Jūras ainava ir dzeja krāsās

Upes ainavas, nakts ainavas, ziemas ainavas un pilsētas ainavas – Holandes ainavu meistaru tematiskais loks ir ļoti plašs. Īpaši tiek izcelti marīnisti – jūras ainavu un holandiešu flotes gleznotāji. Muzeja kolekcijā pazīstamākie šīs tēmas pārstāvji ir Jans Porselliss, Līdolfs Bakhausens un Jākobuss Storks – mākslinieki ar ļoti atšķirīgiem rokrakstiem un izteiksmes līdzekļiem.
Daigai Upeniecei sevišķi tuva Jana Porsellisa poētiskā dzīves un dabas uztvere: “Viņš esot varējis augu dienu stundām ilgi sēdēt pie jūras, lai vakarā strauji uzgleznotu vēl neizplēnējušās izjūtas. Ar smalkām krāsu niansēm mākslinieka palete uzbūrusi vēja, ūdens, mākoņu un balto buru dziļo harmoniju, saskaņas skaistumu. Viņa ainavas ir kā dzeja krāsās.”

Sapnis par tālām zemēm

Jau sākot ar 16.gadsimtu, holandiešu mākslinieki devušies studiju ceļojumos uz Itāliju, lai iepazītu antīko un renesanses mākslu. Ceļojumu iespaidi raduši atspulgu ainavās, kuru neiztrūkstošs elements ir kalni, upju ielejas, gani ar ganāmpulkiem, romantiskas drupas un ceļinieki. Kaut arī ļoti vērtīgas profesionālā ziņā, šīs gleznas tika radītas darbnīcās, tāpēc par tām saka – nevis Itālijas, bet gan italinizēta ainava.
Viens no slavenākajiem italinizēto ainavu meistariem, kam bija daudzi sekotāji gan viņa dzīves laikā, gan vēlākajās paaudzēs, ir Klāss Berhēms, kas Itālijā uzturējies neilgu laiku, bet savus iespaidus saglabājis līdz mūža beigām, iegleznojot tos neskaitāmos darbos.
Italinizētās ainavas gleznotāju otrajai paaudzei pieder arī Jans Bots. Viņš ekspozīcijā pārstāvēts ar grafikas darbiem.

Sadarbības paraugs

Kaut gan darbi holandiešu mākslas Zelta laikmeta izstādēm tiek ņemti no Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas, Daiga Upeniece vērienīgo izstāžu ciklu sauc par lielisku Latvijas un Nīderlandes sadarbības paraugu: “Lai varētu sarīkot šādu izstādi, mums jāsaprot katra mākslinieka vērtība, nozīme un vieta holandiešu mākslas kopainā. Īsāk sakot, ir nepieciešams nopietns zinātniskās pētniecības darbs, ko nav iespējams veikt Latvijā. Mūs ik uz soļa ir atbalstījusi Nīderlandes vēstniecība, piešķirot līdzekļus gan izpētei, gan kolekcijas uzturēšanai un restaurācijas darbiem. Mēs braucam uz Holandi, strādājam Hāgas muzejos, piedalāmies kongresos, kuros satiekas holandiešu mākslas speciālisti no visas pasaules. Īpašs piedāvājums skatītājiem šajā izstādē ir Džillisa de Hondekūtera “Ciemata ainava”, kas gadu desmitiem gulēja glabātavā kā nezināma autora nezināms darbs. Sadarbojoties ar Nīderlandes mākslas vēstures speciālistiem un izmantojot viņu rīcībā esošās datu bāzes, šogad izdevās noskaidrot, ka tā ir Hondekūtera glezna, turklāt viens no viņa labākajiem darbiem. Pēc ilgiem gadu desmitiem ekspozīcijā atgriežas Jākobusa Storka glezna “Osta ar cietoksni”, jo tās restaurācijas process bija ārkārtīgi sarežģīts un prasīja ļoti augstu kvalifikāciju.”
Izstāde būs skatāma līdz jūnijam, bet zinātniskās pētniecības darbs turpināsies, jo tiek gatavots zinātnisks katalogs ar tekstu latviešu un angļu valodā.