Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Bioloģiskā lauksaimniecība - veselībai, videi un saimniecībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2005., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106743

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mežā meklē pērles

Vēl šajā numurā

26.04.2005., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Bioloģiskā lauksaimniecība – veselībai, videi un saimniecībai

BURKANI.PNG (135229 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

22.aprīlī diskusijā par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā pulcējās vairāku ministriju un organizāciju pārstāvji. Pārrunātās tēmas skāra bioloģiskās lauksaimniecības nākotni, tās nozīmi iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi.

Apaļā galda konferenci “Par vienotu ilgspējas programmu Latvijā” rīkoja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LBLOA) pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem. Pasākuma mērķis bija panākt vienotu izpratni par vides un dabas resursu saglabāšanu, to apvienojot ar lauksaimniecisko ražošanu, kā arī uzsvērt bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi iedzīvotāju veselības uzlabošanā un vides saudzēšanā.
LBLOA popularizē bioloģisko metodi, informējot zemniekus par tās pielietojuma praktiskiem jautājumiem. Organizācijas pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa bioproduktu nozīmei veselības saudzēšanā un uzlabošanā. Ķīmiski apstrādāts uzturs bieži ir slimību cēlonis, tāpēc bioloģisko saimniecību piedāvātie produkti pārējo preču klāstā ir organismam labvēlīgāka uztura alternatīva.
Apvienības padomes priekšsēdētāja Aelita Runce uzsvēra, ka veselīgas pārtikas popularizēšana ir noderīga visai sabiedrībai. Tā netieši ietekmē arī ekonomisko attīstību, jo veselības problēmas kavē cilvēkus iesaistīties darba tirgū. Īpaši svarīgi būtu, lai veselīgu pārtiku saņemtu veselības, bērnu un izglītības iestādes. Turklāt saimniekošana, neizmantojot agroķimikālijas, neizjauc apkārtējās vides līdzsvaru. LBLOA padomes priekšsēdētāja atzina: “Ir absurdi atbalstīt vidi piesārņojošas aktivitātes, bet vēlāk investēt vides atveseļošanas projektos.” Viņasprāt, svarīgs valdības solis būtu dabīgu produktu valsts pasūtījums veselības un bērnu iestādēm, kas nozīmētu investīciju iedzīvotāju veselībā. Bet Latvijai ir būtiski ievērot šos apstākļus arī tādēļ, ka jautājums par vides saudzēšanu un nekaitīgu lauksaimniecību kļuvis aktuāls Eiropas Savienības (ES) līmenī. Šie faktori liecina, ka bioloģiski tīru produktu ražošana ir jautājums, kas jāskata valdības līmenī. A. Runce arī izteica pārliecību, ka bioloģisko saimniecību izaugsme sekmēs iedzīvotāju nodarbinātību laukos, kā arī saglabās Latvijas ainavai raksturīgās viensētas.
Latvijā 2004.gadā sertificētas 1043 bioloģiskās saimniecības, kas ir 0,7 procenti no visu saimniecību kopskaita, tātad ievērojami mazāk nekā lielākajā daļā ES valstu. Turpmākajos desmit gados plānots palielināt šādu saimniecību īpatsvaru līdz 20 procentiem. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam valdība iecerējusi virkni pasākumu, tomēr LBLOA pārstāvji atzīst, ka valsts institūciju darbība bieži ir nekoordinēta un informācija par finansējuma iespējām grūti pieejama. Trūkst arī valdības programmas ilgtspējīgai bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. LBLOA vadītāji ir pārliecināti, ka tuvākajos gados Latvijā jāuzlabo situācija likumdošanā, iedzīvotāju informētībā par pārtikas vērtību, kā arī jāveic izmaiņas atbalsta maksājumu stratēģijā. Jāveicina arī lauksaimnieku izpratne par videi nekaitīgas saimniekošanas veidu.
Runājot par bioloģisko saimniecību konkurētspēju tirgū, lauksaimniece Māra Bergmane pavēstīja, ka iedzīvotāji bieži vien nav informēti par veikalos pieejamo produktu iespējamo iedarbību uz veselību. Šā iemesla dēļ pircēji parasti iegādājas lētākos konvencionālās lauksaimniecības produktus, kuros agroķimikāliju saturs ir daudz lielāks. Tāpēc dabisko produktu ražotājiem ir grūtības izmantot tikai uz patērētāju pieprasījumu orientēto lieltirgotāju pakalpojumus. Iebilstot klaji pragmatiskai lielveikalu preču piedāvājuma stratēģijai, A. Runce akcentēja patērētāja izglītības lomu – “Katrs pircējs tiesīgs izdarīt izvēli, ja pieejama pilnīga informācija.” Pagaidām bioloģiskās pārtikas stendos lielveikalos ir lielākoties importa produkcija, no Latvijas precēm piedāvājot tikai, piemēram, divas medus šķirnes.
Konkurenci ar ārvalstu precēm Latvijas bioloģiskajiem produktiem apgrūtina to salīdzinoši augstā cena. Piemēram, Lietuvas bioproduktu cenas ir ievērojami zemākas par Latvijas lauksaimnieku piedāvātajām. Viens no iemesliem šādam cenu kontrastam ir lielāks kaimiņvalsts valdības atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Latvijā ik gadus bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai tiek piešķirts ap 200 000 latu, kas ir pārāk maz, lai risinātu aktuālās problēmas. Diskusijas gaitā ministriju pārstāvji un LBLOA vadītāji secināja, ka sekmīgākas konkurences veicināšanai tirgū jāuzlabo zemnieku un ministriju sadarbība, kā arī jāveicina pašu zemnieku kooperēšanās.
Konferences dalībniekus ar savu pieredzi iepazīstināja arī Vācijas Saksijas – Anhaltes federālās zemes Patērētāju tiesību, zemkopības, pārtikas drošības ministrijas ekoloģiskās lauksaimniecības departamenta vadītāja Dr. Elēna Šūlera. Uzklausīdama diskusijas gaitā iezīmētas problēmas, E. Šūlera īpaši uzsvēra lauksaimnieku un ministriju pārstāvju dialoga lomu, kas ļauj sekmīgāk koordinēt izmaiņas likumdošanā un reaģēt uz jauno saimniekošanas formu ienākšanu zemkopībā. Viņa pastāstīja, ka Vācijā vides problēmas tika izprastas vienīgi tad, kad industrijas attīstība bija sasniegusi augstu līmeni un tās radītais piesārņojums daudzviet jau sasniedzis kritisko pakāpi. Tāpēc Latvijai vēlams mācīties no Vācijas kļūdām un jau laikus izvēlēties videi nekaitīgas lauksaimniecības risinājumus.

Jānis Nicmanis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!