Holandes Zelta laikmets Rīgas pilī

Jans Porselliss. Vētrainā jūra No Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas

Latvijas Ārzemju mākslas muzejā Rīgas pilī no 15.aprīļa līdz 5.jūnijam ir atvērta Holandes Zelta laikmeta glezniecības un grafikas izstāde “Ainava”, kas noslēdz četru izstāžu ciklu. Tas devis vispusīgu ieskatu holandiešu mākslas kolekcijā, kas ir lielākā Baltijā un viena no bagātākajām ārpus Nīderlandes.

Kā saka muzeja direktore Daiga Upeniece, par šo izstādi savās mājas lapās ziņo Nīderlandes Mākslas vēstures institūta dokumentācijas centrs un starptautiskais holandiešu un flāmu mākslas kuratoru konsīlijs CODART, jo tas ir notikums, kas interesē visu Eiropu.

Projekta gaita

Holandes Zelta laikmeta mākslas izstāžu ciklu 2002.gadā ievadīja Adriāna van Ostades grafikas darbu ekspozīcija. Sevišķi plašu publicitāti iemantoja 2003.gada izstāde “Ar Rembranta vārdu”, kurā bija 12 oriģinālie oforti no muzeja kolekcijas un 44 Rembranta darbu atdarinājumi, kopijas un viltojumi, kas tapuši laika posmā no 17. līdz 19.gadsimtam. Lielu interesi izraisīja 2004.gada izstāde “Dzīvnieki Holandes grafikā un glezniecībā”.
Nule atklātā izstāde ir īpaša, jo ainavu glezniecību uzskata par pašu lielāko holandiešu mākslas vērtību.
Muzeja lielā un daudzpusīgā kolekcija devusi iespēju izveidot ekspozīciju, kas skatītājus iepazīstina ar slaveniem šā žanra meistariem, ar nacionālā kolorīta un stila veidošanos 16.gadsimta beigās un uzplaukumu 17.gadsimtā. Pārstāvēti visi galvenie holandiešu ainavu glezniecības virzieni.
Ekspozīcija izkārtota piecās tematiskās grupās. Izstādē ir ap sešdesmit gleznu un divdesmit grafikas darbu.

Zelta laikmeta zelta stīga

Izstādes kodolu veido koloristiskām vērtībām bagātā lokālā ainava jeb tā sauktie mazie holandieši, ko uzskata par Zelta laikmeta zelta stīgu. Daiga Upeniece: “Šīs nelielās glezniņas nav radītas pilīm. Tās radītas holandiešu mājām, jo tai laikā Holandes ļaudis, tāpat kā pērkam maizi un sadzīvei nepieciešamās lietas, pirka arī gleznas. Katra holandieša mājā bija kāda glezna. Visa tauta cienīja šo glezniecību, un tā līdz ar to izauklēja fantastiskus talantus.”
Ar gleznu “Klinšainā ainava” pārstāvēts Esiass van de Felde, viens no lokālās ainavu glezniecības skolas aizsācējiem. Viņš darbojās Hārlemā, kas izauklējusi daudzus talantus, un vēlāk Hāgā kļuva par galma mākslinieku. Hārlemā strādāja arī Klāss Molenārs, kas gleznojis dabas un sadzīves ainas. Viens no vadošajiem holandiešu ainavistiem, kura vārds saistīts ar Hārlemu, ir Pīters de Moleins. Viņa “Ainava ar tiltiņu” interesanta ar to, ka muzeja krājumā ir ne vien šī glezna, bet arī Adriāna van Ostades oforts “Makšķernieki” (tas pašlaik redzams izstādes grafikas zālē), kura kompozīciju Moleins ir gandrīz identiski nozīmējis un izmantojis savā gleznā.

