Likumprojekts ir novēlots un pretrunīgs

Līdz pašreizējā struktūrfondu apgūšanas perioda beigām atlicis tikai pusotrs gads. Tāpēc jaunajā likumā, kas regulēs struktūrfondu vadību, būtu jāparedz uzlabojumi sistēmā, nevis tikai jāapraksta, kā struktūrfondi dalīti jau divus gadus. Tā uzskata SF apgūšanas uzraudzībā iesaistītās sabiedriskās organizācijas – “Sorosa fonds – Latvija”, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”, Sabiedrība par atklātību “Delna”, Pasaules dabas fonds un Latvijas Pilsoniskā alianse.

Katram periodam savs likums

No 24. marta līdz 21. aprīlim pilsoniskās sabiedrības organizācijas piedalījās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu likumprojekta saskaņošanas sanāksmēs Finanšu ministrijā. Ministrija noraidīja daudzus organizāciju priekšlikumus, argumentējot, ka esošā sistēma netiks mainīta un likums tiek rakstīts tikai pašreizējam programmēšanas periodam (2004.-2006.). Nākamā programmēšanas perioda (2007.-2013.) struktūrfondu apgūšanai izstrādās jaunu likumu.
Likums top vismaz divus gadus par vēlu. Līdz perioda beigām atlicis vien gads, un liela daļa naudas jau sadalīta. Loģiski būtu izanalizēt pašreizējās nepilnības un, izvērtējot alternatīvas, uzlabot sistēmu. Pretēji tam, tagad tiek patērēts milzum daudz laika un cilvēkresursu, lai atražotu iepriekšējās kļūdas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas aicina Finanšu ministriju laikus izstrādāt likuma koncepciju nākamajam programmēšanas periodam.

Nav nodalītas funkcijas

Pašreizējais likumprojekta variants nerisina lēmumu pieņemšanas, ieviešanas un uzraudzības funkciju nošķiršanu. Tieši pretēji – daudzām struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām, piemēram, vadošajai iestādei (Finanšu ministrija), pirmā līmeņa starpniekinstitūcijām (pārējās struktūrfondu vadībā iesaistītās ministrijas) un otrā līmeņa starpniekinstitūcijām (Lauku atbalsta dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) jāveic gan lēmumu pieņemšanas, gan ieviešanas un uzraudzības funkcijas. Konceptuālu lēmumu pieņemšanā par struktūrfondu vadību un uzraudzību nav iesaistīti ne Saeimas deputāti, ne Ministru kabinets. Līdz šim lēmumu pieņemšana notikusi tikai uzraudzības un vadības komiteju ietvaros (pirmā un otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un nevalstiskās organizācijas ar novērotāju tiesībām), kuru lēmumiem, izrādās, ir tikai rekomendējošs raksturs un kuras nevar izdot saistošus valsts pārvaldes lēmumus vai administratīvos aktus. Šī juridiskā nepilnība tika atklāta tikai pērnā gada nogalē, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pašlaik top jaunais likumprojekts.
Līdz šim nav arī pietiekami izsvērta struktūrfondu vadības izvērtēšana un uzraudzība. Sabiedriskās organizācijas aicina vadošo iestādi izveidot atsevišķu un nodalītu institucionālo līmeni, kas apkopotu informāciju par problēmsituācijām, izskatītu sūdzības un izstrādātu ieteikumus nepilnību novēršanai. Arī Valsts kontrolei būtu nopietnāk jāiesaistās struktūrfondu vadības procesa izvērtēšanā.

Ierobežotas tiesības sūdzēties

Likumprojektā par ES struktūrfondu vadību ir iestrādātas vairākas administratīvo procesu sašaurinošas normas.
Struktūrfondu vadībā iesaistītās iestādes noteikušas, ka projektu pieteicēji varēs apstrīdēt tikai to, ka iestāde, izdodot administratīvo aktu, nav ievērojusi “Ministru kabineta noteikto kārtību lēmumu pieņemšanai”. Saskaņošanas sanāksmēs daudz tika diskutēts par to, kā projektu pieteicējus nodrošināt ar iespēju sūdzēties par lēmumu būtību, tomēr vienošanās nav panākta. Sabiedriskās organizācijas ierosināja likumprojektā noteikt, ka izveidojama neatkarīga institūcija, kas apkopotu ziņas par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem un izstrādātu ieteikumus to novēršanai, kā arī izskatītu sūdzības, līdzīgi kā darbojas Iepirkumu uzraudzības birojs jautājumos par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām. Lai arī vadošā iestāde atzina, ka ieteikums ir vērā ņemams, tomēr likumprojektā paredzēts, ka pašreizējā vadības sistēmā varēs sūdzēties tikai par lēmuma “burtu, nevis garu”.
Likumprojektā arī iestrādāts aizliegums trešajām personām apstrīdēt pieņemto administratīvo aktu. Lai gan Administratīvā procesa likuma 28. pantā teikts, ka lēmumu var pārsūdzēt persona, kuras “tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot”, Struktūrfondu vadības likumprojekts noteic, ka sūdzēties varēs tikai pats projekta pieteicējs. Vadošās iestādes bažas, ka noraidīto projektu pieteicēju sūdzības pārpludinās un paralizēs struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju darbu, ir saprotamas, tomēr šāda pārlieku liela piesardzība rada aizdomas par pieņemto lēmumu kvalitāti. Šī norma arī ierobežo iespēju, piemēram, vides organizācijām apstrīdēt kādu pārlieku lielu vides piesārņojumu radoša projekta apstiprināšanu.

