
Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Cik to mazo “skurstenīšu” mums ir?
Tautas skaitīšanā to nesaskaitīja. Tādēļ jāizlīdzas ar
Latvijas CSP kopā ar medicīnas darbiniekiem 2003.gadā veikto Latvijas iedzīvotāju
veselības aptauju rezultātiem. Tā kā aptaujas programma bija ļoti plaša, tā bija
jāorganizē kā izlase. Taču tika nodrošināta vajadzīgā reprezentativitāte un
izdarīts zinātniski pamatots vispārinātā iedzīvotāju skaita aprēķins dažādās
grupās. Kopējais respondentu skaits bija 6837 vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Kāpēc atkal vecuma barjeras? Nāk prātā kāds labi kopts, veselīgs un augstā
krēslā nosēdināts politiķis, kurš pirms kāda mēneša, pamatojot vienas Kurzemes
slimnīcas slēgšanu, teica apmēram tā: “Tur ārstējas tikai par 74 gadiem vecāki
pensionāri ar hroniskām slimībām, kuras izārstēt tāpat nav iespējams. Kāpēc
darīt darbu, ja zināms, ka rezultātu nebūs?” Vai skaistums un vara vienmēr rada
cietsirdību, tas nav šā raksta temats.
Un tā Latvijā pašreiz ir 694 546 aktīvo “skurstenīšu”, kuri sāk smirdēt vismaz
reizi dienā, bet daži pat vairāk nekā 25 reizes. Ja pieskaita arī tos, kas
smēķēšanu atmetuši (lai nu tā būtu!), tad vispārinātais smēķētāju skaits
noteikts tuvu miljonam – 979 813. Tā kā šādos jautājumos vienmēr daži uzskata par
lietderīgāku atbildi “uzlabot”, tad par miljonu varam būt samērā droši. Kaut vai
tādēļ, ka nav taču pieskaitīti jaunāki par 15 gadiem.
Kā rāda citi pētījumi, daudzi vecāki uzskata, ka bērni jau no mazotnes jāradina pie
patstāvības. Un to var izdarīt, dodot kabatas naudu. Nebūtu jau slikti, ja tā aizietu
par bulciņām, jogurtu, kādu zīmuli vai blociņu. Cik bērnībā veselīga ir kokakola,
tas jau ir diskutējams jautājums. Bet “patstāvīgi” nopirkta cigarešu paciņa
liecina tikai par priekšlaicīgu patstāvību. Tad ir viens, divi soļi līdz
“zālītei” un iedarbīgākām mantiņām. Ja nu tām kabatas naudas vairs nepietiek
...
Aktīvie aprēķināti, pasīvie – tikai apjaušami
Uz tiešu jautājumu “Vai Jūs pašlaik smēķējat?” 2003.gada
aptaujā pozitīvu atbildi deva 56,4% minētā vecuma vīriešu, 50,6% – katru dienu,
5,8% – reizēm. Skaiti, kā gribi, iznāk vairāk nekā puse (1.tabula). Vislielākais
smēķētāju īpatsvars starp vīriešiem ir 35–44 gadu vecumā, taču lieli procentu
skaitļi ir arī blakus esošajās vecuma grupās. Vienīgi pensijas vecumā smēķētāju
īpatsvars strauji samazinās. Vairs negaršo? Ticamāk, ka nav, par ko nopirkt. Arī
pirms 24 gadu vecuma jau vairāk nekā puse ir regulāri vai vismaz “protokola”
smēķētāji.
Nāk prātā “Zobgaļa kalendāri”, kur vecus vīrus vienmēr kariķēja ar pīpi
zobos. Kā tagad ir ar skolēnu kalendāriem? Vai tur nav aizmirsts pusaudzim kaut ko
iespraust zobos? Citādi viņš var sevi nepazīt.
Sieviešu smēķētāju īpatsvars ir daudz mazāks. Ja vien viņas šo “tikumu” nav
uzskatījušas par konfidenciālu. No uzrādītās vecuma grupas, pēc oficiāliem datiem,
smēķē apmēram katra ceturtā.
Pēc izsmēķēto cigarešu daudzuma modālais lielums ir 15–24 cigaretes dienā. Ja
paciņā ir 20, tad ar vienu nepietiek. Vairums sieviešu uzrāda 1–14 dienā.