Pīters de Moleins. Ainava ar tiltiņu No Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas

Jūras ainava ir dzeja krāsās

Upes ainavas, nakts ainavas, ziemas ainavas un pilsētas ainavas – Holandes ainavu meistaru tematiskais loks ir ļoti plašs. Īpaši tiek izcelti marīnisti – jūras ainavu un holandiešu flotes gleznotāji. Muzeja kolekcijā pazīstamākie šīs tēmas pārstāvji ir Jans Porselliss, Līdolfs Bakhausens un Jākobuss Storks – mākslinieki ar ļoti atšķirīgiem rokrakstiem un izteiksmes līdzekļiem.
Daigai Upeniecei sevišķi tuva Jana Porsellisa poētiskā dzīves un dabas uztvere: “Viņš esot varējis augu dienu stundām ilgi sēdēt pie jūras, lai vakarā strauji uzgleznotu vēl neizplēnējušās izjūtas. Ar smalkām krāsu niansēm mākslinieka palete uzbūrusi vēja, ūdens, mākoņu un balto buru dziļo harmoniju, saskaņas skaistumu. Viņa ainavas ir kā dzeja krāsās.”

Sapnis par tālām zemēm

Jau sākot ar 16.gadsimtu, holandiešu mākslinieki devušies studiju ceļojumos uz Itāliju, lai iepazītu antīko un renesanses mākslu. Ceļojumu iespaidi raduši atspulgu ainavās, kuru neiztrūkstošs elements ir kalni, upju ielejas, gani ar ganāmpulkiem, romantiskas drupas un ceļinieki. Kaut arī ļoti vērtīgas profesionālā ziņā, šīs gleznas tika radītas darbnīcās, tāpēc par tām saka – nevis Itālijas, bet gan italinizēta ainava.
Viens no slavenākajiem italinizēto ainavu meistariem, kam bija daudzi sekotāji gan viņa dzīves laikā, gan vēlākajās paaudzēs, ir Klāss Berhēms, kas Itālijā uzturējies neilgu laiku, bet savus iespaidus saglabājis līdz mūža beigām, iegleznojot tos neskaitāmos darbos.
Italinizētās ainavas gleznotāju otrajai paaudzei pieder arī Jans Bots. Viņš ekspozīcijā pārstāvēts ar grafikas darbiem.

Sadarbības paraugs

Kaut gan darbi holandiešu mākslas Zelta laikmeta izstādēm tiek ņemti no Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas, Daiga Upeniece vērienīgo izstāžu ciklu sauc par lielisku Latvijas un Nīderlandes sadarbības paraugu: “Lai varētu sarīkot šādu izstādi, mums jāsaprot katra mākslinieka vērtība, nozīme un vieta holandiešu mākslas kopainā. Īsāk sakot, ir nepieciešams nopietns zinātniskās pētniecības darbs, ko nav iespējams veikt Latvijā. Mūs ik uz soļa ir atbalstījusi Nīderlandes vēstniecība, piešķirot līdzekļus gan izpētei, gan kolekcijas uzturēšanai un restaurācijas darbiem. Mēs braucam uz Holandi, strādājam Hāgas muzejos, piedalāmies kongresos, kuros satiekas holandiešu mākslas speciālisti no visas pasaules. Īpašs piedāvājums skatītājiem šajā izstādē ir Džillisa de Hondekūtera “Ciemata ainava”, kas gadu desmitiem gulēja glabātavā kā nezināma autora nezināms darbs. Sadarbojoties ar Nīderlandes mākslas vēstures speciālistiem un izmantojot viņu rīcībā esošās datu bāzes, šogad izdevās noskaidrot, ka tā ir Hondekūtera glezna, turklāt viens no viņa labākajiem darbiem. Pēc ilgiem gadu desmitiem ekspozīcijā atgriežas Jākobusa Storka glezna “Osta ar cietoksni”, jo tās restaurācijas process bija ārkārtīgi sarežģīts un prasīja ļoti augstu kvalifikāciju.”
Izstāde būs skatāma līdz jūnijam, bet zinātniskās pētniecības darbs turpināsies, jo tiek gatavots zinātnisks katalogs ar tekstu latviešu un angļu valodā.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv