Praktiskās estētikas skolai 30 gadi

Mākslinieciskās jaunrades centra Praktiskās estētikas skolas kolektīvs 30 gadu jubilejas reizē Foto: Ilze Gurtlava

Tā aprīļa pēcpusdiena VEF pils daudzajās zālēs aizritēja kā sirsnīgs nebeidzams koncerts, kura tik atšķirīgos numurus kopā saauda domas un atceres par šīs neordinārās skolas likteņiem un panākumiem.

Pirms 30 gadiem dibinātais Rīgas Proletāriešu rajona pionieru nams un tā direktore Olga Freimane izvēlējās savu ceļu attīstībai – kļūt par Praktiskās estētikas skolu.
Tagad skolā strādā gandrīz 60 visdažādāko mākslas žanru un izglītības virzienu skolotāju, ar to ilgstoši sadarbojas daudzu skolu vadība, darbu vada neliels administratīvi saimnieciskais personāls.
Bet bērnu ir daudz – jau gandrīz trīs tūkstoši. Un viņi ir dažādi ne tikai pēc vecuma, bet arī pēc savām interesēm un aizrautībām.
Skola par pašu galveno uzskata darbību ar pirmsskolniekiem. Varbūt vislabāk to izteic vārds – Burtiņa skola. Pirmais burtiņš uz papīra, pirmais dzimtajā valodā, pirmais svešvalodā, pirmais mūzikā, pirmais dejā, pirmais cilvēcisko attiecību izpratnē.
Viņu mājas, viņu “namiņš” joprojām stāv turpat, Antonijas ielā, bet daudzi ceļi to sasaista ar visu Rīgu.
Tā nu iegājies, ka Rīgas skolu bērni tiek slavēti par labu dziedāšanu koros, labi dejotām tautiskajām dejām, labu zīmētprasmi, iemaņām keramikā, trauku apgleznošanā, rokdarbos un citām daudzmaz aprastām lietām.
Praktiskās estētikas skola ar katru gadu paplašina savu piedāvājumu, atsedzot rīdzinieciskuma iekšējās rezerves un bagātības.
Nosaukšu vien dažas – klubs “Senā Rīga”, kas māca izzināt galvaspilsētu. Tradicionālais “tautiņdejošanas prieks” papildināts ar sešiem citiem atšķirīgiem dejas žanriem – te popmūzikas deju “Mix”, klasiskais “Rondo”, dejas teātris “Grande”, sporta un balles dejas utt. Nav brīnums, ka Praktiskās estētikas skola pērn sadūšojās rīkot 1. starptautisko “Dejas forumu Rīga 2004”, kas rādīja tieši netradicionālās dejas lielās iespējas un krāsas. Šogad novembrī gaidāms nākamais starptautiskais “Dejas forums”.
Šogad skolas mācību karti papildināja festivāls bērniem ar īpašām vajadzībām (vājdzirdīgajiem, neredzīgajiem), bija aizkustinoši redzēt, ka viņi šajā jubilejas norisē jutās gaidīti un savējie. Ne viens vien priekšnesums un apsveikums nesa īpašu dvēseliskuma dzirksti – kā bērnu dziedošais orķestrītis ar “Mākonīšiem un mākonītēm”, Ebreju vidusskolas apsveikumā izstāstītā senā līdzība par maizes koka stādīšanu, lai gan tas augļus nesīs, kad paša stādītāja sen vairs nebūs...
Izstāde pils foajē aicināja ieskatīties un līdzpārdzīvot. Kā kamolā tinēja visu kopā turēja Baltā feja – skolas direktore visus šos 30 gadus – Olga Freimane. Apsveicēju sadāvinātos milzu kliņģerus un saldumus viņa atdāvināja bērniem, bet ziedu kalnus – viņu skolotājiem.
Varbūt drusciņ vecmodīgi, jūs sacīsit? Nu nē! Zāle un skatuve elpoja vienā ritmā. Zināja, ka šodien, rīt un parīt kopdarbs skaistuma vārdā turpināsies.

Materiālus sagatavojis Eriks Tivums