Vakar, 25.aprīlī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāri reģionālās politikas jautājumos Danutu Hībneri.
Galvenais sarunu jautājums bija jaunā ES finanšu perspektīva 2007.–2013.gadam, par kuru iecerēts panākt politisku vienošanos šā gada 16. un 17.jūnijā paredzētajā Eiropadomes sēdē.
Aigars Kalvītis pauda Latvijas bažas par situāciju kompromisa meklējumos par ES finanšu perspektīvu. Ministru prezidents uzsvēra, ka saskaņā ar principu, ka kohēzijas politikas izdevumiem tiek noteikti 4% absorbcijas griesti no dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija kā nabadzīgākā ES dalībvalsts saņems vismazāko finansiālo atbalstu uz vienu iedzīvotāju, kas nesekmēs ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu starp valstīm.
Lai risinātu šo problēmu, Ministru prezidents piedāvāja ES komisārei divus iespējamos risinājumus: neieskaitīt lielos vides un transporta infrastruktūras projektus tajā ES finansējumā, uz kuru attiecas 4% absorbcijas griestu. Otrs piedāvājums ir Baltijas valstu ierosinājums ieviest izmaiņas kohēzijas līdzekļu piešķīrumā Baltijas valstīm, ņemot vērā augsto ikgadējā IKP pieaugumu šajās valstīs, kas plānots vidēji 6,75% gadā, ar to aizstājot Eiropas Komisijas piedāvāto 4,1% piemērošanu desmit jaunajām ES dalībvalstīm. Šāda pieeja ļautu palielināt ES fondu atbalstu Latvijai atpalicības mazināšanai.
ES komisāre reģionālās politikas jautājumos Danuta Hībnere pauda sapratni par Latvijas bažām un solīja izvērtēt sniegto informāciju un priekšlikumus. Tajā pašā laikā komisāre uzsvēra, ka lēmums par jauno finanšu perspektīvu ir jāpieņem dalībvalstīm un Latvijai ir jācenšas tās pārliecināt par iepriekšminēto problēmu risināšanas ceļiem.
Puses bija vienisprātis par to, ka būtu svarīgi panākt politisku vienošanos par finanšu perspektīvu Eiropadomes jūnija sēdē, lai līdz 2007.gada 1.janvārim paspētu pieņemt daudzos tiesību aktus saistībā ar struktūrfondu darbību un jaunajām ES programmām.
ES komisāre ar gandarījumu atzīmēja Latvijas sekmīgi īstenotos struktūrfondu projektus un aicināja arī turpmāk nodrošināt efektīvu ES finansējuma izlietojumu, kā arī stiprināt ES fondu pārvaldē iesaistīto institūciju administratīvo spēju un uzlabot ministriju sadarbības koordināciju fondu apguvē. Ir svarīgi parādīt ES iedzīvotājiem, ka kopīgie līdzekļi tiek tērēti mērķtiecīgi un efektīvi. Danuta Hībnere atzina: ja Latvija sekmīgi ratificēs jauno ES konstitucionālo līgumu, tas palīdzēs veidot pozitīvu jauno ES dalībvalstu tēlu vecajās dalībvalstīs un sekmēs sapratni par finansiālo solidaritāti.