Mežā meklē pērles
Meža dienās valsts mežos šogad izvietos vairāk nekā 11 500 putnu būrīšus, visvairāk tiks gādāts par mazajiem putniem, kuru ēdienkartē iecienīti kukaiņi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Par pilskalniem, dižkokiem, dižakmeņiem, piemiņas vietām, kultūrvēsturiskām ainavām un citām mežā mājvietu radušām vērtībām šopavasar būs īpaša interese. Iecere tās apzināt, izzināt, sakopt un labiekārtot ir viens no 2005. gada Meža dienu pasākumu stūrakmeņiem. Un, kā ik gadu, protams, tiks iestādīts miljoniem jaunu kociņu.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito
gadu vidū atdzimušās Meža dienas iegūst arvien lielāku vērienu.
To norisi koordinē Zemkopības ministrija, un tajās iesaistījies
kupls dalībnieku skaits. Šogad izveidota arī Meža dienu komiteja,
kurai jāveicina plašākas sabiedrības iesaistīšana, norāda
zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Centrālais pasākums Rīgā, Doma laukumā, jau aiz muguras, vēl
viens vērienīgs pasākums paredzēts 1.maijā, kad tiks paplašināta
pērn ierīkotās Eiropas birze. Uz pasākumu iecerēts aicināt
Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātus un meža nozares
pārstāvjus. Dažādu citu vietēja mēroga pasākumu skaits lēšams
vairākos simtos.
Arī šogad izraudzīts Meža dienu vadmotīvs – “Mežs – vērtība
ikvienam!”, lai līdzās ikgadējām mežu sakopšanas un atjaunošanas
talkām, ar saimniekošanu saistītiem izglītojošiem semināriem
izgaismotu kādu konkrētu problēmu.
Atkritumu kalnu ielenkumā
Atgādinām, ka pērn zem lupas tika
likta atkritumu problēma. Valsts meža dienests (VMD), noslēdzot
akciju “Mežā atkritumiem vairs nav vietas”, pagājušo pavasar nāca
klajā ar Latvijas karti, kurā atzīmētas piedrazotās vietas. Lai
gan piesārņoti meži ir sena un vispārzināma nelaime, apzinātā
kopaina bija šokējoša, un viena no galvenajām gūtajām atziņām
šāda: Latvijas zaļā zelta piesārņošanas problēma sakņojas
sabiedrības attieksmē pret vidi, kurā tā dzīvo.
Arī šogad cīņa ar atkritumiem turpināsies. VAS “Latvijas valsts
meži”, runājot Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča
vārdiem, karu pret atkritumiem turpinās visa gada garumā. Valsts
mežos tiks veikti aktīvi atkritumu savākšanas darbi. Arī Rīgas
pašvaldības aģentūras “Rīgas meža aģentūra” galvenā rūpe ir mežu
attīrīšana no drazām. Rīgas un Pierīgas meži ir neapskaužamā
situācijā. Tajos var redzēt abu lielāko piegružotāju – atpūtnieku
un cilvēku, kas mērķtiecīgi izmanto mežu par izgāztuvi, – roku
darbu. Vieni aiz sevis atstāj visu, kas paliek pāri pēc labi
paēduša un padzēruša radības kroņa atpūtas, otri – būvgružus,
vecas mēbeles, sadzīves tehniku, traukus, apģērbus un daudz ko
citu.
Pasaules dabas fonds Meža dienās iesaistījies ar trijiem lieliem
projektiem, un viens no tiem ir informējoša kampaņa ar aicinājumu
nepiesārņot mežus un ceļmalas. No Ulbrokā savāktajām drazām jau
izveidota savdabīga skulptūra, kas novietota Rīgā, Stacijas
laukumā.
Meklēs un saposīs
Ar šogad izvēlēto Meža dienu
vadmotīvu nav tikai uzsvērta meža vērtība Latvijas
tautsaimniecībā, ekoloģijā un ikviena iedzīvotāja dzīvē. Tas ir
aicinājums īpaši paraudzīties uz vērtībām, ko sevī glabā
mežs.
VMD šopavasar akcentē mežos esošā kultūrvēsturiskā mantojuma
apzināšanu, izzināšanu un vides sakopšanu. Kopā ar skolēniem,
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistiem
un sadarbības partneriem tiek rīkota akcija “Sakopsim šodien, lai
atcerētos rīt!”. Paredzētas gandrīz 300 sakopšanas talkas.
Piemēram, tiks uzmērīti apzinātie dižkoki un kopā ar
speciālistiem noteikts to vispārējais veselības stāvoklis,
bojājumi, veiktie aizsardzības pasākumi (aizplombēts dobums,
izveidots nožogojums, apkopta apkārtne, uzstādīts informatīvs
rādītājs).
Tiks labiekārtotas arī dižakmeņu apkārtne un ierīkotas takas, lai
pie tiem nokļūtu. Talcinieki sakops vēsturiskus kapus un pavisam
senas vai ne tik senas pagātnes piemiņas vietas. Atsevišķos
rajonos apkopos stāstus un leģendas par pilskalniem, tiks rīkoti
konkursi nostāstu sacerēšanā, izgatavotas un izvietotas norādes
zīmes ar pilskalnu nosaukumiem un īsiem aprakstiem.
Ilze Apine, “LV”
Uzziņai
Par Meža dienu pamatlicēju var uzskatīt Varakļānu mežzini P.Purvīti, kurš 1928.gadā ierosināja sabiedrisko ēku apkārtnes apstādīšanas talku. Viņam radās sekotāji Strenčos un Bebrenē. Gadu vēlāk Meža darbinieku biedrības kopsapulcē nolemts Meža dienas rīkot visā Latvijā ar priekšlasījumiem, praktiskiem sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbiem, kā arī meža kultūru un mežaudžu apskati.
Fakti:
Problēmas mežā rada:
* ar transportu sasniedzamās vietās izgāzti sadzīves
atkritumi;
* nolietotā sadzīves tehnika, mēbeles un citi “lielgabarīta”
krāmi;
* būvgruži un būvmateriālu atliekas;
* apmeklētāju atstātie atkritumi atpūtas vietās un meža
masīvos;
* autobraucēju pa automašīnu logu izmestās drazas, kuras vējš
iepūš mežā un no kurām daļa ieķeras zaros.