
Izvērtē nekustamā īpašuma izsoļu sākumcenas
Augstākā tiesa (AT) secinājusi, ka nav vienotas apgabaltiesu prakses nekustamā īpašuma izsoles aktu apstiprināšanā.Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Apgabaltiesu praksi par nekustamā īpašuma izsoles aktu
apstiprināšanu apkopojusi AT Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa un
Civillietu tiesu palāta, informē AT preses sekretāra pienākumu izpildītājs Gatis
Bārdiņš.
Apkopojumā aplūkota izsoles sākumcenas noteikšana, zemesgrāmatā ierakstīto parādu
un apgrūtinājumu dzēšana, kā arī nekustamā īpašuma vērtības noteikšana,
izpildot tiesas spriedumu. Izmantotas 156 pērnā gada pirmajā pusgadā izskatītās
lietas.
Kā norāda G.Bārdiņš, pētījumā ir atzīts: tiesu izpildītāji dažādi tulko
Civilprocesa likuma noteikumus par izsoles sākumcenas noteikšanu. Trūkst arī vienotas
prakses nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas noteikšanā, kad izsole notiek
uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas procesa ietvaros. Vienotas
nostājas nav saistībā ar zemesgrāmatā ierakstīto parādu un apgrūtinājumu
dzēšanu.
Pētījumā ir ietverti ieteikumi likumu vienveidīgai piemērošanai. Piemēram, pētot
nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu, apkopojuma autori pievērsušies Civilprocesa
likuma 604.panta izpratnei. Minētajā pantā noteikts, ka par nekustamā īpašuma
vērtību norādāma zemesgrāmatā ierakstītā vērtība. Apkopojuma autori norāda, ka
ar “zemesgrāmatā ierakstīto vērtību” jāsaprot nekustamā īpašuma tirgus, nevis
praksē bieži izmantotā kadastrālā vērtība. Lai nodrošinātu vienotu likumu
piemērošanu, ir nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un likumā par uzņēmumu
un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. AT lūgusi tieslietu ministri apsvērt iespēju
sagatavot attiecīgus likumu grozījumus.
“LV” informācija