
Kā sakārtot nekustamā īpašuma tirgu
Eiropas Parlamentā patlaban tiek izskatīti divi nozīmīgi direktīvu projekti, kas attiecas uz nekustamā īpašuma speciālistiem – mākleriem un īpašumu pārvaldniekiem – un šobrīd ir izstrādāšanas stadijā. Pēc diviem gadiem šīs direktīvas paredzēts iekļaut visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu likumdošanā.Hanss Ēberhards Langemāks Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Jāceļ profesionālās kvalifikācijas līmenis
Dokuments, par kuru pašlaik notiek visdedzīgākās diskusijas, ir
“Direktīvas par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” projekts. Kā stāsta
Eiropas Nekustamo īpašumu profesionāļu padomes (CEPI) Eiropas likumdošanas jautājumu
darba grupas priekšsēdētājs Hanss Ēberhards Langemāks, svarīgākais šajā
direktīvā ir 15.pants, kurā paredzēts, ka tādas Eiropas profesionāļu asociācijas
kā CEPI drīkst iesniegt Eiropas Komisijā mākleru un īpašumu pārvaldnieku
turpmākās kopējās darbības plānu. CEPI, kas dibināta 1991.gadā, jau tagad ir
izstrādājusi šāda plāna projektu, un visas Eiropas mākleru un īpašumu
pārvaldnieku asociācijas jau apstiprinājušas šajā plānā izvirzītās minimālās
prasības attiecībā uz izglītību.
Atbilstoši minimālajām izglītības prasībām mācību ilgumam un
to līmenim jāatbilst mācību programmai pēc vidusskolas kursa. Paredzēts, ka šī
programma ilgs sešus semestrus un būs pieejama augstākā līmeņa profesionālajā
skolā, biznesa skolā vai universitātē.
Direktīvas apstiprināšana gaidāma pavisam drīz – jau nākamajā mēnesī to
izskatīs Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē otrajā lasījumā, pēc tam paredzēta
balsošana. Ja balsojums būs pozitīvs, jau šā gada jūnijā vai jūlijā dokuments
tiks publicēts EP Oficiālajā žurnālā, ja negatīvs, – projektu nosūtīs
Samierināšanas komitejai. Tomēr jebkurā gadījumā atbildīgie ierēdņi sola
apstiprināt direktīvu līdz šā gada oktobrim. Savukārt 2007.gadā šim dokumentam
jābūt iekļautam katras ES dalībvalsts likumdošanā. H.Ē.Langemāks gan uzsver, ka
šī direktīva skars vienīgi tās dalībvalstis, kurās mākleru un nekustamo īpašumu
pārvaldnieku darbība tiek regulēta.
Pakalpojumu brīvībai jābūt lielākai
Otrs nozīmīgs direktīvas projekts saistīts ar pakalpojumiem
iekšējā tirgū. Tas ir tā dēvētās Bolkenšteina direktīvas projekts, kas faktiski
visās ES valstīs izraisījis skaļas politiskas diskusijas. Šīs direktīvas galvenais
mērķis ir nodrošināt tādu tiesisku struktūru, kas novērstu šķēršļus
pakalpojumu sniedzēju izveides brīvībai un brīvai pakalpojumu plūsmai starp
dalībvalstīm, kā arī garantēt tiesisko drošību ne vien pakalpojumu sniedzējiem,
bet arī viņu klientiem.
Šī direktīva ietver trīs svarīgus principus. Viena kontaktpunkta
(nacionāla, reģionāla vai vietēja) princips paredz, ka savu darbību sākušie
pakalpojumu sniedzēji var īstenot administratīvās procedūras, kas attiecas uz viņu
darbību attiecīgajā valstī. Īstenojot pašregulācijas principu, Eiropas Komisija
pieprasa, lai Eiropas nekustamā īpašuma mākleru un pārvaldnieku profesionāļu
organizācijas ieviestu Ētikas kodeksu, izveidotu Šķīrējtiesas un disciplināro sodu
kameru, izstrādātu kopējas izglītības prasības, Hartu par kvalitatīvu darbību un
veiktu citus līdzīgus pasākumus.
