Par gruntsūdeņu aizsardzību, ievērojot atšķirības dalībvalstīs

Procedūra:
koplēmums, pirmais lasījums
Debates: 2005.gada 28.aprīlī
Balsojums: 2005.gada 28.aprīlī

Eiropas Parlaments 28.aprīlī atbalstīja Komisijas pozīciju Eiropas Savienības gruntsūdeņu aizsardzībā pret piesārņojumu – bīstamo vielu saraksti un to pieļaujamie līmeņi katrai dalībvalstij jānosaka patstāvīgi. Pēc karstām debatēm galvenokārt par to, vai dalībvalstīm uzliktie pienākumi jāpadara stingrāki, Parlaments Kristas Klasas (Vācija) ziņojumu pieņēma bez būtiskiem grozījumiem, lai gan to kopskaits šim likumprojektam bija 213.
Pašlaik ir spēkā vairākas direktīvas, kas vēršas pret iespējamajiem piesārņojuma avotiem – nitrātiem, pesticīdiem un biocīdiem, nosakot vienādas normas visā Eiropas Savienībā (50 mg/l nitrātiem, 0,1 m?/l pesticīdu aktīvajām sastāvdaļām). Jaunās direktīvas projekts par gruntsūdeņiem šos divus standartus pārņem, bet ļauj dalībvalstīm pašām noteikt citas bīstamās vielas un noteikt to pieļaujamos līmeņus.
Šāda rīcības brīvība dalībvalstīs ir vajadzīga tāpēc, ka dažādos reģionos un pat viena neliela reģiona līmenī augsnes sastāvs var būt daudzveidīgs, tāpēc nevar prasīt, lai, piemēram, Latvijas un Itālijas gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs būtu vienāds – šo viedokli aizstāvēja galvenokārt Eiropas Demokrātu grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un atsevišķi Sociāldemokrātu grupas pārstāvji. Savukārt šīs pieejas pretinieki (galvenokārt Sociāldemokrātu grupa un Zaļo kreiso spēku grupa) iebilda, ka šāda brīvība var novest pie pārāk lielām atšķirībām augsnes kvalitātē, pie vides dempinga un negodīgas konkurences uz gruntsūdeņu tīrības rēķina.
Noteikumi par gruntsūdeņu aizsardzību Eiropā ir spēkā jau kopš 1980.gada (Direktīva 80/68/EEC par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu), bet to atcels 2013.gadā, lai aizstātu ar 2000.gadā pieņemto vispārējo direktīvu par ūdens kvalitāti un direktīvas projektu, ko deputāti pieņēma 28.aprīlī.