• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2005., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106267

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Turcija vienmēr būs Latvijai uzticama sabiedrotā

Vēl šajā numurā

20.04.2005., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē


Krievu “Novoje Vremja” autors Boriss Pustincevs par Krievijas prezidenta Vladimira Putina nostāju attiecībās ar Latviju raksta: “... mēs arī turpmāk negrasāmies atzīt PSRS atbildību par visai pasaulei zināmiem noziegumiem, ko pastrādāja Iekšlietu Tautas komisariāts un Sarkanā armija 1940. gadā okupēto valstu teritorijās.”

Krievu “Nezavisimaja Gazeta” raksta, ka viens no Krievijas prezidenta tuvākajiem padomniekiem Viktors Ivanovs sācis aktīvāk piedalīties ārpolitikā. Jāatzīmē, ka formāli Ivanovs neieņem nevienu no posteņiem, kas paredzētu viedokļa paušanu ārpolitikas jomā. Taču agrāk Federālā drošības dienesta ģenerālpulkvedis tika uzskatīts par vienu no Kremļa kuratoriem NVS politikā, un tādējādi viņa balss iegūst visai ievērojamu spēku, jo īpaši Krievijas un ES augstākā līmeņa pārrunu sagatavošanas laikā, kurā, kā izsakās raksta autori, par galveno intrigu kļūs cīņa par postpadomju telpu.

Krievu “Nezavisimaja Gazeta” vēsta: Kreisi orientētā opozīcija Krievijā arī devusi savu ieguldījumu Uzvaras 60. gadadienas pasākumos un uzņēmusies pašu nepateicīgāko lomu – “tautu tēva” Staļina reabilitāciju. Piektās NVS komunistisko partiju sanāksmes atklāšanā Krievijas kompartijas vadītājs Genādijs Zjuganovs izteicies, ka “pārskatīt 20. PSKP kongresa lēmumu par personības kultu nav vajadzības, jo Staļinam reabilitācija nav vajadzīga, tāpēc, ka viņš ir civilizācijas glābējs”.

Vācu “Die Zeit” raksta: “Kopš sabiedriskās domas aptaujas signalizē, ka franču vairākums, lai arī neliels, 29. maijā grib balsot pret ES konstitūciju, visā valstī norisinās mobilizācija. Ik dienas notiek neskaitāmas spontānas tikšanās, diskusijas un sarunu šovi, kuros “jā” un “nē” teicēji uzstājas atsevišķi. Tomēr orientēties ir grūti, jo frontes līnija vairs neatdala pārliecinātos ES ienaidniekus no draugiem. Bieži vien tieši konstitūcijas pretinieki uzdod sevi par Eiropas protekcionistiem, kuriem prātā tikai viens – glābt kontinentu no liberalizācijas un globalizācijas. Kā labējie, tā kreisie ES pretinieki sevi redz kā alternatīvu kustību.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!