Cik ir pasīvo smēķētāju, kas elpo aktīvo pīpmaņu dūmus, varam tikai apjaust. Kaut
gan daudzos darba kolektīvos to vairs nedara. Tikai lielie priekšnieki savos
apartamentos to var atļauties. Kas direktoram vai vēl augstākam ko aizrādīs? Arī
dažos dzīvojamos namos smēķētāji satiekas kāpņu telpās. Bet tas ir novērots
vairāk Rīgas centra namos. Vai tā ir arī priekšpilsētās un lauku viensētās –
tas turpmāko pētījumu uzdevums.
Vai jaunais vienmēr iemācās vajadzīgo
Jaunam smadzeņu gigabaiti vēl ir tukši. Raksti tur iekšā, ko
gribi. Var svešvalodas, var matemātiku, bet var arī netikumus.
Jaunākā vecuma grupa, par kuru mums ir dati, ir 15–24 gadi. Un no tiem smēķēšanu
iemācījušies jau 32% vīriešu līdz 14 gadu vecumam. Ne jau par pašu nopelnīto, bet
vecāku iedoto kabatas naudu. Lielāka vecuma grupās šo “viesību kultūru”
iemācās gan agrāk, gan vēlāk. Vienkārši gados vecākiem ir lielākas iespējas
izvēlēties, kad mācīties. Tomēr vīriešiem jau samērā maza ir varbūtība
iemīlēt pīpes dūmus pēc 20 gadu vecuma, ja tas nav izdarīts agrāk.
Tie, kas pašreiz ir tā sauktajā pirmspensijas vecumā, savā laikā gan šo “skolu”
ir atlikuši mūža vidum vai pat otrajai pusei.
Diezgan līdzīgs stāvoklis ir ar sievietēm, tikai viņām griba kļūt modernām nāk
kādus gadus vēlāk. No jaunākās vecuma grupas, par kuru mums ir ziņas, 72%
smēķētāju dūmus iemīlējušas 15–18 gadu vecumā.
Kas veicina tieksmi, kas kavē?
Minētajā pētījumā uz šiem jautājumiem nav daudz atbilžu, jo
kombinētiem grupējumiem izlase bieži bijusi par mazu. Bez tam var domāt, ka viss
iegūto datu apjoms vēl nav izstrādāts.
Diezgan droši redzams, ka kavējošs faktors ir saprāts, kuru veicina izglītība. Ja no
vīriešiem ar augstāko izglītību smēķētāju ir 32,4%, tad vidējā izglītība
prātu vēl nedod (55%), sievietēm attiecīgi 12,4% un 19,6%.
Prof. Dr.med. Ģirts Briģis, kurš rakstījis analīzi minētās aptaujas
rezultātu datu krājumam (“2003.gada Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma
rezultāti”, R.: CSP, 2004. – 187 lpp.) ar zināmu optimismu, vismaz zemtekstā, runā
par smēķēšanas atmešanu. Tomēr mi
Tā laimīgākā un apdraudētākā grupa…
…ir jaunatne. Dažās lielākajās Latvijas augstskolās ir ierīkoti
speciāli “pīpūži”(oficiāli – telpas smēķētājiem). Un tagad students “ar
skursteni” gaiteņos un vestibilos tiešām ir retums. Kā ir “zemākajās” skolās?
Teic, ka nūjai vienmēr esot divi gali. Bērniem tabakas preces pārdot nav atļauts.
Bet, ja viņiem ir kabatas nauda, var laikus iepazīties ar tādām ekonomikas
kategorijām kā starpnieks, komisijas nauda, norēķins naudā un natūrā, parādu
piedzīšana utt.
Tirgus ekonomikas pamati tiek apgūti jau pamatskolā un vidusskolā. Var iet tieši uz
ekonomikas maģistrantūru.
Un tā mazais Jānītis ar kabatas naudu makā un “Marlboro” lūpu kaktiņā soļo uz
skolu. Jūtas kā pieaudzis cilvēks, kas iet uz banku. Sevišķi, ja izdodas vienā
paņēmienā izpūst vairākus zilpelēkus lokus.
