
Par gruntsūdeņu aizsardzību, ievērojot atšķirības dalībvalstīs
Procedūra:
koplēmums, pirmais lasījums
Debates: 2005.gada 28.aprīlī
Balsojums: 2005.gada 28.aprīlī
Eiropas Parlaments 28.aprīlī atbalstīja Komisijas pozīciju Eiropas
Savienības gruntsūdeņu aizsardzībā pret piesārņojumu – bīstamo vielu saraksti un
to pieļaujamie līmeņi katrai dalībvalstij jānosaka patstāvīgi. Pēc karstām
debatēm galvenokārt par to, vai dalībvalstīm uzliktie pienākumi jāpadara stingrāki,
Parlaments Kristas Klasas (Vācija) ziņojumu pieņēma bez būtiskiem grozījumiem, lai
gan to kopskaits šim likumprojektam bija 213.
Pašlaik ir spēkā vairākas direktīvas, kas vēršas pret iespējamajiem piesārņojuma
avotiem – nitrātiem, pesticīdiem un biocīdiem, nosakot vienādas normas visā Eiropas
Savienībā (50 mg/l nitrātiem, 0,1 m?/l pesticīdu aktīvajām sastāvdaļām). Jaunās
direktīvas projekts par gruntsūdeņiem šos divus standartus pārņem, bet ļauj
dalībvalstīm pašām noteikt citas bīstamās vielas un noteikt to pieļaujamos
līmeņus.
Šāda rīcības brīvība dalībvalstīs ir vajadzīga tāpēc, ka dažādos reģionos un
pat viena neliela reģiona līmenī augsnes sastāvs var būt daudzveidīgs, tāpēc nevar
prasīt, lai, piemēram, Latvijas un Itālijas gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs būtu
vienāds – šo viedokli aizstāvēja galvenokārt Eiropas Demokrātu grupas, Eiropas
Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un atsevišķi Sociāldemokrātu grupas
pārstāvji. Savukārt šīs pieejas pretinieki (galvenokārt Sociāldemokrātu grupa un
Zaļo kreiso spēku grupa) iebilda, ka šāda brīvība var novest pie pārāk lielām
atšķirībām augsnes kvalitātē, pie vides dempinga un negodīgas konkurences uz
gruntsūdeņu tīrības rēķina.
Noteikumi par gruntsūdeņu aizsardzību Eiropā ir spēkā jau kopš 1980.gada
(Direktīva 80/68/EEC par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu
piesārņojumu), bet to atcels 2013.gadā, lai aizstātu ar 2000.gadā pieņemto
vispārējo direktīvu par ūdens kvalitāti un direktīvas projektu, ko deputāti
pieņēma 28.aprīlī.