Piedaloties konferencē “Zināšanu izmantošana konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai Latvijā” 3. maijā
Starptautiskās konferences
“Zināšanu izmantošana konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai
Latvijā” laikā EK viceprezidents Ginters Ferhoigens uzsvēra – ja
ES dalībvalstis ar vislielāko nopietnību pievērsīsies Lisabonas
stratēģijā ietvertajiem principiem par konkurētspējas
palielināšanu, Eiropas kontinents līdz 2010.gadam būs panācis
būtisku pagriezienu, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju.
G.Ferhoigens arī uzsvēra, ka Latvijas ieguldījums šajā darbā būs
ļoti nepieciešams un svarīgs. Viņš uzsvēra, ka zināšanas,
inovācijas un spēja sasniegt augstāko rezultātu ir būtiskākie
priekšnoteikumi, kas virzīs Eiropu konkurētspējas
paaugstināšanā.
G.Ferhoigens sacīja, ka ar gandarījumu uzrunā Latvijas auditoriju
pirmajā gadadienā kopš Latvijas dalības ES, 15.gadadienā kopš
valsts neatkarības atjaunošanas, 50.gadadienā kopš Eiropas
integrācijas sākuma, 60 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām.
“Visiem šiem datumiem ir kaut kas kopīgs, tas saistīts ar lielāko
politisko projektu – vienotās Eiropas projektu. ES paplašināšanās
bija un ir veiksme ne tikai jaunajām ES valstīm, bet gan visai
Eiropai kopumā, šobrīd politiskā stabilitāte, demokrātija, likuma
vara ir iedibināta un neatgriezeniska starp Baltijas un Melno
jūru, ekonomiskā ziņā šajā reģionā ir sasniegts tiešām augsts
izaugsmes līmenis. Esmu arī vienmēr sacījis, ka līdz ar jauno
valstu un īpaši Baltijas valstu uzņemšanu Eiropa ir arī kultūras
ziņā bagātinājusies, tāpēc esmu pārliecināts – Eiropas kolektīvā
atmiņa mainīsies. Pirms PSRS sabrukuma mēs bijām koncentrējušies
uz savu vēsturi, tad netika pievērsta uzmanība tiem, kas atradās
aiz dzelzs priekškara. Tagad jāsaprot, ka tā ir visa mūsu kopējā
vēsture, un ir būtiski, lai gan ES, gan ārpus tās atzītu, ka
dažām valstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm, Otrā pasaules kara
beigas nozīmēja jaunu apspiestību un dzīvi zem diktatorisma. Tas
ir jāatzīst, lai veidotu vislabākās attiecības ar kaimiņiem, tajā
skaitā ar Krieviju, un attiecības starp Baltijas valstīm un
Krieviju, ES un Krieviju nevar tikt šķirtas. Esmu dziļi
pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk mums būs kopīgs skats un
sapratne, kā arī stratēģisks nākotnes redzējums.”
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka valstī ar nelieliem resursiem
stratēģiskai domāšanai ir vēl lielāka nozīme, jo “mums ir jādomā
gudrāk, jārīkojas efektīvāk un divkārt ātrāk, lai izturētu
konkurenci. (..) Katrai nopietnai valstij ir jāplāno tālākā
nākotne, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Ir nepieciešama
stratēģija, kuras iedzīvināšanai ir paredzēti konkrēti mehānismi
un to atgriezeniskās saites kontrole.
Konferences mērķis bija veicināt politiķu un ekspertu diskusiju
par zinātņietilpīgas ekonomikas attīstību, kas veicinātu Latvijas
un ES kopīgo konkurētspēju. Latvijā ir sācies darbs pie Nacionālā
attīstības plāna, kura izstrādē piedalās arī Stratēģiskās
analīzes komisija. Politiķu un ekspertu uzmanības pievēršana
valsts attīstības prioritātēm un problēmām dokumenta tapšanas
gaitā ir svarīga gan no dokumenta kvalitātes uzlabošanas, gan no
sabiedrības līdzdalības aspekta. Konkurētspējas jautājums ir
īpaši nozīmīgs, jo Latvija sākusi iesaistīties ES par prioritāti
izvirzītās Lisabonas stratēģijas ieviešanā. Pasākuma laikā tika
prezentēts Latvijas attīstības projekts, kas kopā ar komisijas
gatavoto dokumentu par prioritātēm zinātnes nozarē kalpotu kā
pamatojums politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā.
Valsts prezidenta preses dienests