Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Desmit dejas dienas pavasarī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2005., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106747

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Praktiskās estētikas skolai 30 gadi

Vēl šajā numurā

26.04.2005., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Desmit dejas dienas pavasarī

X starptautiskais Baltijas baleta festivāls. 25. aprīlis – 11.maijs

BALETS4.PNG (116852 bytes)
9.starptautiskā Baltijas baleta festivāla atklāšanas koncerts Rīgas dzelzceļa stacijā 2004.gadā
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Jau desmito pavasari Rīgu un Latviju pāršalc starptautiskais Baltijas baleta festivāls, kura moto ir “No klasikas līdz avangardam”. Klasiskais un laikmetīgais balets kā serde, kurai līdzi kā krāšņas pāva spalvas stiepjas citu ar deju saistītu pasākumu šleife – izstādes, tikšanās, koncerti, konkursi utt.

Tradīcijas un negaidītā apvienojums

Ja svētkiem jau desmit gadu, var sākt runāt par tradīcijām, par zināmu rituālu. Tiem pieskaitāms gan festivāla atklāšanas hepenings Rīgas vārtos – dzelzceļa stacijā, kam speciālu pasāžu par Johana Štrausa “Pie zilās Donavas” tēmu gatavo LNO balets (27. aprīlī), gan reprezentatīvais galā koncerts operā, kas šoreiz pulcēs baleta zvaigznes no visas pasaules – ASV, Japānas, Dievidkorejas, Spānijas, protams, arī Baltijas valstīm. Jau devīto reizi šā pasākuma ģenerālsponsors ir Philip Morris, viens no vairāk nekā 50 sponsoriem, kas palīdz festivāla direkcijai īstenot tās vērienīgos nodomus. Baltijas baleta gaisotni atspoguļos fotomeistari izstādē Kongresu namā (no 28.aprīļa plkst.17) – viņiem ir ko stāstīt par dejas dzīves notikumiem Rīgā, Tartu, Tallinā, Viļņā, Klaipēdā un citur.
Pie pirmreizējiem pasākumiem, kurus sevi cienošs baletmīlis nu nekādi nedrīkstētu palaist garām, pieder Ņujorkas dejas kompānija “Battlevorks” (3.maijā Dailes teātrī) un viena no Francijas interesantākajām trupām – Lotringas balets (Ballet de Lorrain, 11.maijā plkst. 19 LNO). Pavisam negaidīta būs ķīniešu klasiskās operas trupas Hunan Kunqu parādīšanās festivāla afišā (7.maijā Lielajā ģildē).
Pirmreizējs vaibsts svētku panorāmā būs arī

BALETS100.PNG (80687 bytes)
Anna Priede un Artūrs Ēķis
Foto: Eiženija Freimane

Karalienes ciemošanās festivālā

29.aprīlī Reiterna nama Baroka zālē atklās Viņas majestātes Dānijas karalienes Margrētes II izstādi “Dekorāciju un kostīmu skices Dānijas karaliskajam baletam”.
Dāņi ārkārtīgi lepojas ar savu baletu, kura pirmās lielās slavas laiki meklējami tālu pagātnē, kad visā Eiropā skanēja Augusta Burnonvila vārds. Viņam šogad 200.dzimšanas diena, bet viņa baletus, it īpaši “Silfīdu”, “Ziedu festivālu Dženzano”, “Gadatirgu Brigē” u.c. joprojām dejo visā pasaulē. Pavisam nesen “Silfīda” bija arī mūsu baleta un horeogrāfijas skolas afišās. Vēl vienu jubileju kopā ar dāņiem pasaule jau nosvinējusi – 175 gadus dižajam pasaku meistaram Hansam Kristianam Andersenam, kurš joprojām iedvesmo lasītājus sapņot, romantiski mīlēt, meklēt skaisto savā apkārtnē. Arī dejā – cik tad sen Agris Daņiļevičs Krimuldā uz zemes un ūdenī spēlēja un dejoja “Mazo nāru”, bet LNO Jaunās zāles repertuārā joprojām ir Agneses Andersones balets “Mazās Idas puķes”...
Bet ne jau dāņi vien godina savus dejas un fantāzijas meistarus. Šā gada Baltijas baleta festivālā viena diena būs

Leģendas goda diena

Lieta tā, ka tieši festivāla laikā, 11.maijā, uz 85. mūža pavasari atskatās leģendārā latviešu primabalerīna, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Anna Priede. E.Smiļģa Teātra muzejā (9.maijā) aizritēs tikšanās jubilejā – ar pašu mākslinieci, viņas talanta draugiem un zinātājiem, ar retu filmu un videokadru parādi. Priedes māksla mūsu baleta kontekstā ir unikāla. Unikāla arī pati personība – bez atlikuma atdota baletam. Vēl pirms pieciem gadiem, tepat Teātra muzejā, uz Smiļģa skatuvītes, notika viņas pēdējā publiskā uzstāšanās – ar Sen-Sansa Mirstošo gulbi. Pārsteigtie un saviļņotie skatītāji redzēja, ka baleta mīlestība burtiski uzvar Laiku, ka mūsu priekšā joprojām piedzimst neatkārtojama, apbrīnojami harmoniska māksla.

Litas Beiris fenomens

Arī festivāla mākslinieciskajā direktorē Litā Beiris mīt kaut kas priediski spītīgs un līdz galam uzticīgs baletam. Varbūt uzskats, ka baleta māksla ir mūžīga kā marmors? Desmit gadus turēt uz saviem trauslajiem balerīnas pleciem šo visā Ziemeļeiropā (ne tikai Baltijas valstīs) tik unikālo festivālu, prast ataicināt uz to vairākus desmitus tik atšķirīgu dejas trupu un kompāniju no visas pasaules, sapulcēt galā koncertos vairāk nekā simtu spožu baleta solistu no labākajiem Eiropas baleta teātriem! Gaļina Panova, Ilze Liepa, Anastasija Voločkova, Agnese Ouksa, Roberto Bolle, Jānis Piķieris, Tomass Edūrs, Rasta Tomass utt.utt.
Viņa vienmēr mūs pārliecina, pat ja viņas idejas sākotnē šķiet galīgi trakas un neiedomājamas. Jo tikai tā – uzstādot lielus, grūtus mērķus – var tos īstenot. Apvienot festivāla zīmē tik dažādus cilvēkus kā Rodions Ščedrins, Ilmārs Lapiņš, Jānis Anmanis un Benjamiņas kundze ar savām pasauli redzējušajām greznajām koncertkleitām... Bet kaut kur pa vidu visiem šiem dažādajiem cilvēkiem un notikumiem slēpjas 29.aprīlis – starptautiskā Dejas diena. Lita Beiris un & ir mācējuši to padarīt par oficiāli svinētu. Pat vairāk – Dejas dienu vismaz desmit dienu garumā.

Materiālus sagatavojis Eriks Tivums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!