H.Ē.Langemāks stāsta, ka CEPI jau lielā mērā īstenojusi šīs direktīvas prasības
un sagatavojusi savus priekšlikumus Eiropas Komisijai, tai skaitā hartas par mākleru un
īpašumu pārvaldnieku kvalitatīvu darbību, elektroniskās komercijas Ētikas kodeksu,
minimālās kopējās izglītības prasības, kā arī minimālās prasības
profesionālās darbības atbildības apdrošināšanai un finansiālajām garantijām.
Visbeidzot, izcelsmes valsts princips noteic, ka uz pakalpojumu sniedzēju, kas izvērš
darbību citā valstī, attiecas tikai tās valsts likumi, kurā šis pakalpojumu
sniedzējs ir izveidots. Tieši šis princips izraisījis visplašākās diskusijas ES
dalībvalstīs. Lielākā daļa asociāciju, kas apvienojušās CEPI, uzskata, ka šā
principa ieviešana sagādās problēmas, jo sakarā ar lielajām likumos noteiktajām
atšķirībām dažādās ES dalībvalstīs tā var radīt nopietnus šķēršļus
konkurencei. Piemēram, līdz ar šā principa ieviešanu pakalpojumu sniedzējs, kas
izveidots dalībvalstī ar vāju likumdošanu, tiktu mudināts sākt darbību citā
dalībvalstī, kur ir spēkā stingrāka likumdošana, un otrādi. Šī iemesla dēļ CEPI
pārstāvji pirms mēneša Eiropas Komisijā skaidroja savu nostāju, uzsverot, ka šo
principu padome ir gatava pieņemt vienīgi gadījumā, ja tiks saskaņotas profesijas
pielietojuma prasības un noteiktas kopīgas pamatprasības visiem mākleriem un īpašumu
pārvaldniekiem.
Mākleru darbība jāregulē
Vaicāts, kā uz Latviju attieksies “Direktīva par profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu”, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas
(LANĪDA) prezidents Edgars Šīns norāda, ka šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma
mākleru un pārvaldnieku darbība netiek reglamentēta, tomēr LANĪDA darbība ir
vērsta uz to, lai tuvākā vai tālākā nākotnē tā tiktu reglamentēta. Lai šīs
profesijas pārstāvji varētu veiksmīgi darboties kopējā Eiropas teritorijā, tas ir
būtiski. Taču Latvija nav vienīgā ES valsts, kur šis jautājums nav sakārtots, un
arī pārējās valstīs, piemēram, Vācijā, profesionālās asociācijas dara visu, lai
šī darbība tiktu kaut nedaudz regulēta.
E.Šīns atsakās prognozēt, kad Latvijā varētu ieviest nekustamā
īpašuma mākleru sertifikāciju. Viņaprāt, politiķi šim jautājumam pievērsīsies
tad, kad spiedīs apstākļi – vai nu atgadīsies kādas nepatikšanas īpašumu tirgū,
vai palielināsies krāpniecisku darījumu skaits.
Savukārt H.Ē.Langemāks uzsver, ka jebkurš nekustamā īpašuma speciālists –
mākleris vai īpašuma pārvaldītājs – drīkst strādāt citā ES valstī bez
īpašām atļaujām 16 nedēļas gadā. Savukārt CEPI kā svarīgākā organizācija
šajā jomā Eiropas Savienībā šobrīd dara visu, lai tiktu ieviesti vispārēji
noteikumi, kas neļautu nekādā veidā diskriminēt nevienu no tās dalībniecēm
nevienā ES valstī. Pašlaik LANĪDA biedrs, ja viņš, piemēram, vēlas pārdot māju
Francijas dienvidos, to kā biznesu var izvērst 16 nedēļas gadā. Taču diskusija vēl
turpinās.
Gita Kronberga, “LV”