Par izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemesliem

Trešdien, 13.aprīlī, notika kārtējā izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemeslu analizēšanai izveidotās darba grupas sēde. Pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīkojuma darba grupai uzdots sagatavot informatīvu ziņojumu par darbaspēka tirgus attīstības prognozi un modeli, kā arī par tam atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitikām.
Tikšanās dalībnieki ieskicēja trīs iespējamās informatīvā ziņojuma problēmjautājumu grupas: institūciju darbības koordinācija un vadība (rīcībpolitikas ieviešanas un tās vadības procesu analīze); informācijas savlaicīga un nepārtraukta iegūšana un analīze atbilstoši izvēlētajiem valsts ilgtermiņa attīstības un darba tirgus modeļiem; darba tirgus izpētes un prognozēšanas procesa administratīvo šķēršļu un apgrūtinājumu mazināšana.
Pārrunāti arī principi iespējamo problēmjautājumu atlasei: makroekonomikas procesu modelēšana un ar to saistītais darba tirgus attīstības modelis; absolventa un darba meklētāja dzīves gājums; izglītības pieprasījums un piedāvājums. Darba grupas dalībnieki atkārtoti pauda atbalstu Ministru prezidenta iniciatīvai saistībā ar obligāto priekšmetu īpatsvaru vidusskolās.
Valsts kancelejas pārstāvji pastāstīja par informatīvā ziņojuma sagatavošanu iesniegšanai Ministru prezidentam. Plānots, ka informatīvajā ziņojumā tiks aplūkoti četri pamatjautājumi: mācību iestāžu absolventu nodarbinātība; iegūtās izglītības un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām; izglītības ieguves (profesijas) un pilnveidošanas (mūžizglītības) ilgtermiņa politika; tautsaimniecības attīstības un darba tirgus ilgtermiņa prognozes modelis. Šajā ziņojumā paredzēts sniegt arī rekomendācijas turpmākai rīcībai.
Uzaicinātie Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji iepazīstināja ar savu skatījumu uz absolventu bezdarba veidošanās cēloņiem – studiju nozares izvēle, darba tirgus pieprasījums, iegūtās izglītības kvalitāte, prasmju un praktisko iemaņu trūkums, reģionālais bezdarba līmenis, ģimenes stāvoklis.
LSA pārstāvji norādīja uz novēroto korelāciju – jo lielāka augstskola, jo mazāka absolventu bezdarbnieku procentuālā attiecība pret kopējo absolventu skaitu; relatīvi lielāks bezdarbnieku līmenis novērojams privāto augstskolu absolventu vidū, kā arī tajās valsts augstskolās, kuras ietekmē kopējais reģiona bezdarba līmenis.
LSA norādīja uz šādiem iespējamiem risinājumiem: konkretizēt studiju slodzes apjomu (kredītpunktos paredzētās slodzes īstenošana realitātē; minimālā paredzēto kontaktstundu sliekšņa noteikšana Augstskolu likumā; praktisko iemaņu akcentēšana); uzlabot izglītības kvalitāti (pastāvīgā studiju darba proporcijas palielināšana; maģistrantūras un doktorantūras popularizēšana; profesūras stimulēšana, mūsdienīgas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana); augstākās izglītības pieejamība (stipendiju fonds; izmaiņas kreditēšanas sistēmā); studiju nozares izvēle (pētījums par ilgtermiņa pieprasījumu tautsaimniecībā); izmaiņas vidējās izglītības sistēmā (obligātie priekšmeti); atsevišķu nozaru stimulēšana (budžeta vietas; stipendiju fonds); valsts finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei kā prioritātei.
Ekonomikas ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija iepazīstināja ar pašlaik pieprasītāko profesiju sarakstu, kā arī ar nākotnē paredzamo pieprasītāko profesiju sarakstu atbilstoši tautsaimniecības attīstības tendencēm un darba tirgus piedāvājumam.
Izglītības un zinātnes ministrijas, Profesionālās izglītības attīstības aģentūras, Profesionālās izglītības centra un Profesionālās izvēles valsts aģentūras (Labklājības ministrijas iestāde) pārstāvji informēja par atbalstu profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā. Izglītības un zinātnes ministrijas iestādes izglīto pedagogus, kas organizē karjeras izglītības pasākumus saskaņā ar valsts izglītības standarta prasībām, koordinē pedagogu tālākizglītību. Savukārt Labklājības ministrijas iestādes veic iedzīvotāju profesionālo konsultēšanu un organizē konsultantu tālākizglītību.
Tikšanās dalībnieki konstatēja, ka par darba tirgus institucionālo analīzi ir atbildīgas daudzas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija (organizē darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti un izglītojamo profesiju orientāciju; koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību, kā arī veicina pieaugošo neformālās izglītības attīstību), Ekonomikas ministrija (sagatavo pārskatus par valsts ekonomisko stāvokli un izstrādā tautsaimniecības attīstības prognozes; koordinē Latvijas nacionālā nodarbinātības plāna izstrādi un īstenošanu), Labklājības ministrija (izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā; piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanā), Nodarbinātības valsts aģentūra (analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru). Darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka nepieciešams precizēt iesaistīto institūciju kompetenci un atbildību.
Valsts nodarbinātības aģentūras speciālisti darba grupas locekļus iepazīstināja ar aptaujas “Absolventa dzīves gaita” anketas papildināto projektu. Anketas mērķis – izzināt iemeslus, kāpēc izglītības iestādes absolvents nevar atrast darbu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments