Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Vakar Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā ikmēneša preses konferencē informēja par svarīgāko valsts ārpolitikā un iekšpolitikā.

A.Kalvītis sacīja, ka viens no būtiskākajiem notikumiem valsts dzīvē un valdības darbā ir ASV prezidenta Džordža Buša gaidāmā vizīte Rīgā. Ministru prezidents norādīja – daudziem Latvijas iedzīvotājiem radies priekšstats, ka valdības rūpes, gatavojoties vizītei, orientētas tikai uz satiksmes problēmu risināšanu. Taču ASV prezidenta ierašanās Latvijā ir īpašs gadījums, uzsvēra A.Kalvītis. Viņš norādīja, ka Dž.Bušs savas prezidentūras laikā sen vai vispār nav apmeklējis daudzas lielākas un pasaulē pazīstamākas valstis, tāpēc vizīte jāvērtē kā liela atzinība visu Latvijas valdību un valsts vadītāju paveiktajam aizvadītajos 15 gados. Ministru prezidents atgādināja, ka ASV gan padomju okupācijas gados, gan vēlāk atbalstījušas Latvijas neatkarības centienus un virzību uz demokrātiju. Turklāt fakts, ka vizīte gaidāma pirms Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas brauciena uz Maskavu, nozīmē ASV valdības atbalstu mūsu valsts vēstures skaidrojumam starptautiskajā arēnā.
A.Kalvītis pauda cerību, ka Dž.Buša apmeklējuma laikā būs iespējams ar ASV prezidentu pārrunāt dažādus starpvalstu sadarbības projektus, kurus varētu realizēt turpmāko gadu laikā. Ministru prezidents arī norādīja, ka vizītei būs liela nozīme Latvijas atpazīstamības veicināšanā visā pasaulē, jo šo notikumu atspoguļos globālie plašsaziņas līdzekļi. Arī mūsu valsts plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir laba iespēja iedzīvotājiem palīdzēt gūt pareizu priekšstatu par ASV prezidenta apmeklējuma nozīmi Latvijas dzīvē, uzsvēra A.Kalvītis.
Kā svarīgu notikumu mūsu valsts ārpolitikā Ministru prezidents atzīmēja nule noritējušo tikšanos ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgu Sergeju Jastržembski. A.Kalvītis sacīja, ka no Krievijas prezidenta administrācijas saņemti pozitīvi signāli, kas pauž vēlmi uzlabot attiecības ar Latviju. Šāds process būtu ļoti svarīgs, jo, kā atgādināja A.Kalvītis, sabiedrisko aptauju rezultāti liecina, ka liela daļa tās iedzīvotāju Latviju ierindo Krievijas ienaidnieku pulkā. Ministru prezidents izteica cerību, ka beidzot tiks atjaunota valstu sadarbība oficiālā līmenī, jo līdz šim Krievijas valsts pārstāvji labprātāk runājuši ar Latvijas opozīcijas līderiem. Pozitīvu tendenci iezīmē arī drīzumā paredzētās Latvijas iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona un satiksmes ministra Aināra Šlesera vizītes Maskavā. A.Kalvītis savu skatījumu uz Latvijas un Krievijas attiecību perspektīvām vērtēja kā piesardzīgi optimistisku, norādot: “Es ceru, ka ledus attiecībās ar Krieviju varētu sakustēties. Signāli, kas saņemti no Krievijas, dod pamatu šādam optimismam.” Ministru prezidents arī sacīja, ka tuvākajā laikā tiks konkretizēts robežlīguma parakstīšanas datums, bet savu kārtu gaida vēl vairāki abām valstīm būtiski jautājumi.
A.Kalvītis skāra arī būtiskas sociāli ekonomiskas problēmas. Ministru prezidents uzsvēra, ka valdību satrauc Latvijas kritiskā demogrāfiskā situācija. Kā zināms, nesen publiskotie pētījumu rezultāti ļauj prognozēt valsts iedzīvotāju skaita sarukumu par apmēram pusmiljonu dažu tuvāko gadu desmitu laikā. Problēma sakņojas sabiedrības nespējā sevi atražot, norādīja A.Kalvītis, atgādinot, ka Latvijas ģimenēs vidējais bērnu skaits ir 1,3. Tas nozīmē, ka nākotnē neizbēgamas būs ievērojamas sociālās problēmas. Ministru prezidents norādīja, ka valdība tās aktīvi risina, taču ar nesen noteiktajām “māmiņu algām” ir par maz – tiek domāts par vērā ņemamiem sociālajiem pabalstiem ģimenēm, kurās ir vairāk nekā viens bērns. Šādu pabalstu sistēmu varētu ieviest jau ar nākamā gada 1.janvāri.
Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd gandrīz apturēts inflācijas pieaugums, bet, lai kompensētu cenu kāpumu, jāpaaugstina minimālās algas, neapliekamā minimuma un mazo pensiju apmērs. Tomēr šādi pasākumi jāveic atbilstoši budžeta iespējām, uzsvēra A.Kalvītis, norādot, ka nav pieļaujams paaugstinājumus finansēt, izmantojot aizdevumu līdzekļus. Šobrīd netiek plānota hipotekāro kredītu nodokļa ieviešana, jo šāds solis varētu radīt nevajadzīgu spriedzi nekustamo īpašumu tirgū un novest pie neprognozējamām sekām valsts ekonomikā.