Skolotāja jau kaut ko stāstīja par plaušu vēzi, bet tas draud tālā vecumā.
Pagaidām tas ir aiz trejdeviņām autostrādēm. Gan jau līdz tam zinātnieki ko
izgudros. Nauda Jānītim būs, un viņš nopirks. Galvenais ir, lai par naudu varētu
nopirkt visu.
Dr.oec. Inta Ciemiņa,
Dr.habil.oec. Oļģerts Krastiņš
1.tabula
Vai Jūs pašlaik smēķējat (cigaretes, cigārus, pīpi), %
Dzimuma
|
Jā,
|
no tiem vidēji dienā* |
Jā, reizēm |
Nesmēķēju |
||
1–14 |
15–24 |
25 un vairāk |
||||
Vīrieši 15–24 |
41,7 |
28,4 |
12,7 |
0,7 |
9,7 |
48,6 |
25–34 |
57,2 |
21,3 |
32,9 |
3,1 |
5,3 |
37,5 |
35–44 |
63,7 |
23,1 |
33,4 |
7,2 |
6,0 |
30,3 |
45–54 |
55,1 |
16,4 |
31,3 |
7,4 |
5,2 |
39,7 |
55–64 |
46,1 |
15,7 |
24,4 |
5,9 |
3,2 |
50,7 |
65–74 |
29,5 |
14,4 |
13,6 |
1,5 |
3,1 |
67,4 |
Vidēji |
50,6 |
21,2 |
25,1 |
4,3 |
5,8 |
43,6 |
Sievietes 15–24 |
18,0 |
16,2 |
1,8 |
– |
10,2 |
71,8 |
25–34 |
22,3 |
17.8 |
4,3 |
0,2 |
8,8 |
68,9 |
35–44 |
25,1 |
19,8 |
4,9 |
0,4 |
7,2 |
67,7 |
45–54 |
19,7 |
14,4 |
5,0 |
0,3 |
4,2 |
76,1 |
55–64 |
10,4 |
7,3 |
2,8 |
0,3 |
1,1 |
88,5 |
65–74 |
3,9 |
3,2 |
0,7 |
– |
0,8 |
95,3 |
Vidēji |
17,0 |
13,6 |
3,2 |
0,2 |
5,6 |
77,4 |
Vidēji abi dzimumi |
32,7 |
17,6 |
13,1 |
2,0 |
5,7 |
61,6 |
*) Šie procentu skaitļi kopējā simtā neietilpst, bet to summa veido pirmās ailes skaitli (autora aprēķins).
Datu pamatavots: “2003.gada Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti”. – R.: CSP, 2004. – 149.lpp.
2.tabula
Kad Jūs sākāt smēķēt, %
Dzimums
un |
Kādā vecumā sākāt smēķēt (gadi) |
|||
līdz 14 gadiem |
15–18 gadu vecumā |
19–21 gada vecumā |
pēc 21 gada vecuma |
|
Vīrieši 15–24 |
31,7 |
59,8 |
8,1 |
0,4 |
25–34 |
9,4 |
65,2 |
19,0 |
6,4 |
35–44 |
11,1 |
47,7 |
24,6 |
16,6 |
45–54 |
9,4 |
40,9 |
29,3 |
20,4 |
55–64 |
11,8 |
39,2 |
22,4 |
26,6 |
65–74 |
14,0 |
34,5 |
27,9 |
23,6 |
Vidēji |
14,6 |
49,8 |
21,3 |
14,3 |
Sievietes 15–24 |
14,2 |
71,7 |
11,5 |
2,6 |
25–34 |
3,2 |
46,7 |
29,4 |
20,7 |
35–44 |
2,8 |
28,0 |
27,3 |
41,9 |
45–54 |
0,5 |
20,3 |
27,4 |
51,8 |
55–64 |
– |
8,8 |
21,1 |
70,1 |
65–74 |
1,6 |
10,2 |
15,5 |
72,7 |
Vidēji |
4,9 |
38,9 |
23,2 |
33,0 |
Vidēji abi dzimumi |
11,4 |
46,1 |
21,9 |
20,6 |
Datu avots: “2003.gada Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti”. – R.: CSP, 2004. – 150.lpp.