
sistēmā Latvijā ir robi, to māc naudas trūkums un birokrātija.
A/s “Latvijas gāze” Ekspluatācijas iecirkņa “Gāzes transports” vadītājs Leons Granateks Ķelderlejā pie plīsušā gāzes vada atliekām Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Gāzes eksplozija kā viens no Latvijā iespējamajiem riskiem ir
apzināts, runājot par 16. aprīlī Valmierā notikušo sprādzienu, skaidro Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Galvenās civilās aizsardzības pārvaldes
priekšnieka vietnieks Ričards Ezerts. Šāda tipa negadījums atrunāts gan valsts
mēroga, gan reģionālajos civilās aizsardzības plānos teritorijām, kuras šķērso
maģistrālie gāzes un naftas vadi. Tiesa, 2001.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.259
par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas
pasākumiem prasību izstrādāt rūpnieciskās avārijas novēršanas programmu un
drošības pārskatu paredz tikai stacionāriem potenciāli bīstamajiem objektiem ar
noteiktu teritoriju. Taču tas neattiecas uz bīstamo vielu pārvadājumiem, kā arī
gāzes maģistrālajiem vadiem, skaidro R. Ezerts. Tādējādi drošības jautājumi
attiecībā uz minētajiem pārvadājumiem un cauruļvadu infrastruktūru galvenokārt ir
pašu uzņēmumu, tādu kā “Latvijas gāze” un “LatRosTrans”, drošības dienestu
ziņā.
Kopumā civilā aizsardzība valstī tiek plānota trīs līmeņos, stāsta VUGD
pārstāvis. Pirmais – atsevišķu bīstamo objektu plāni, otrs – teritoriālie
plāni rajonu līmenī, kurus izstrādā pašvaldības sadarbībā ar VUGD un kuros
identificēti visi rajonā iespējamie riski, potenciāli bīstamie uzņēmumi un objekti,
apdraudējuma zona, ko tie rada. Trešais ir nacionālā līmeņa plāns, kurā noteikti
visplašākā mēroga apdraudējumi un institūciju sadarbība visas valsts mērogā.
Katru gadu valsts ārkārtējo situāciju operatīvā komisija riska faktorus pārskata
atkārtoti. Visi minētie plāni pakļauti regulārai korekcijai atkarībā no
apstākļiem, kas var mainīties.
Bīstamās vielas apdraud katru
Gāzes izlaušanās no cauruļvada pieskaitāma pie bīstamo vielu
noplūdes riskiem. Taču kopumā šajā kategorijā ietilpināmi arī noplūdes
negadījumi stacionārajos objektos, kā arī indīgo vielu transportēšanas laikā pa
dzelzceļu, autoceļiem, izmantojot kuģus un aviopārvadājumus, informē R.Ezerts.
Katrā uzņēmumā, kas ar to nodarbojas, jābūt drošības konsultantiem, kuri atbild
par bīstamo vielu transportēšanas atbilstību starptautisko pārvadājumu noteikumiem.
Uzņēmumiem, kas iekļauti sevišķi bīstamo objektu kategorijā, kādu Latvijā ir divi
desmiti, atbilstoši ES direktīvām obligāta ir prasība izstrādāt rūpniecisko
avāriju novēršanas programmu, drošības pārskatu un nodrošināt riska zonā
dzīvojošos cilvēkus (katru mājsaimniecību) un uzņēmumus ar informāciju par
aizsardzības un drošības pasākumiem avārijas gadījumā. Sevišķi bīstamajos
objektos jābūt trauksmes sirēnām, un uzņēmumiem apkaimes iedzīvotāji jānodrošina
ar informāciju par rīcību trauksmes sirēnas atskanēšanas gadījumā.
Pie Latvijā plašāk izmantojamajām visbīstamākajām ķīmiskajām
vielām, kuras arī bieži tiek transportētas, pieder amonjaks, hlors un sālsskābe, kā
arī degviela. Bīstamās vielas iedala sprāgstošajās, uzliesmojošajās un
toksiskajās. To pārvadājumi notiek gan pa dzelzceļu, gan autoceļiem un principā var
radīt draudus jebkur, taču sevišķi – satiksmes maģistrāļu tuvumā
dzīvojošajiem un strādājošajiem, kuru informētība civilajā aizsardzībā būtu
uzskatāma par sevišķi svarīgu.