Trūkst informācijas atklātības

Sabiedriskās organizācijas aicināja vadošo iestādi pievērst pastiprinātu uzmanību jautājumam par informācijas atklātību struktūrfondu vadības sistēmā un ierosināja noteikt vairākus aspektus, kas informāciju padarītu atklātāku un līdz ar to arī process būtu caurskatāmāks. Ierosinājumi bija šādi:
1) otrā līmeņa starpniekinstitūcijai un grantu shēmu apsaimniekotājam savā mājas lapā ir jāpublisko informācija par atvērtajiem projektu konkursiem un jāsniedz rakstiskas saistošas atbildes uz projektu pieteicēju jautājumiem projekta gatavošanas gaitā;
2) 15 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas ar struktūrfondu finansējuma saņēmēju otrā līmeņa starpniekinstitūcijai un grantu shēmu apsaimniekotājam savā mājas lapā jāpublisko šāda informācija: finansējuma saņēmējs, finansējuma apjoms, aktivitāte, kurā projekts tiek atbalstīts, projekta saņēmēja juridiskā adrese, projekta nosaukums, kopsavilkums jeb galvenās projektā īstenojamās aktivitātes un projekta īstenošanas vieta;
3) tāda pati informācija jāpublisko pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas mājas lapā par atbalstīto nacionālo programmu un nacionālās programmas projektu 15 dienu laikā pēc tam, kad tas ir apstiprināts vadības komitejā;
4) pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas mājas lapā reizi divos mēnešos jāpublisko informācija par progresu nacionālās programmas īstenošanā.

Lai gan Finanšu ministrija atbalstīja ieteikumus, regulējums tomēr netiks iekļauts likumā. Pamatojoties uz likumu, tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz informācijas pieejamību par apstiprinātajiem struktūrfondu projektiem.

Panāktās izmaiņas

Minētās organizācijas, kas līdzdarbojušās likumprojekta izstrādē, sekmīgi aizstāvējušas vairākus priekšlikumus.
Likumā būs noteikts, ka projektu konkursu gaitā ministrijas, veicot projektu vērtēšanu, nedrīkstēs sazināties ar pieteicējiem un lūgt mainīt projekta pieteikumu, tai skaitā plānotās aktivitātes un budžetu. Pretējā gadījumā ierēdņiem būtu pārāk lielas iespējas ietekmēt konkursa gaitu. Tas apdraudētu pieteicēju tiesības uz vienlīdzīgu un godīgu attieksmi. Lai saglabātu zināmu elastību, projekta iesniedzējam vienu reizi varēs papildināt pieteikumu, novēršot tehniskās nepilnības.
Panākta arī vienošanās, ka visu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju darbiniekiem piemērojams amatpersonas statuss. Tas nozīmē, ka beidzot arī uz struktūrfondu vadībā iesaistīto aģentūru darbiniekiem attieksies likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas.
Būs saglabāta arī nevalstisko organizāciju līdzdalība uzraudzības un vadības komitejās, kas likuma sākotnējā versijā tika svītrota.

“Pirmais kucēns”

Struktūrfondu vadībā iesaistītās personas atzīst, ka pašreizējā struktūrfondu vadības sistēma ir “pirmais kucēns, kas jāslīcina”. Un tomēr pirmajā programmēšanas periodā – no 2004. līdz 2006.gadam – Latvijā sadalīs 845,4 miljonus eiru, no tiem 219,8 miljoni eiru ir Latvijas līdzfinansējums.
Šā ievērojamā naudas daudzuma administrēšana ir neskaidra, haotiska un bieži vien arī neloģiska. Vairākas atbildīgās amatpersonas saka: mums tā nauda jāapgūst. Mums jāpierāda ES, ka spējam naudu paņemt. Pretējā gadījumā nākamajam periodam vairs tik daudz neiedos.
Tātad motīvi ir skaidri un izmantotās metodes tiek attaisnotas cēlā mērķa dēļ. Domājot šādi, izpaliek būtiskie jautājumi par līdzekļu izlietojuma lietderību un efektivitāti, par godīgumu un atklātību, par vienlīdzīgām iespējām un Attīstības plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

Karīna Janova,

projekta  “NVO līdzdalība valsts attīstības plānošanā” vadītāja

Raksts tapis projekta “NVO līdzdalība valsts attīstības plānošanā” ietvaros. To finansē ES un “Sorosa fonds – Latvija”.  Plašāka informācija par projektu pieejama portālā www.politika.lv/strukturfondi