Solis tuvāk eiras zonai

Aizvadītajā nedēļā beidzot notika ilgi gaidītais – mūsu valsts nacionālā valūta lats tika iekļauta valūtas kursa mehānismā II (VKM II), nosakot, ka Latvijas lata centrālais kurss pret vienu eiru ir 0,702804 lati, bet pieļaujamās svārstību robežas būs plus vai mīnus 15%.

VKM II ir daudzpusējs līgums, kura mērķis ir veicināt valūtas kursa stabilitāti un koordināciju Eiropā, skaidro finanšu ministra padomnieks Modris Sprudzāns. Iestāšanās VKM II Latvijai nepieciešama, lai tā kļūtu par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībnieci un ieviestu eiru. Atrodoties VKM II, valstij, kas gatavojas eiras ieviešanai, ir jānodrošina šī kursa stabilitāte un jāizpilda vairāki ekonomiskie nosacījumi jeb Māstrihtas kritēriji, tai skaitā zema inflācija, procentu likmes, budžeta deficīts, valdības parāds.
Pēc iestāšanās VKM II Latvijas monetārajai sistēmai tā ietvaros būs jādarbojas vismaz divus gadus, taču šā perioda ilgums ir atkarīgs no Māstrihtas kritēriju izpildes.

Pagaidām esam starpposmā

Komentējot uzņemšanu VKM II, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pauž gandarījumu, ka 2003.gadā valdības un Latvijas centrālās bankas aizsāktais darbs vainagojies ar pozitīvu rezultātu un 29.aprīlī Latvija iekļauta VKM II, kas uzskatāms par starpposmu pirms pilnīgas pievienošanās eiras zonai. Ministrs norāda, ka ir veicies gan ar budžeta veidošanu, gan ārējā parāda samazināšanu. Lai gan visas problēmas vēl nav atrisinātas un uz tām ir norādījuši arī Eiropas Komisijas eksperti, Finanšu ministrija, valdība kopumā un Latvijas centrālā banka ir paveikušas lielu darbu mūsu tālākā virzībā uz eiras zonu, uzsver ministrs.
Arī Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka ir noslēdzies zīmīgs posms Latvijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Monetārajā savienībā. Pēc LB prezidenta domām, Latvija eirai ir pievienojusies ļoti veiksmīgi un šā procesa sekmīgais iznākums nule apstiprināts Eiropas Komisijā. Lata kurss pret eiru atbilst Latvijas pašreizējās ekonomiskās attīstības nepieciešamībai un vajadzībām. Viņaprāt, lata piesaiste eirai ir bijusi savlaicīga un veiksmīga. EK un Eiropas Centrālā banka četrus mēnešus varēja vērot, kā notiek šā kursa piesaiste. Nekādas kursa svārstības no LB centrālā paritātes kursa nenotika, ja neskaita svārstības plus vai mīnus viena procenta robežās. Pēc jaunākajiem statistikas datiem, 65% Latvijas iedzīvotāju savā dzīvē nav jutuši nekādas pārmaiņas pēc lata piesaistes eirai, turklāt 70% uzņēmēju lata piesaisti eirai vērtē kā veiksmīgu.

Eiras ieviešana paredzētajā laikā joprojām reāla

Pēdējā laikā izskanējušas bažas, ka augstais inflācijas līmenis varētu apdraudēt Latvijas pieviešanos eiraszonai, kā plānots, 2008.gada 1.janvārī. O.Spurdziņš norāda, ka gan valdības, gan LB rokās ir dažādi instrumenti inflācijas iegrožošanai. Valdības galvenais instruments esot budžets un tā deficīta ierobežošana. Rīcības gatavībā esot arī tāds instruments kā kredītu nodoklis, bet ir jābūt stingrai pārliecībai par to, kad būs īstais brīdis šo nodokli piemērot. Gan FM, gan LB vadību uztrauc a/s “Latvijas gāze” paziņojums par vēlmi paaugstināt gāzes tarifus, kas būtiski ietekmēs tautsaimniecību un veicinās inflācijas kāpumu. Tomēr O.Spurdziņš pauž pārliecību, ka mūsu valsts pievienošanās eiras zonai 2008.gada 1.janvārī, kā iepriekš paredzēts, ir pilnīgi reāla.
Vaicāts, vai Latvijas valdība varētu veicināt Eiropā aizsākto diskusiju par to, ka Māstrihtas kritērijus vajadzētu pārskatīt atbilstoši reālajai situācijai un padarīt elastīgāku, O.Spurdziņš uzsver, ka pašlaik Eiropā tam nav pienācis īstais brīdis, jo ir jāiztur konkurence ar citiem pasaules reģioniem – Ameriku, Āziju, kas strauji attīstās. Šie kritēriji ir jāievēro gan Francijai, gan Vācijai, gan citām ES dalībvalstīm, un šo valstu finanšu ministri ir vienisprātis, ka Māstrihtas kritēriju nosacījumi nav jāmīkstina, jo šāda liberalizācija nāktu tikai par sliktu Eiropas kopējai ekonomiskajai attīstībai.
Jautāts, kas notiks, ja 2008.gadā nespēsim ieviest eiru, I.Rimšēvičs bilst, ka šobrīd ir pāragri runāt par šādu iespēju un pašlaik šis termiņš šķiet reāls. Protams, būtu žēl, ja tas neizdotos, viņš atzīst, lai gan, piemēram, tāda valsts kā Dānija VKM II ir jau desmit gadus.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv