Cenu kāpums apdraud eiras ieviešanu

Inflācija aprīlī atkal cēlusies – salīdzinājumā ar martu par 1%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli – par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par patēriņa cenu pārmaiņām. Cenu kāpuma ziņā vairāk nekā divas reizes esam apsteiguši tuvākos kaimiņus – Lietuvu un Igauniju.

Inflāciju veicinošie faktori

Pērn aptuveni pusi no patēriņa cenu inflācijas izraisīja vienreizēji faktori, tādi kā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas atsevišķām precēm, administratīvi regulējamo cenu pieaugums, augstās naftas cenas visā pasaulē, kas ietekmēja arī situāciju Latvijā, elektrības un gāzes tarifu celšanās, izpētījuši akciju sabiedrības “Hansabanka” analītiķi. Taču tikpat lielā mērā patēriņa cenu kāpumu ietekmēja arī pašu patērētāju radītais spiediens uz cenām.
Daļēji inflācijas pieaugumu izraisa labklājības līmeņa celšanās, uzskata “Hansabankas” vadošā analītiķe Liene Kūle. Nav noslēpums, ka Latvija ir visnabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā (ES) un arī cenas mūsu valstī ir zemākas nekā ES. Viszemākās tās ir tādās nozarēs kā veselības aprūpe un mājoklis, kas ietver visus komunālos maksājumus. Šīs cenas krietni atpaliek no ES līmeņa, un paredzams, ka, ceļoties labklājības līmenim, celsies arī maksa par veselības aprūpi un komunālajiem pakalpojumiem. Taču vispirms paaugstināsies tirgojamo preču, īpaši pārtikas, cenas, kas pašlaik ir tikai 59% no ES līmeņa.
Tā kā pārtika veido aptuveni trešo daļu no visiem mūsu iedzīvotāju izdevumiem, pārtikas cenu celšanās būtiski ietekmē inflāciju. Bankas analītiķe prognozē, ka pārtikas cenas šogad turpinās kāpt līdzīgos tempos kā pērn. Tajā pašā laikā mājokļa izmaksu pieaugums šogad gaidāms nedaudz mazāks nekā pagājušajā gadā, jo gāzes tarifi tiks paaugstināti, iespējams, tikai jūlijā, tādēļ kopējais cenu palielinājums mājokļa pakalpojumu grupā vēl nebūs tik liels. L.Kūle uzskata, ka nākamgad līdz ar akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (LG) tarifu plāna apstiprināšanu gāzes tarifi ievērojami celsies, ietekmējot ne vien visu komunālo pakalpojumu cenas, bet cenas vispār.
Inflāciju paaugstina arī transporta izdevumi, kuriem tāpat ir samērā liels īpatsvars (vairāk nekā viena desmitā daļa) Latvijas iedzīvotāju izdevumos un kurus ietekmē augstā naftas cena. Pagājušā gada vidū neviens neprognozēja, ka naftas cena līdz pat šim laikam noturēsies tik augstā līmenī un joprojām maksās aptuveni 50 ASV dolāru barelā. Degvielas cenas nemitīgi ceļas, un arī transporta pakalpojumu sniedzēji acīmredzot būs spiesti celt savu pakalpojumu cenas. Pārējām izdevumu grupām, kas ietver maksu par apģērbu, atpūtu un sakariem, netiek prognozēts ievērojams pieaugums.

Liene Kūle Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Paaugstina inflācijas prognozi

Ņemot vērā šo situāciju, “Hansabankas” eksperti palielinājuši vidējo inflācijas prognozi 2005.gadam līdz 5,5%. Iepriekšējā prognoze bija 5%, un, lai arī pieaugums nav pārāk liels, prognoze palielināta tāpēc, ka patērētāji pēc jau piedzīvotā straujā inflācijas kāpuma neizrāda nekādu neapmierinātību un nesamazina savus izdevumus, skaidro L.Kūle. Tomēr viņa prognozē, ka agri vai vēlu tas notiks un jau šā gada otrajā pusē patērētāji rūpīgāk izvērtēs, ko un par cik pirkt.
Savukārt bankas “Nord/LB Latvija” speciālisti, ņemot vērā pastāvošās tendences, paredz, ka inflācija varētu pārsniegt viņu prognozētos 5,5% un tuvoties 6% atzīmei.
Inflāciju varētu pazemināt ar nepopulāriem valdības lēmumiem. Akciju sabiedrības “Lateko banka” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Iļja Kuzņecovs domā, ka Latvijas gadījumā tā varētu būt algu pieauguma bremzēšana budžeta iestādēs, tai skaitā medicīnas iestādēs, struktūrfondu apguves palēnināšana un mākslīga kreditēšanas tempu bremzēšana. Taču viņš arī atzīst, ka jebkurš no šiem pasākumiem vai nu palēninātu ekonomiskās izaugsmes tempus, vai arī veicinātu sociālo konfliktu, tādēļ valdība tos diezin vai izmantos.

Atbilstība Eiropas prasībām

Raugoties tālākā nākotnē, L.Kūle atzīst, ka inflācija varētu kļūt par kavēkli eiras ieviešanai, kas, kā zināms, paredzēta 2008.gada 1.janvārī. Tā kā inflācijas tendence līdz šim bijusi visai izteikta, viņa šaubās, vai 2007.gada vidū to izdosies pazemināt atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Inflācija lielā mērā ir atkarīga no administratīvi regulējamo cenu kāpuma, un, ja, piemēram, gāzes cenas netiks paaugstinātas tādā tempā, kā to vēlas LG, mūsu valsts varbūt kvalificēsies šo kritēriju prasībām, pieļauj “Hansabankas” pārstāve.
Tajā pašā laikā bankas “Nord/LB Latvija” makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova norāda, ka Latvija nav vienīgā valsts ar augstu inflāciju, turklāt arī vairākas ES dalībvalstis neizpilda Māstrihtas fiskālos kritērijus. Tas, viņasprāt, ļauj cerēt, ka Māstrihtas kritēriji varētu tikt pārskatīti.
Šādu varbūtību pieļauj arī I.Kuzņecovs, norādot, ka pašlaik aprēķini balstās uz eiras zonas valstīm ar viszemāko inflāciju (aptuveni 0%), ko lielākajai daļai valstu, kas gatavojas ieviest eiru, ir faktiski neiespējami nodrošināt. Vienlaikus viņš uzskata, ka neliela kavēšanās ar eiras ieviešanu (piemēram, uz gadu) mūsu valsts makroekonomiskos rādītājus būtiski neietekmēs. Tomēr daudz lielāka aizkavēšanās varētu negatīvi iespaidot investīciju klimatu Latvijā, jo eiras ieviešana kaimiņvalstīs veicinātu to kredītreitingu pieaugumu, procentu likmju samazināšanos un straujāku ekonomisko izaugsmi.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv