Ieejot mežā, domā, kas paliks pēc tevis

Lai laikus varētu konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur, iespējams, izcēlies meža ugunsgrēks, pēc ugunsnedrošā laika posma izsludināšanas tiks sāktas dežūras visos ugunsnovērošanas torņos, informē VMD Komunikācija daļa. Pavisam to ir 187.
Speciālisti atgādina, ka ir ļoti svarīgi, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo valsts mežniecību netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus.

Gaidāms īpaši sarežģīts gads

VMD noteiktais meža ugunsnedrošais laika posms parasti ilgst līdz septembra beigām vai oktobra sākumam, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no laika apstākļiem rudenī. Iedzīvotājiem, uzturoties mežā turpmākajos mēnešos, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību.
Savukārt mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laika izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana, bet meža īpašniekiem jāatbrīvo meža ceļi un stigas no vētras laikā sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnas varētu brīvi pārvietoties. Šogad meža ugunsgrēku dzēšanai ir īpaši sarežģīti apstākļi, jo pēc vējgāzēm mežos ir daudz gāztu un lauztu koku un tie aizsprostojuši arī meža stigas un ceļus.
“LV” jau rakstīts, ka neattīrīto ceļu dēļ speciālisti prognozē sarežģītas situācijas tajos rajonos, kurus vētra skārusi visvairāk. Proti, dzēsēji var laikus nepiekļūt nelaimes vietai.
Papildu riska faktors ugunsbīstamībai mežā ir vētras izgāztie un nolauztie koki, kuri nav izvākti, kā arī meža pamestās ciršanas atliekas. Neiztīrītā mežā var rasties nopietnas problēmas. Piemēram, siltā vasarā uguns daudz ātrāk spēs pārvietoties pa izkaltušajām skujām, sagāztajām galotnēm, sasniedzot daudz lielākus izplatības apmērus.

Pašu izdedzinātie hektāri

VMD uzsver, ka ugunsdrošības prasību neievērošana ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls. Piemēram, nevērīgi nomests izsmēķis vai nenodzēsts ugunskurs, bet jo īpaši pērnās zāles dedzināšana.
Pēdējos desmit gados ik gadu vidēji tiek dzēsts 860 meža ugunsgrēku. Pērn ugunsnedrošajā periodā bija reģistrēts vairāk nekā 600 ugunsgrēku, kuros izdeguši 443 hektāri mežu un purva platību, aizpērn – aptuveni 900 ugunsgrēkos tika izpostīts vairāk nekā 500 hektāru meža. Savukārt 2002.gadā bija reģistrēts pēdējo gadu ugunsgrēku skaita rekords – 1742. Vēl gadu iepriekš to skaits bija tikai tuvu trijiem simtiem.
Pagājušā gada aprīlī vien no vecās zāles dedzināšanas izcēlās vairāk nekā 100 meža ugunsgrēku. Šogad jau reģistrēti seši, kuru izcelšanās iemesls ir bijis vecās zāles un ciršanas atlieku dedzināšana.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:
* kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
* atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Uguni nodzēš un ugunskura vietu atstāj, kad gruzdēšana pilnīgi beigusies;
* nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;
* veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;
* medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdētspējīga materiāla;
* braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;
* ekspluatēt mežā, purvos vai uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
* bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.

Avots: Ugunsdrošības noteikumi (MK noteikumi publicēti “LV” 20.02.2004.)