
Nezinātājam var likties, ka veikt nepieciešamos aprēķinus ir vienkārši: jāliek lietā attiecīgā informācija, datoru programmas, un elektroniskais rēķinātājs bez grūtībām izdos rezultātu. Būtībā viss ir daudzkārt sarežģītāks, jo jāsaņem salīdzināms IKP lielums pa valstīm un reģioniem. Ja, lēšot IKP nacionālajā valūtā, pārrēķināsim tikai pēc valūtu oficiālā kursa, gūsim viltus ainu. Jānosaka pietiekami reāla valūtu pirktspēja, kas ir sarežģīts uzdevums.
“Eurostat” aprēķini
Pagaidām gūti rezultāti vēl tikai par 2002.gadu. “Eurostat” 15 ES dalībvalstis un 10 kandidātvalstis iedalīja 254 reģionos. Lai gūtu tiešām salīdzinošus datus, tika lēsts ar īpašu mākslīgu aprēķina naudu PPS, kas izslēdz valūtu kursu ietekmi un dod iespēju noskaidrot patieso un salīdzināmo naudas pirktspēju. Nepieciešams arī pietiekami pilnīgs vienots preču, t.sk. pakalpojumu grozs, kas spēj pārstāvēt IKP (jaunradīto vērtīgumu) kādā valstī (reģionā). Pārvarot daudzas metodoloģiskās grūtības, tika gūti rezultāti, kas ļauj ar noteiktu precizitāti salīdzināt izpētes objektiem IKP uz vienu iedzīvotāju. Kādi ir šie rezultāti?Bagātie un nabadzīgie Eiropas Savienībā
Izrādās, ka visbagātākais reģions pēc izvēlētā rādītāja ir Londonas reģions, kur IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 315% no ES reģionu vidējā līmeņa. Otro vietu visbagātāko vidū ieņem Briseles reģions ar 234% no ES vidējā līmeņa. Trešajā vietā ir Luksemburgas valsts, kur IKP uz vienu iedzīvotāju nedaudz atpaliek no Briseles reģiona, sasniedzot 213% no ES vidējā līmeņa.Pretējā polā ir nabadzīgākie reģioni. Visnabadzīgākais starp 254 ES reģioniem ir Polijas Ļubļinas vojevodiste ar IKP uz vienu iedzīvotāju tikai 32% no ES vidējā līmeņa. Pēc “Eurostat” aprēķiniem, Polijā atrodas pieci visnabadzīgākie Eiropas Savienības reģioni.
Kāda vieta “Eurostat” lēstajā skalā ir Latvijai? Ar 39% no ES vidējā Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju 2002.gadā ieņēma desmito nabadzīgākā reģiona vietu. Arī Lietuva un Igaunija tika atzītas par ES nabadzīgiem reģioniem, tomēr IKP uz vienu iedzīvotāju mūsu kaimiņvalstīs sasniedzis augstāku pakāpi: Lietuvā 42,4%, Igaunijā 46,6% no Eiropas Savienības reģionu vidējā līmeņa.
Ja Latviju tālāk iedalītu reģionos, tad Rīgas reģionam būtu labāks rezultāts, bet Latgale noslīdētu vēl zemākā līmenī nekā vidēji Latvijā.
Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā reģionu diferenciācija pēc “Eurostat” lēstiem rezultātiem ir ievērojama: bagātākais reģions ir ar gandrīz desmit reižu lielāku IKP uz vienu iedzīvotāju nekā nabadzīgākajā reģionā.
2002.gada konkrētie skaitļi jau novecojuši. 2003.gadā Latvijas IKP pieauga par 7,5%, 2004.gadā – par 8,5%, divos gados – par 16,6%. Vienlaikus par 1,1% samazinājās iedzīvotāju skaits. ES-15 IKP šajos divos gados palielinājās par 3,7% jeb 4,5 reizes lēnāk nekā Latvijas IKP. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pašlaik līdzinās 45% no ES-15 vidējā līmeņa.
Kādi uzdevumi izvirzīti Latvijas ekonomikas tālākajai attīstībai?
Kā Latvija sasniegs veco Eiropu
Tautsaimniecības vienotā stratēģijā, ko 2004.gada augustā akceptēja Latvijas Ministru kabinets, noteikta valsts politika stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, sasaistot vienotā sistēmā ilgtermiņa mērķus un prioritātes (10–30 gadiem) ar vidēja termiņa (5–10 gadiem) un īstermiņa (1–3 gadiem) mērķiem un pasākumiem. Attīstības soļus un nepieciešamos nosacījumus Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanai rāda 1.tabula.1.tabulā nosacījumi, lai sasniegtu augstāko līmeni IKP uz vienu iedzīvotāju, raksturoti visai skopi. Runa ir tikai par nodarbinātības kāpumu un bezdarba mazināšanos. Patiesībā Tautsaimniecības vienotā stratēģija satur vairāk nekā 60 rezultatīvu rādītāju, kuri nozaru griezumā sasniedzami noteiktā periodā. Risinot Latvijas ekonomikas tuvināšanas problēmu ES vidējam līmenim, nav jādomā, ka tas attiecas vienīgi uz ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kāpinājumu; harmoniski jāattīsta viss, kas saistīts ar dzīves kvalitāti sociālajā, vides aizsardzības jomā. Lai sekmīgi īstenotu Tautsaimniecības vienoto stratēģiju, mērķtiecīgi jāsekmē tirgus integrācija, inovācijas un pētniecība, jāiesaistās Eiropas Monetārajā savienībā, pārejot uz eiru.
Cik daudzpusīgi un reizē sarežģīti ir veicamie uzdevumi, rāda 2.tabula.
Galvenā problēma ir tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšana, kas veicama kopsolī ar efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšanu. Atbildīgs uzdevums ir pārvarēt iedzīvotāju daļas nabadzību, mazināt sociāli ekonomiskās atšķirības.
Panākumi konverģences (tuvināšanas) procesā līdz Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim kļūs realitāte vienīgi tad, ja tiks radīti labvēlīgi nosacījumi uzņēmējdarbībai un ekonomikas funkcionēšanai ikvienā tautsaimniecības nozarē.
Georgs Lībermanis,
LU dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais
zinātnieks
1.tabula
Tautsaimniecības vienotās stratēģijas galvenie mērķi
| Rādītāji | Pašreizējais līmenis |
Mērķis |
|||||
Latvijā |
ES-15 vidējais |
||||||
rādītājs |
gads |
rādītājs |
gads |
Īstermiņā |
Vidējā
termiņā |
Ilgtermiņā |
|
IKP uz vienu
iedzīvotāju |
38,0* |
2003 |
100 |
2003 |
45 |
62 |
100 |
Ikgadējie IKP |
7,3 |
2001–2003 |
1,1 |
2001–2003 |
8,0 |
8,0 (vidēji |
5,0 (vidēji |
Nodarbinātības līmenis (%) |
61,8 |
2002 |
64,3 |
2001 |
62 |
65 |
70 |
Darba
meklētāju īpatsvars |
10,7 |
2003 |
8,0 |
2002 |
10 |
7 |
4 |
* šie dati nesakrīt ar “Eurostat” pēdējiem aprēķiniem
2.tabulaTautsaimniecības vienotās stratēģijas makroekonomiskās stabilitātes mērķi
| Rādītāji | Pašreizējais līmenis |
Mērķis |
|||||
Latvijā |
ES-15 vidējais |
||||||
rādītājs |
gads |
rādītājs |
gads |
Īstermiņā |
Vidējā
termiņā |
Ilgtermiņā |
|
Kopbudžeta
fiskālais saldo |
–2,3 |
2002 |
–1,9 |
2002 |
–2,0 |
atbilst Māstrihtas kritērijiem |
|
Maksājumu
bilances tekošā |
–6,7 |
2002 |
0,5 |
2002 |
–8,0 |
–5,0 |
0 |
Inflācija
(harmonizētā PCI |
2,0 |
2002 |
2,1 |
2002 |
5,5 |
atbilst Māstrihtas kritērijiem |
|
Valsts parāds
– valsts |
13,3 |
2002 |
62,5 |
2002 |
15,5 |
atbilst Māstrihtas kritērijiem |
|