā
miegainība, iespējami krampji.
• Izobutanols, izopentanols, pentanols, N-butanols:
Izraisa sliktu dūšu, vemšanu, caureju, acu asarošanu (ja ir saskare ar vielas
tvaikiem), neskaidru redzi, miegainību, galvassāpes, pazeminātu asinsspiedienu.
Avots: Valsts policija