
Cenu kāpums apdraud eiras ieviešanu
Inflācija aprīlī atkal cēlusies – salīdzinājumā ar martu par 1%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli – par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par patēriņa cenu pārmaiņām. Cenu kāpuma ziņā vairāk nekā divas reizes esam apsteiguši tuvākos kaimiņus – Lietuvu un Igauniju.Inflāciju veicinošie faktori
Pērn aptuveni pusi no patēriņa cenu inflācijas izraisīja
vienreizēji faktori, tādi kā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa
(PVN) izmaiņas atsevišķām precēm, administratīvi regulējamo cenu pieaugums,
augstās naftas cenas visā pasaulē, kas ietekmēja arī situāciju Latvijā, elektrības
un gāzes tarifu celšanās, izpētījuši akciju sabiedrības “Hansabanka”
analītiķi. Taču tikpat lielā mērā patēriņa cenu kāpumu ietekmēja arī pašu
patērētāju radītais spiediens uz cenām.
Daļēji inflācijas pieaugumu izraisa labklājības līmeņa celšanās, uzskata
“Hansabankas” vadošā analītiķe Liene Kūle. Nav noslēpums, ka Latvija ir
visnabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā (ES) un arī cenas mūsu valstī ir zemākas
nekā ES. Viszemākās tās ir tādās nozarēs kā veselības aprūpe un mājoklis, kas
ietver visus komunālos maksājumus. Šīs cenas krietni atpaliek no ES līmeņa, un
paredzams, ka, ceļoties labklājības līmenim, celsies arī maksa par veselības aprūpi
un komunālajiem pakalpojumiem. Taču vispirms paaugstināsies tirgojamo preču, īpaši
pārtikas, cenas, kas pašlaik ir tikai 59% no ES līmeņa.
Tā kā pārtika veido aptuveni trešo daļu no visiem mūsu iedzīvotāju izdevumiem,
pārtikas cenu celšanās būtiski ietekmē inflāciju. Bankas analītiķe prognozē, ka
pārtikas cenas šogad turpinās kāpt līdzīgos tempos kā pērn. Tajā pašā laikā
mājokļa izmaksu pieaugums šogad gaidāms nedaudz mazāks nekā pagājušajā gadā, jo
gāzes tarifi tiks paaugstināti, iespējams, tikai jūlijā, tādēļ kopējais cenu
palielinājums mājokļa pakalpojumu grupā vēl nebūs tik liels. L.Kūle uzskata, ka
nākamgad līdz ar akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (LG) tarifu plāna
apstiprināšanu gāzes tarifi ievērojami celsies, ietekmējot ne vien visu komunālo
pakalpojumu cenas, bet cenas vispār.
Inflāciju paaugstina arī transporta izdevumi, kuriem tāpat ir samērā liels īpatsvars
(vairāk nekā viena desmitā daļa) Latvijas iedzīvotāju izdevumos un kurus ietekmē augstā naftas cena. Pagājušā gada vidū neviens
neprognozēja, ka naftas cena līdz pat šim laikam noturēsies tik augstā līmenī un
joprojām maksās aptuveni 50 ASV dolāru barelā. Degvielas cenas nemitīgi ceļas, un
arī transporta pakalpojumu sniedzēji acīmredzot būs spiesti celt savu pakalpojumu
cenas. Pārējām izdevumu grupām, kas ietver maksu par apģērbu, atpūtu un sakariem,
netiek prognozēts ievērojams pieaugums.
Liene Kūle Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Paaugstina inflācijas prognozi
Ņemot vērā šo situāciju, “Hansabankas” eksperti
palielinājuši vidējo inflācijas prognozi 2005.gadam līdz 5,5%. Iepriekšējā
prognoze bija 5%, un, lai arī pieaugums nav pārāk liels, prognoze palielināta tāpēc,
ka patērētāji pēc jau piedzīvotā straujā inflācijas kāpuma neizrāda nekādu
neapmierinātību un nesamazina savus izdevumus, skaidro L.Kūle. Tomēr viņa prognozē,
ka agri vai vēlu tas notiks un jau šā gada otrajā pusē patērētāji rūpīgāk
izvērtēs, ko un par cik pirkt.
Savukārt bankas “Nord/LB Latvija” speciālisti, ņemot vērā pastāvošās
tendences, paredz, ka inflācija varētu pārsniegt viņu prognozētos 5,5% un tuvoties 6%
atzīmei.
Inflāciju varētu pazemināt ar nepopulāriem valdības lēmumiem. Akciju sabiedrības
“Lateko banka” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Iļja Kuzņecovs
domā, ka Latvijas gadījumā tā varētu būt algu pieauguma bremzēšana budžeta
iestādēs, tai skaitā medicīnas iestādēs, struktūrfondu apguves palēnināšana un
mākslīga kreditēšanas tempu bremzēšana. Taču viņš arī atzīst, ka jebkurš no
šiem pasākumiem vai nu palēninātu ekonomiskās izaugsmes tempus, vai arī veicinātu
sociālo konfliktu, tādēļ valdība tos diezin vai izmantos.
Atbilstība Eiropas prasībām
Raugoties tālākā nākotnē, L.Kūle atzīst, ka inflācija varētu
kļūt par kavēkli eiras ieviešanai, kas, kā zināms, paredzēta 2008.gada 1.janvārī.
Tā kā inflācijas tendence līdz šim bijusi visai izteikta, viņa šaubās, vai
2007.gada vidū to izdosies pazemināt atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Inflācija
lielā mērā ir atkarīga no administratīvi regulējamo cenu kāpuma, un, ja, piemēram,
gāzes cenas netiks paaugstinātas tādā tempā, kā to vēlas LG, mūsu valsts varbūt
kvalificēsies šo kritēriju prasībām, pieļauj “Hansabankas” pārstāve.
Tajā pašā laikā bankas “Nord/LB Latvija” makroekonomiskās analīzes grupas
speciāliste Olga Ertuganova norāda, ka Latvija nav vienīgā valsts ar augstu
inflāciju, turklāt arī vairākas ES dalībvalstis neizpilda Māstrihtas fiskālos
kritērijus. Tas, viņasprāt, ļauj cerēt, ka Māstrihtas kritēriji varētu tikt
pārskatīti.
Šādu varbūtību pieļauj arī I.Kuzņecovs, norādot, ka pašlaik aprēķini balstās
uz eiras zonas valstīm ar viszemāko inflāciju (aptuveni 0%), ko lielākajai daļai
valstu, kas gatavojas ieviest eiru, ir faktiski neiespējami nodrošināt. Vienlaikus
viņš uzskata, ka neliela kavēšanās ar eiras ieviešanu (piemēram, uz gadu) mūsu
valsts makroekonomiskos rādītājus būtiski neietekmēs. Tomēr daudz lielāka
aizkavēšanās varētu negatīvi iespaidot investīciju klimatu Latvijā, jo eiras
ieviešana kaimiņvalstīs veicinātu to kredītreitingu pieaugumu, procentu likmju
samazināšanos un straujāku ekonomisko izaugsmi.
Gita Kronberga, “LV”