
No Kriminālprocesa kodeksa līdz Kriminālprocesa likumam
Latvijas jurisprudencē jaunā Kriminālprocesa likuma (KPL) pieņemšana ir būtisks notikums. Līdz ar vakar, 21.aprīlī, visu Saeimā klātesošo 92 deputātu vienbalsīgu balsojumu, pirmkārt, ir pieliks punkts 15 gadus ilgajam ceļam no daudzkārtējiem labojumiem un pielāgojumiem padomju laika 1961.gadā pieņemtajā Kriminālprocesa kodeksā līdz jauna Kriminālprocesa likuma izstrādei.Par likuma pieņemšanu nobalsoja 92 jeb visi uz sēdi ieradušies Saeimas deputāti Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Otrkārt, deputātu vienprātība apliecināja, ka ir rimušās vēl
aizvadītajā nedēļā uzjundījušās politiskās domstarpības šā likumprojekta
pieņemšanai galīgajā lasījumā. Kā norāda viens no likuma izstrādes autoriem
Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris, jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšana
ir apsveicama kā Saeimas deputātu nopietnā izšķiršanās. “Lai arī ir paveikts
ļoti apjomīgs darbs, tomēr tas ir tikai sākums, jo pieņemtais likums pats par sevi
nenozīmē, ka Latvijā būs sakārtots un tiesiskai valstij atbilstošs
kriminālprocess,” norādīja G.Kūtris, uzsverot, ka vienlīdz svarīga ir tā
ieviešanas un pielietošanas nodrošināšana.
KPL stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Tas ne vien radīs iespēju Latvijas
tiesībsargājošajām iestādēm strādāt atbilstoši Eiropas Padomes un ES kriminālās
justīcijas nostādnēm un izmantot pasaulē atzītu modernāku kriminālprocesuālo
attiecību risinājumu, bet galvenokārt dos iespēju novērst arvien pieaugošo neizlemto
lietu uzkrājumu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs un tiesās, noteiks procedūru
vienkāršošanu un tādējādi ļaus saīsināt ilgstošus tiesvedības procesus. Kā
norāda juridisko tiesību speciālisti, kriminālprocesā svarīgākās cilvēktiesības
ir tās, ka process nevelkas gadiem, bet ir ātrs. Nav pieļaujams, ka persona pirmstiesas
izmeklēšanā pirms notiesājoša tiesas sprieduma tiek turēta nebrīvē nereti pat
gadiem ilgi.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis atzīst, ka jaunajā KPL ir ietvertas radikāli jaunas
normas un tās varētu dot reālus rezultātus cīņā ar noziedzību. Tajā ir
iestrādātas jaunas un modernas metodes, skaidri spēles noteikumi visām
kriminālprocesā iesaistītajām pusēm. Nav izslēgts, ka Kriminālprocesa likumā ir
arī nepilnības. Tās atklāsies tikai KPL darbības laikā.
To, ka nākamais solis ir nopietns sagatavošanās darbs pirms likuma spēkā stāšanās,
atzīst gan tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, gan G.Kūtris, gan J.Maizītis.
Vispirms tas nozīmē, ka ikvienam ar kriminālprocesu saistīto tiesībsargājošo
institūciju speciālistam ar KPL jāiepazīstas un jāmācās – jāzina jaunā
kārtība un konkrētas rīcības. Tiesiskai valstij atbilstošu kriminālprocesu
nodrošina KPL īstenošana darbos. (Vēl lasiet – A17.lpp.)
Zaida Kalniņa, “LV”