Pie bīstamajiem piesārņojumiem, kas var apdraudēt Latvijas iedzīvotājus, pieder arī
radioaktīvo vielu noplūde. Tās cēlonis var būt gan Ignalinas atomelektrostacija
Lietuvā, gan seši jonizējošā starojuma avoti Latvijā, no kuriem trīs ir Rīgā, bet
vēl divi Rīgas rajonā. Tajos visos avārijas gadījumā radioaktīvais piesārņojums
var iziet ārpus objekta teritorijas. Kā vēl viens radioaktīvais drauds apzināta
mākslīgā zemes pavadoņa nogāšanās Latvijas teritorijā, kas varētu radīt
piesārņojumu līdz pat 600 kvadrātkilometru lielā platībā. Tiesa, kā atzīst
R.Ezerts, šādas avārijas iespējamība ir ne lielāka kā viens gadījums apmēram 10
000 gados.
Riski: pali, ugunsgrēki, vētras,… zemestrīces
Nacionāla mēroga riski, kuri aktualizējas gandrīz ik gadu,
galvenokārt ir divi – pavasara pali un meža ugunsgrēki vasarā, skaidro R.Ezerts. Lai
arī iedzīvotāji ar šīm parādībām jau apraduši, tās tomēr mēdz nodarīt
jūtamas sekas. Dabas parādība, kas pēdējā desmitgadē arī sākusi kļūt pierasta,
ir arī vēja ātrums, kas, pārsniedzot 20 metrus sekundē, jau pieņem vētras apmērus.
Sevišķi tas izpaudies Kurzemē. Taču šā gada 9.janvāra vētra skāra faktiski visu
Latvijas teritoriju. Novērojumi liecina, ka, turpinoties klimata izmaiņām pasaulē,
vētras, kā arī plūdi mūsu valsts teritoriju draud piemeklēt arvien biežāk.
Turklāt ikkatrs no šiem riskiem saistīts ar virkni negatīvu blakusparādību.
Pie dabas radītajiem nepatīkamajiem pārsteigumiem, kas uztverami kā
nopietns apdraudējums, tagad pieskaitāmas arī zemestrīces. “Pērn valsts civilās
aizsardzības plānā zemestrīču varbūtība netika iekļauta – augstākas
institūcijas uzskatīja, ka tās nav iespējamas. Taču šogad šo riska faktoru atkal
liksim plānā, un domāju, ka vairs neviens neiebildīs,” atskatoties uz 2004.gada
21.septembra zemestrīci, kas Latvijā vietām sasniedza 3,8 ballu, bet epicentrā
Kaļiņingradas apgabalā – 5 ballu stiprumu, kurš var sagraut daudzstāvu namus,
atzīst R.Ezerts.
Zemestrīce vismaz teorētiski spēj sagraut arī Daugavas HES aizsprostus. Padomju gados
šāds scenārijs jau modelēts, tiesa, vairāk uzsverot kodolbumbas trieciena
iespējamību. “Toreiz, rēķinot visnelabvēlīgākos apstākļus – pavasara palu
periodā, tika aplēsts, ka Rīgā ūdens līmenis varētu sasniegt 4–6 metrus. Taču
pēdējie pētījumi rāda, ka ūdens izplūstu pa samērā līdzeno reljefu, kāds ir ap
Rīgu, un pilsētā līmenis sasniegtu 2–3, augstākais 4 metrus, un arī tikai tad, ja
dambis sagrūtu pilnībā. Tā kā lielākā daļa Rīgas atrodas vairākus metrus virs
Daugavas līmeņa, nebūtu daudz tādu vietu, kas būtiski applūstu,” skaidro R.Ezerts.
Uz sirēnām vien paļauties nevar
Gan zemestrīce, gan vētra, gan terorisms, kas ir viens no mūsdienu
nacionāla mēroga riskiem, var radīt virkni postošu blakusefektu, kuri arī spējīgi
sasniegt valsts mēroga kataklizmas apmērus. Viens no tiem ir enerģētiskā krīze, ko
liela daļas Latvijas iedzīvotāju dabūja izjust šā gada janvāra vētras laikā un
pat vairākas nedēļas pēc tās. Kā viens no būtiskākajiem enerģētiskās krīzes
aspektiem tiek minēts telefona un televīzijas sakaru pārtraukums, kas var radīt
bīstamu situāciju jau pašā avārijas sākumā, kad iedzīvotājiem visvairāk
nepieciešama ātra informācija par notikušo un turpmāko rīcību. “Sirēnas skanēs,
jo ir apgādātas ar autonomu strāvas avotu. Taču cilvēki nevarēs ieslēgt
televizorus, lai saņemtu informāciju. Mēs nevarēsim operatīvi izziņot situāciju,”
atzīst VUGD speciālists. Šādos gadījumos atliek vien paļauties uz to, ka civilās
aizsardzības plānos ir noteikts: iedzīvotāju apziņošana notiek, izmantojot arī
VUGD, Nacionālo bruņoto spēku, policijas autotransportu, kurš aprīkots ar
skaļruņiem, gan šo dienestu pārstāvjiem lietojot megafonus un citas skaņu
pastiprinošas ierīces. Par to, cik tas ir efektīvi, nupat varēja pārliecināties
valmierieši. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos informācija var nākt par vēlu, lai
paspētu pamest bīstamo vietu, R.Ezerts ieteic, ka ir svarīgi katrā mājā turēt
universālu gāzmasku vai vismaz sagatavot marles un vates sejas aizsegus, bet
sliktākajā gadījumā vismaz zināt, ka jānoslēdz telpas un no bīstamo vielu
iekļūšanas elpceļos pasargā arī sejas aizklāšana ar jebkuru gaisa caurlaidīgu
materiālu, vēlams, samitrinātu etiķskābes vai citronskābes šķīdumā. Bīstamās
vielas, kurām lielākoties piemīt specifika smaka, ja tās izplatās pa gaisu, parasti
sākumā sajūtamas nelielā koncentrācijā, tādējādi dodot cilvēkiem laiku veikt
elementāros aizsardzības pasākumus.
Attiecībā uz trauksmes sirēnām jāatzīmē arī fakts, ka ne visur
lielākajās pilsētās, arī Rīgā, tās ir labi sadzirdamas, bet citviet, kur tās
būtu jāizvieto, to nav vispār. Tādēļ turpmāk šo ierīču uzstādīšana plānota,
ietverot arī rajonu pilsētas un – visbeidzot – lauku apdzīvotās vietas,
skaidro VUGD.
Problēmas
Gāzes sprādziens Valmierā aktualizējis arī jautājumu: cik ilgs
laiks nepieciešams, lai atbildīgie dienesti sastādītu plašsaziņas līdzekļos
pārraidāmo tekstu? R.Ezerts skaidro, ka VUGD Centrālajā sakaru punktā, no kura tiek
vadīta iedzīvotāju apziņošana, šādi teksti jeb rīcības algoritmi tiek turēti
gatavībā visiem apzinātajiem riskiem. Proti, jau sagatavotā ārkārtējā ziņojuma
tekstā atliek tikai ievadīt precizējošu informāciju – negadījuma vietu, adresi un
laiku. Ir paredzēti trīs ārkārtējās situācijas izziņošanas varianti, kas
jāievēro raidorganizācijām, – informēšana, pārtraucot tiešā ētera raidījumu,
pēc kārtējā raidījuma un kārtējā ziņu izlaidumā. Taču, kā zināms no Valmieras
piemēra, praksē tā var nenotikt.
Sadarbība starp risku novēršanas un avāriju apkarošanā
iesaistītajām institūcijām (informācijas apmaiņa, spēku koncentrēšana un
iesaistīšana darbā) tiek saskaņota sadarbības līgumos un plānos, skaidro R.Ezerts.
Šādi līgumi līdz šim slēgti ar visām lielākos riskus radošajām organizācijām
– “Latvijas gāzi, “Latvijas dzelzceļu”, “LatRosTrans” u.c., kā arī ar
raidorganizācijām. Taču pašreiz šajā ziņā draud izvērsties juridiskā regulējuma
vakuums. Kopš spēkā stājies Valsts pārvaldes likums, kas sadarbības līgumus liek
saskaņot ar augstākstāvošām iestādēm (starp dažādu nozaru ministrijām),
iepriekš noslēgtie līgumi starp VUGD un lielākajiem uzņēmumiem zaudējuši spēku un
ir jāpārslēdz no jauna, informē R.Ezerts. Taču tas prasa laiku un daudzus juridiskus
saskaņojumus. Atsevišķās iestādēs mainījušies juristi, un sadarbības līgumi
tādēļ pārskatīti no jauna.
Problēma ir arī naudas trūkums, atzīst R.Ezerts. Tas attiecas gan uz nākamās sirēnu
ierīkošanas kārtas sākšanu, gan civilās aizsardzības mācību organizēšanu un
sabiedrības izglītošanu drošības jautājumos. “Pēdējos gados šādiem pasākumiem
naudu neviens nedod, lai gan tie ir budžeta prioritāšu pieteikumā,” norāda VUGD
civilās aizsardzības speciālists.
Latvijā civilās aizsardzības plānos paredzētie riski:
• bīstamo vielu noplūdes; • transporta avārijas; • plūdi; • vētra,
lietusgāze, snigšana, apledojums, putenis; • meža un kūdras purvu ugunsgrēki; •
zemestrīces; • elektrotīklu bojājumi; • avārijas siltumapgādes sistēmā; •
avārijas gāzes apgādes sistēmā; • avārija ūdens apgādes un kanalizācijas
sistēmā; • cilvēku infekcijas slimības; • dzīvnieku un augu infekcijas
slimības; • radiācijas avārijas; • terorisms; • bruņots konflikts; •
sabiedriskās nekārtības
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv